51. pantsGarantijas fonds

Garantijas fonds

1(1) Apdrošinātāji izveido un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs administrē Garantijas fondu. Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis: 1) transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis; 2) nenoskaidrots transportlīdzeklis (šajā gadījumā tiek ievēroti šā likuma 35.panta noteikumi); 3) transportlīdzeklis, kura vadītāja vaina nav pierādāma šā likuma 31.panta astotajā daļā minētajā gadījumā; 4) (izslēgts 14.03.2019 . likumu) ; 5) transportlīdzeklis vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēts vai reģistrējams transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu veikušai Latvijas Republikā reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija; 6) Latvijas Republikā reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot; 7) transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs vai tā pārstāvis triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā likuma 36.pantā minētais rakstveida pieteikums par apdrošināšanas gadījumu, nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikas rezidentam, kurš cēlis prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu); 8) transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā, ja Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam; 9) Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, ja apdrošināšanas gadījums ir noticis Eiropas Ekonomikas zonas valstī un tajā zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam, bet transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma; 10) nenoskaidrots transportlīdzeklis Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā, kurā zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam. Šajā gadījumā šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 6. un 7.punktā minētos mantai nodarītos zaudējumus no Garantijas fonda sedz tikai tad, ja to paredz tās Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvie akti, kurā noticis apdrošināšanas gadījums; 11) transportlīdzeklis vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēts vai reģistrējams transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu veikušai citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija, ja zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam; 12) transportlīdzeklis, kura reģistrācija valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā uz laiku ir pārtraukta normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā; 13) transportlīdzeklis, kura īpašnieks vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais transportlīdzekļa turētājs ir izmantojis tiesības neveikt īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu šā likuma 3. panta 2. 1 daļā minētajā gadījumā. (2) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos. (2 1 ) Šā panta pirmās daļas 5. un 11. punktā minētajos gadījumos Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs slēdz līgumu ar citiem Eiropas Ekonomikas zonas valstu garantijas fondiem (kompensācijas iestādēm) par sadarbību apdrošināšanas atlīdzības izmaksu segšanā un savstarpējo norēķinu kārtību. (3) No Garantijas fonda līdzekļiem sedz: 1) izdevumus par atlīdzības lietas administrēšanu vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, un izdevumus, kas radušies, atgūstot no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības regresa kārtībā; 2) šajā likumā noteikto kompensāciju apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu; 3) izdevumus, kas radušies, nodrošinot Garantijas fonda līdzekļu glabāšanu un ieguldīšanu; 4) izdevumus, kas radušies, nodrošinot šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5., 6., 12. un 13. punktā noteikto apdrošināšanas atlīdzību izmaksu riska nodošanu pārapdrošināšanā. (4) Ārvalstniekam vai ārvalstu juridiskajai personai, kuras dzīvesvietas vai reģistrācijas valsts normatīvie akti ierobežo zaudējumu atlīdzības izmaksu no Garantijas fonda vai atbilstošas institūcijas attiecīgajā ārvalstī, zaudējumi no Garantijas fonda tiek atlīdzināti, piemērojot šādus pašus ierobežojumus. (5) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību vienā no šādiem gadījumiem: 1) ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju rodas strīds par pienākumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību; 2) ja starp apdrošinātājiem rodas strīds par pienākumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kad zaudējumus trešajai personai nodarījušas vairākas personas, to skaitā transportlīdzekļu vadītāji, un triju mēnešu laikā no brīža, kad iesniegts pieteikums par apdrošināšanas gadījumu, nav iespējams noteikt katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpi. (5 1 ) No Garantijas fonda līdzekļiem sedz saskaņā ar šā likuma 38. 1 pantu pilnvarotā apdrošinātāja izmaksāto atlīdzību tiešās zaudējumu regulēšanas gadījumos, ja pēc tā pieprasījuma apdrošinātājs, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību pilnībā vai daļēji nav veicis pieprasīto zaudējumu atlīdzību. Šādā gadījumā apdrošinātājs, kura rīcību Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atzinis par nepamatotu, atlīdzina no Garantijas fonda izmaksātos līdzekļus un maksā par Garantijas fonda līdzekļu izmantošanu 12 procentus gadā no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības summas no dienas, kad veikta izmaksa, līdz brīdim, kad apdrošinātājs atlīdzina izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību. (6) Garantijas fonda līdzekļus veido: 1) apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas; 2) atskaitījumi no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām; 3) apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas; 4) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem; 5) ziedojumi un dāvinājumi; 6) ieņēmumi no Garantijas fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas. (7) Garantijas fonda turētājs ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Lēmumus par Garantijas fonda līdzekļu izlietošanu atbilstoši noteiktajiem mērķiem pieņem Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. (8) Garantijas fonda līdzekļu izlietojumu uzrauga Garantijas fonda padome. Padomes sastāvā ir katra apdrošinātāja pilnvarots pārstāvis un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes pilnvarots pārstāvis. (9) Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, tai skaitā šā likuma 36. panta astotajā daļā minēto maksu par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, nosaka Ministru kabinets. Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtības ievērošanu uzrauga Latvijas Banka.