6. pants(1) Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Valsts prezidents, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Satversmes tiesas tiesnesis, prokurors, policijas darbinieks vai profesionālā dienesta karavīrs, viņiem pēc deputātu kandidātu saraksta (turpmāk — kandidātu saraksts) reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats (dienests) un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti Centrālajai vēlēšanu komisijai.
(1) Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Valsts prezidents, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Satversmes tiesas tiesnesis, prokurors, policijas darbinieks vai profesionālā dienesta karavīrs, viņiem pēc deputātu kandidātu saraksta (turpmāk — kandidātu saraksts) reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats (dienests) un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti Centrālajai vēlēšanu komisijai.
1(2) Ja ievēlētais Saeimas deputāts ir Eiropas Parlamenta deputāts, viņš zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu ar Saeimas deputāta svinīgā solījuma nodošanas brīdi. Par Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija triju darbdienu laikā paziņo Eiropas Parlamentam. (3) Pašvaldības domes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes deputāta mandātu. (4) Tiesnesi, kas nav Satversmes tiesas tiesnesis, var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē tiesneša amatu.
(1) Saeimas vēlēšanām Latvija iedalāma piecos vēlēšanu apgabalos:
11) Rīga; 2) Vidzeme; 3) Latgale; 4) Kurzeme; 5) Zemgale. (2) Šā panta pirmajā daļā minētie vēlēšanu apgabali aptver šādus novadus un valstspilsētas: 1) Rīgas vēlēšanu apgabals — Rīgas valstspilsētu; 2) Vidzemes vēlēšanu apgabals — Ādažu, Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Ķekavas, Limbažu, Madonas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Valkas un Valmieras novadu un Jūrmalas valstspilsētu; 3) Latgales vēlēšanu apgabals — Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novadu, Daugavpils valstspilsētu un Rēzeknes valstspilsētu; 4) Kurzemes vēlēšanu apgabals — Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils novadu, Liepājas valstspilsētu un Ventspils valstspilsētu; 5) Zemgales vēlēšanu apgabals — Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils un Tukuma novadu un Jelgavas valstspilsētu.
(1) Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru konstatē atbilstoši Fizisko personu reģistra datiem piecus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48. pantā paredzētajā gadījumā,— vēlēšanu izsludināšanas dienā. Ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.
1(2) Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka šādi: 1) visu vēlētāju skaitu dala ar skaitli 100; 2) katra vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitu dala ar šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktās dalīšanas iznākumu. Šādi iegūtie veselie skaitļi apzīmē vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu; 3) ja šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktā dalīšanas iznākuma veselo skaitļu summa ir mazāka par 100, ievēlējamo deputātu skaitu palielina par vienu vispirms tajā vēlēšanu apgabalā, kurā daļskaitlis ir vislielākais, pēc tam vēlēšanu apgabalā, kurā ir otrs lielākais daļskaitlis, un tā tālāk, līdz veselo skaitļu summa ir vienāda ar 100; 4) ja divos vēlēšanu apgabalos daļskaitļi ir vienādi, vispirms palielina deputātu skaitu vēlēšanu apgabalā, kurā šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktās dalīšanas rezultātā iegūtais veselais skaitlis ir mazākais; 5) ja divos vēlēšanu apgabalos gan daļskaitļi, gan veselie skaitļi ir vienādi, vēlēšanu apgabalu, kurā palielināms deputātu skaits, nosaka lozējot. (3) Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaits publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā simt četrdesmit piecas dienas pirms vēlēšanu dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā,— ne vēlāk kā piecdesmit dienas pirms vēlēšanu dienas.
(1) Valsts digitālās attīstības aģentūra nodrošina tehnoloģisko risinājumu atbilstoši šim likumam un Centrālās vēlēšanu komisijas norādījumiem par procesiem, funkcijām, uzdevumiem un mērķiem Saeimas vēlēšanu organizēšanai.
1(2) Ministru kabinets nosaka iestādes, kurām ir pienākums sniegt datus Valsts digitālās attīstības aģentūrai tās pārziņā esošā tehnoloģiskā risinājuma darbības nodrošināšanai, kā arī datu sniegšanas kārtību un apjomu.
(1) Kandidātu sarakstu var iesniegt:
11) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru; 2) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politisko partiju apvienība, ja visas politisko partiju apvienībā ietilpstošās politiskās partijas dibinātas ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un ja politisko partiju apvienībā kopā ir ne mazāk kā 500 biedru. (1 1 ) Politiskās partijas un politisko partiju apvienības biedru skaitu nosaka saskaņā ar partiju reģistra iestādei iesniegto jaunāko partijas biedru reģistru, kas partiju reģistra iestādei iesniegts iepriekšējo 12 mēnešu laikā pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas. Šajā daļā minētās ziņas Centrālā vēlēšanu komisija iegūst no partiju reģistra iestādes. (2) Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā laikā un kārtībā. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības valde. (3) Kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar simt piekto dienu pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir deviņdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas. (4) Ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā, kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, un pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir trīsdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓