1Izspriežot lietu Nr. 2011-03-01, Satversmes tiesai
2visupirms bija jāvērtē, ciktāl ir mainījušies lietas faktiskie
3apstākļi, lai faktisko sociālās apdrošināšanas iemaksu kārtību
4atzītu par atbilstošu Satversmes 109. pantam.
53.1. Sprieduma 14. punktā norādīts, ka gadījumā
6"ja apstrīdētā norma neatbilst faktiskajai sociālajai
7realitātei vai nonāk pretrunā ar tiesiskajām attiecībām, kas
8sabiedrības attīstības gaitā kļuvušas par dominējošām, var tikt
9pārskatīta šīs normas konstitucionalitāte. [..] Tādēļ Spriedumā
10lietā Nr. 2000-08-0109 izdarītie secinājumi ir attiecināmi uz
11izskatāmo lietu tiktāl, ciktāl sociālā realitāte un tiesisko
12attiecību konteksts nav mainījies".
13Diemžēl Spriedumā Satversmes tiesa nav norādījusi uz būtiskām
14lietas faktisko apstākļu izmaiņām vai pamatojusi to, ka pastāvošo
15tiesisko attiecību kontekstā būtu pārskatāma apstrīdēto normu
16konstitucionalitāte.
173.2. Satversmes tiesa ir vērtējusi faktisko sociālās
18apdrošināšanas iemaksu kārtību autonomi kā principu (sistēmu) un
19Sprieduma 24. punktā secinājusi, ka faktisko sociālās
20apdrošināšanas iemaksu kārtība atbilst sociāli atbildīgas valsts
21principam un līdz ar to arī Satversmes 1. un 109.
22pantam.
23Nav šaubu, ka valsts var izvēlēties sociālās apdrošināšanas
24iemaksu uzskaites kārtību. Tāpēc faktisko iemaksu kārtība kā
25princips, ja to aplūko atrauti no sociālās realitātes, nav
26pretrunā nedz ar Satversmes 1., nedz 109. pantu. Taču nevar
27piekrist Spriedumā paustajiem secinājumiem, ka valstī ir
28izveidots pietiekami efektīvs mehānisms, ar kura palīdzību
29persona var panākt to, lai darba devējs pienācīgā apmērā veic
30sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓