6. pants

1Pieaicinātā persona - Dr. iur. Irēna

2Barkāne - norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

396. pantam, jo tajā noteiktais termiņš Sodu reģistra arhīva

4datubāzē iekļauto ziņu par attaisnoto personu glabāšanai nav

5samērīgs.

6Eiropas Cilvēktiesību tiesa esot atzinusi, ka dati par

7noziedzīgiem nodarījumiem, kriminālprocesiem, notiesājošiem

8spriedumiem vai saistītiem preventīviem pasākumiem ir datu

9kategorija, kam nepieciešama paaugstināta aizsardzība. Jebkāda

10personas datu apstrāde attiecībā uz personu, pret kuru celtās

11apsūdzības ir atceltas, kura ir brīdināta, notiesāta un sodīta

12vai pakļauta saistītam preventīvam pasākumam, piemēram,

13aizturēšanai policijas iecirknī, esot iejaukšanās datu subjekta

14tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību.

15Noziedzības novēršana un noziedzīgu nodarījumu atklāšana esot

16atzīstama par leģitīmu mērķi, kas attaisno tādu personas datu

17apstrādi Sodu reģistrā, kuri saistīti ar sodāmību un

18pārkāpumiem.

19Eiropas Cilvēktiesību tiesa esot norādījusi, ka sodāmības

20reģistrā ietverto datu sistemātiska glabāšana centrālajos

21reģistros nozīmē, ka tie ir pieejami izpaušanai ilgi pēc

22attiecīgā notikuma, kad visi, izņemot attiecīgo personu, varētu

23būt to jau aizmirsuši. Pašai apsūdzībai atkāpjoties pagātnē, tā

24kļūstot par personas privātās dzīves sastāvdaļu un tāpēc pati par

25sevi esot respektējama. Personas identifikācijas datu, pirkstu

26nospiedumu un identitāti atklājošu fotoattēlu saglabāšanai

27policijas reģistros varot būt nopietnas sekas, kas apgrūtinot šīs

28personas ikdienu.

29Valsts esot tiesīga uzglabāt personas datus tikai tādā apjomā,

30kas atbilst datu apstrādes leģitīmajam mērķim, un nodrošinot

31pietiekamu tiesību aizsardzības līdzekļu esību, bet šo līdzekļu

32pietiekamība esot atkarīga no glabājamo personas datu apjoma,

33glabāšanas ilguma, datu izmantošanas un iznīcināšanas

34noteikumiem.

35Izvērtējot ierobežojuma samērīgumu, esot jāvadās no personas

36datu aizsardzības principiem. Nolūka ierobežojuma princips

37paredzot to, ka personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un

38leģitīmos nolūkos un ka to turpmākā apstrāde netiek veikta ar

39minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā. Datu minimizēšanas

40princips paredzot to, ka personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un

41ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos. Datu

42minimizēšanas princips uzliekot pienākumu izvērtēt, vai konkrētie

43dati ir nepieciešami konkrētajam nolūkam un vai ir iespējams

44samazināt apstrādāto datu apjomu. Tas paredzot proporcionalitātes

45jeb samērīguma principa piemērošanu, lai iepriekš noteiktie

46leģitīmie nolūki tiktu īstenoti ar minimāli nepieciešamo datu

47apjomu. Glabāšanas ierobežojuma princips paredzot, ka personas

48dati tiek glabāti tādā veidā, kas pieļauj datu subjektu

49identifikāciju ne ilgāk, kā nepieciešams nolūkiem, kādos

50attiecīgie personas dati tiek apstrādāti.

51Attaisnota persona esot uzskatāma par nevainīgu noziedzīga

52nodarījuma izdarīšanā. Ievērojot nevainīguma prezumpciju, esot

53atzīstams, ka šāda persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu

54un faktiski ir uzskatāma par nesodītu. Tomēr Sodu reģistra arhīva

55datubāzē iekļautos attaisnotas personas datus atsevišķos

56gadījumos esot iespējams izmantot krimināltiesību jomā.

57Kriminālprocess varot tikt atjaunots sakarā ar jaunatklātiem

58apstākļiem (Kriminālprocesa likuma 62. nodaļa); spēkā stājies

59tiesas nolēmums varot tikt izskatīts no jauna sakarā ar materiālo

60vai procesuālo tiesību normu būtisku pārkāpumu (Kriminālprocesa

61likuma 63. nodaļa). Taču attaisnojoša sprieduma un lēmuma par

62kriminālprocesa izbeigšanu jauna izskatīšana esot atļauta tikai

63likumā noteiktā kriminālatbildības noilguma termiņa ietvaros un

64ne vēlāk kā vienu gadu no jaunatklāto apstākļu konstatēšanas

65dienas (Kriminālprocesa likuma 656. panta pirmā daļa). Tātad

66attaisnojoša sprieduma izskatīšana no jauna neesot iespējama pēc

67tam, kad ir pagājis konkrētā noziedzīgā nodarījuma noilguma

68termiņš, kas savukārt ir atkarīgs no nodarījuma smaguma

69(Krimināllikuma 56. pants). Līdz ar to tiesas nolēmuma

70izskatīšana no jauna konkrētā lietā var nebūt iespējama. Turklāt

71saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 662. panta pirmo daļu spēkā

72stājušos tiesas nolēmumu no jauna varot izskatīt tikai tad, ja

73tas nav skatīts kasācijas kārtībā vai tiesa iepriekš nav

74atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, pēc šā likuma 663.

75pantā minēto personu pieteikuma vai protesta.

76Fakts, ka informācija par attaisnotu personu tiek glabāta visu

77tās dzīves laiku, neesot saderīgs ar leģitīmo mērķi, kura dēļ

78Sodu reģistrs ir izveidots, - noziedzīgu nodarījumu un

79administratīvo pārkāpumu novēršanas un atklāšanas veicināšana, kā

80arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību

81ierobežojumu kontrole. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi

82konkrētajā gadījumā esot iespējams sasniegt ar citiem,

83pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Termiņš personas

84datu glabāšanai attaisnotas personas gadījumā būtu jānosaka,

85ņemot vērā termiņu, kādā katrā konkrētajā gadījumā šos datus ir

86iespējams izmantot noteiktā leģitīmā mērķa sasniegšanai.