63. punktsPašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja tiesības
Pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja tiesības
1(1) Pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē — komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir tiesīgs ar vienpersonisku lēmumu apturēt komisijas lēmuma izpildi, nekavējoties paziņojot par to komisijas locekļiem un attiecīgā lēmuma tiešajiem izpildītājiem, ja viņš var pamatot, ka attiecīgais komisijas lēmums nav likumīgs. (2) Ja pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija, nedēļas laikā pēc attiecīgā lēmuma apturēšanas to atkārtoti izskatījusi pēc būtības, atzīst, ka komisijas priekšsēdētāja lēmums apturēt komisijas lēmumu nav likumīgs, tā pieņem atkārtotu komisijas galīgo lēmumu.
Pašvaldības pārraudzība pār dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbību
1(1) Pašvaldībai ir tiesības kontrolēt un uzraudzīt tās ieceltās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas un šīs komisijas priekšsēdētāja darbības likumību. (2) Pašvaldības domei ir tiesības: 1) atcelt vai grozīt dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nelikumīgus lēmumus vai apturēt komisijas nelikumīgu darbību; 2) atcelt dzīvojamo māju privatizācijas komisiju vai tās priekšsēdētāju, ja atkārtoti netiek pildīti vai tiek pārkāpti likumi vai Ministru kabineta noteikumi. (3) (Izslēgta ar 20.11.2003 . likumu.)
Dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbības tiesiskā reglamentācija
1Citus pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbības noteikumus reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
Dzīvojamās mājas privatizācijas tehniskās izpildes apmaksa un nodokļi (nodevas)
1(1) Par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, visas personas norēķinās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros. Personas, kuras dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvušas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tiek atbrīvotas no samaksas par privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju. (2) Par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, fiziskās personas norēķinās privatizācijas sertifikātos, bet juridiskās personas — euro . (3) Darījumus (līgumus, vienošanās), kurus slēdz privatizācijas komisija ar privatizācijas objektu pircējiem, maksājumus, kas saistīti ar privatizācijas objektu privatizāciju atklātā izsolē, kā arī privatizācijas objektu nodošanu jaunajiem īpašniekiem atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām.
Dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu izmantošana
1(1) Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā euro iegūtie līdzekļi 60 procentu apmērā ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības budžetā. Pašvaldības budžetā ieskaitītos dzīvojamo māju privatizācijas ienākumus var izlietot pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas procesa organizatoriskajam un tiesiskajam nodrošinājumam. (2) Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā euro iegūtie līdzekļi 40 procentu apmērā ieskaitāmi valsts budžetā. Valsts budžetā ieskaitītos dzīvojamo māju privatizācijas ienākumus izmanto valsts parāda samaksai un pārfinansēšan. (3) Līdzekļi, kas iegūti, privatizējot neizīrētus dzīvokļus šā likuma 15.panta astotajā daļā, 21.panta astotajā daļā un . 3 panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos, ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības ienākumos. (4) Visi līdzekļi, kas iegūti, šā likuma 15.panta astotajā daļā, 21.panta astotajā daļā un 73. 3 panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā privatizējot valstij piederošos neizīrētos dzīvokļus, pēc izsoļu organizēšanas izdevumu segšanas ieskaitāmi Finanšu ministrijas norādītajā kontā Valsts kasē un izmantojami valsts parāda samaksai un pārfinansēšanai. (5) No līdzekļiem, kas ieskaitīti valsts pamatbudžetā saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija saņem dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un to izmanto: 1) dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai; 2) dzīvojamo māju uzturēšanai to privatizācijas procesa laikā; 3) privatizēto dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas organizēšanai; 4) šā likuma 59.pantā noteikto funkciju veikšanai. (6) Izdevumi, kas Ministru kabineta noteiktai institūcijai radušies saistībā ar šā likuma 45.panta trešajā daļā, 73. 3 panta devītajā daļā un 73. 4 panta sestajā daļā noteikto uzdevumu izpildi, tiek segti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no rezerves fonda līdzekļiem, kurš izveidots, pamatojoties uz likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju".
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓