87. punkts

1Minimālais attālums starp daudzdzīvokļu mājām insolācijas un apgaismojuma nodrošināšanai:

288.1. starp ēku garenfasādēm – ne mazāk par 15 m divu un triju stāvu ēkām un ne mazāk par 20 m – četru stāvu un augstākām ēkām;

388.2. starp ēku gala fasādēm, kurās ir dzīvojamo istabu logi, – ne mazāk par 10 m;

488.3. starp vienas ēkas garenfasādi un tai pretī izvietoto otras ēkas gala fasādi – ne mazāk par 10 m.

1Būvējot jaunas un pārbūvējot esošas būves aizliegts pasliktināt apkārtējo ēku insolācijas apstākļus. Atkāpes no šīs prasības pieļaujamas slēgtas perimetrālās apbūves teritorijās un tās saskaņo pašvaldība, izvērtējot konkrēto situāciju.

23.3.6. Žogi un dzīvžogi

1Zemes vienības atļauts iežogot:

290.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienības robežu;

390.2. pilsētas un ciema teritorijā ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju vai pa iedibināto žogu līniju (gadījumā, ja tā atrodas aiz sarkanās līnijas);

490.3. lauku teritorijā ceļa pusē – ne tuvāk par ceļa nodalījuma joslas robežu, ja risinājums ir saskaņots ar ceļa pārvaldītāju;

590.4. gar valsts autoceļiem – ne tuvāk kā 1 m no autoceļa nodalījuma joslas robežas, izņemot gadījumus, ja risinājums ir saskaņots ar autoceļa pārvaldītāju;

690.5. stūra zemes vienībā – pa redzamības trīsstūriem (gadījumā, ja sarkanā līnija nav noteikta pa redzamības trijstūri), atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;

790.6. gar valsts nozīmes ūdensnoteku un koplietošanas meliorācijas novadgrāvi – 10 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas), bet pilsētas un ciemu teritorijās ar blīvu apbūvi – 5 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas). Žogi var būt pārvietojami, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu;

890.7. gar ūdenstecēm un ūdenstilpēm – pa tauvas joslas robežu, neierobežojot publisko ūdensobjektu tauvas joslas izmantošanu;

990.8. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.