4. pants

1Ziņojumā norādīts, ka

2Konkurences padomes praksē nav definēts konkrētais tirgus banku

3sektorā, līdz ar to ziņojuma iesniedzējs uzskata par pieļaujamu

4vadīties no Eiropas Komisijas prakses. Saskaņā ar kuru banku

5pakalpojumus var sadalīt trīs lielos sektoros: (1) pakalpojumi

6privātpersonām - pakalpojumi, kas sniegti

7privātpersonām/mājsaimniecībām un sastāv no depozītiem,

8aizdevumiem, ieskaitot kredītkartes, fondiem un citiem aktīvu

9pārvaldīšanas veidiem, (2) pakalpojumi juridiskajām personām -

10pakalpojumi korporatīvajiem klientiem, t.sk. pakalpojumu

11sniegšana depozītiem, aizdevumiem, starp­tautiskiem maksājumiem,

12kredītvēstulēm un ieteikumiem saistībā ar apvienošanos un

13sabiedrību iegūšanu, (3) finanšu pakalpojumi - akciju un

14obligāciju, derivatīvu, forex un valūtas tirdzniecība.

15Ziņojumā iesniedzējs norāda, ka ar

16FBI saistītās sabiedrības sniedz pilnu banku pakalpojumu spektru,

17kas ietver pakalpojumu sniegšanu privātpersonām, juridiskajām

18personām un arī finanšu pakalpojumus, savukārt a/s "GE Money"

19galvenokārt darbojas patērētāju kreditēšanas tirgū, lai arī dažos

20gadījumos tā sniedz aizdevumus maziem uzņēmumiem. Ziņojumā kā

21ģeogrāfiskais tirgus minēta visa Latvijas teritorija.

22Lai noteiktu konkrēto tirgu,

23Konkurences padome izvērtēja ziņojumā (05.09.2006. vēstule

24Nr.2225) un ziņojuma iesniedzēja pilnvarotā pārstāvja papildus

25sniegto informāciju (02.11.2006. vēstule Nr.2899), no citiem

26tirgus dalībniekiem - a/s "Mateks Credit" (03.11.2006. vēstule

27Nr.2915), SIA "Unilīzings" (07.11.2006. vēstule Nr.2944), SIA

28"HVB Leasing" (07.11.2006. vēstule Nr.2945), SIA "Nelss Līzings"

29(07.11.2006. vēstule Nr.2946), a/s "Parex banka" (09.11.2006.

30vēstule Nr.2977), SIA "Parex Ekspress Kredīts" (13.11.2006.

31vēstule Nr.3014), a/s "Hansabanka" (13.11.2006. vēstule Nr.3018),

32SIA "Hansa Līzings" (13.11.2006. vēstule Nr.3020), a/s "SEB

33Latvijas Unibanka" (16.11.2006. vēstule Nr.3050), a/s "Latvijas

34Krājbanka" (16.11.2006. vēstule Nr.3049) un SIA "Inserviss Group"

35(17.11.2006. vēstule Nr.3069) iegūto, kā arī Konkurences padomes

36rīcībā esošo vispārpiejamo un vispārzināmo informāciju.

37Latvijā patēriņa kredīta jomu

38regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums, kā arī 13.07.1999.

39Ministru kabineta noteikumi Nr.257 "Noteikumi par patērētāju

40kreditēšanas līgumu". Ar šiem normatīvajiem aktiem daļēji

41pārņemtas normas no Padomes 22.12.1986. Direktīvas 87/102/EEK par

42dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kuri

43attiecas uz patēriņa kredītu. Atbilstoši Patērētāju tiesību

44aizsardzības likuma 8.pantam patērētāja kreditēšana ietver

45jebkuru patērētājam piešķirtu kredītu, savukārt no Padomes

4622.12.1986. Direktīvas 87/102/EEK secināms, ka jēdziens "patēriņa

47kredīts" neattiecas uz kredītlīgumiem un līgumiem, kas sola

48piešķirt kredītu, kurš galvenokārt paredzēts, lai iegūtu vai

49paturētu īpašumtiesības uz zemi vai uz pastāvošu vai projektējamu

50ēku, un kurš paredzēts, lai restaurētu vai atjaunotu ēku. Padomes

5122.12.1986. Direktīvas 87/102/EEK neattiecas arī uz kredītiem,

52kuru summa ir mazāka par ECU 200 vai pārsniedz 20000 ECU, tomēr

53Latvijā spēkā esošie normatīvie akti, kas pārņem Direktīvas

5487/102/EEK prasības, iepriekš minētos ierobežojumus nesatur. Gan

55Padomes 22.12.1986. Direktīvas 87/102/EEK, gan Patērētāju tiesību

56aizsardzības likuma izpratnē "patērētājs" ir fiziska persona, kas

57attiecībā uz minēto pakalpojumu darbojas nolūkā, kurš nav

58saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo jomu.

59Ņemot vērā banku un ārpusbanku

60finanšu sabiedrību vidē izveidojušos praksi, jēdziens "patēriņa

61kredīts" tiek attiecināts uz īstermiņa kredītu, kuru klients,

62kurš vēlas iegādāties patēriņa preces vai pakalpojumus (piemēram,

63automašīnu vai sadzīves tehniku, ceļojumu, medicīnas vai mācību

64kursu pakalpojumus utt.), var izmantot pēc saviem ieskatiem.

65Klientam nav jāatskaitās, kādam mērķim tas tiek izmantots. Viena

66no patēriņa kredīta pazīmēm - šo pakalpojumu veido aizdevumi,

67kuri tiek izsniegti, balstoties tikai uz klienta maksātspēju -

68regulāriem un stabiliem ienākumiem, to saņemšanai nav

69nepieciešams nodrošinājums.

70Banku un ārpusbanku finanšu

71sabiedrību sniegtie patēriņa kredīta pakalpojumi ir savstarpēji

72aizstājami. Jebkuram īstermiņa kredītproduktam var atrast

73alternatīvu variantu un aizstājējproduktu atkarībā no vēlamās

74specifikas un pielietojuma mērķa.

75Lielākā daļa no aptaujātajiem

76tirgus dalībniekiem uzskata par savstarpēji aizstājamiem gan

77banku, gan ārpusbanku finanšu sabiedrību sniegtos patēriņa

78kredīta pakalpojumus, jo to būtība ir līdzīga, lai arī to

79piedāvāšanas forma var atšķirties.

80Tirgus dalībnieki norāda, ka tādi

81banku produkti kā patēriņa kredīts, overdrafts, kredītlīnija un

82kredītkarte uzskatāmi par līdzvērtīgiem skaidras naudas

83aizdevumiem, kurus piedāvā ārpusbanku finanšu sabiedrības. Tāpat

84kredītietāžu piedāvātos aizdevumus (kredītlīnijas vai overdrafta

85pakalpojumus, kredītkartes vai patēriņa kredītu) var izmantot,

86lai iegādātos dažādas patēriņa preces, kuras ārpusbanku finanšu

87sabiedrības piedāvā iegādāties, izmantojot kredītus pirkumiem

88(nomaksas pirkumi) vai līzingu.

89Galvenā atšķirība starp kredītu un

90līzingu ir īpašumtiesību pārejas brīdis: līzinga gadījumā - prece

91ir līzinga davēja īpašums līdz līzinga nomaksas termiņa beigām,

92savukārt kredīta gadījumā - prece ir aizdevuma ņēmēja īpašums,

93kurš ieķīlāts par labu finansējuma devējam. Tomēr abos gadījumos

94pakalpojuma izmantošanas mērķis ir iegādāties preci, tās vērtību

95apmaksājot nevis uzreiz, bet ilgākā laika periodā. Turklāt abos

96gadījumos par nodrošinājumu tiek izmantota tā pati prece, kuru

97iegādājas, līdz ar to kredīts pirkumiem (nomaksas pirkums)

98atšķiras no citiem kredītiem pret ķīlu.

99Patēriņa finansēšanas pakalpojumos

100neietilpst nekustamā īpašuma kredīta vai līzinga pakalpojumi

101fiziskām personām, jo tos raksturojošās pazīmes būtiski

102atšķiras.

103Līdz ar to klients, kuram nav

104nodrošinājuma, var pieteikties tikai patēriņa finansēšanas

105pakalpojumiem, kuri ietver gan patēriņa kredīta pakalpojumus, gan

106kredītus pirkumiem (nomaksas pirkumus) un līzingus.

107Pati galvenā patēriņa finansēšanas

108pakalpojumu pazīme - personai, kura saņem šos pakalpojumus, jābūt

109patērētājam (fiziskai personai), kurš iegādājas preci vai

110pakalpojumu, vai arī ņem patēriņa kredītu nolūkam, kas nav

111saistīts ar tā profesionālo vai saimniecisko darbību.

112Ņemot vērā pieprasījuma un

113piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču (pakalpojumu) pazīmes un

114lietošanas īpašības, saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta

1155.punktu minētās apvienošanās gadījumā ietekmētais konkrētais

116preču tirgus ir patēriņa finansēšanas pakalpojumu tirgus.

117Saskaņā ar Konkurences likuma

1181.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska

119teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir

120pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo

121teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

122Izvērtējot Konkurences padomes

123rīcībā esošo informāciju, secināms, ka minētās apvienošanās

124gadījumā kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus nosakāma Latvijas

125teritorija, ņemot vērā, ka tiesiskais regulējums ir vienāds,

126dabiskās un valstiskās barjeras ieiešanai tirgū ir pietiekami

127līdzīgas, kā arī ekonomiskā iespēja piedāvāt (sniegt) savus

128pakalpojumus līdzās konkurentu pakalpojumiem un tādējādi

129sacensties viena un/vai savstarpēji aizstājamu pakalpojumu

130piedāvāšanā un sniegšanā ir līdzvērtīga visā Latvijas

131teritorijā.

132Konkurences padome uzskata, ka šīs

133lietas ietvaros saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu kā

134konkrētais tirgus nosakāms patēriņa finansēšanas pakalpojumu

135tirgus Latvijas teritorijā. Vienlaicīgi Konkurences padome

136atzīst, ka patēriņa finansēšanas pakalpojumu tirgu Latvijas

137teritorijā iespējams sadalīt vairākos segmentos - patēriņa

138kredīta pakalpojumi (ārpusbanku finanšu sabiedrību skaidras

139naudas aizdevumi un kredītiestāžu piedāvātie aizdevumi -

140kredītlīnijas, overdrafta pakalpojumi, kredītkartes un patēriņa

141kredīti) un kredīti pirkumiem (nomaksas pirkumi) vai līzinga

142pakalpojumi. Līdz ar to citās lietās, pastāvot atšķirīgiem lietas

143apstākļiem, konkrētais tirgus var tikt definēts savādāk.