Par Satversmes tiesas likuma 7. panta ceturtās daļas vārdu "bez pilnvaru termiņa ierobežojuma" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. pantam, 91. pantam un 101. panta pirmajai daļai

noteic: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi

1likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez

2jebkādas diskriminācijas."

316.1. Tiesībsargs lūdzis

4izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. panta

5pirmajam teikumam, savukārt A. Lepse prasījumā ietvēris

6lūgumu izvērtēt tās atbilstību visam Satversmes

791. pantam.

8Lai gan A. Lepses

9konstitucionālajā sūdzībā ietverts prasījums izvērtēt apstrīdētās

10normas atbilstību visam Satversmes 91. pantam, tomēr no

11konstitucionālās sūdzības izriet, ka ir izvērtējama apstrīdētās

12normas atbilstība tikai Satversmes 91. panta pirmajam

13teikumam, kas garantē visu personu vienlīdzību. Tas nozīmē, ka

14šīs lietas ietvaros apstrīdētā norma jāanalizē vienlīdzības

15principa, nevis diskriminācijas aizlieguma kontekstā.

1616.2. Tiesiskās

17vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas

18normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret

19personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos

20(sk. Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa

21sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas

221. punktu). Vienlīdzības principam ir jāgarantē vienotas

23tiesiskās kārtības pastāvēšana. Proti, tā uzdevums ir nodrošināt,

24lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma

25aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots

26bez jebkādām privilēģijām. Tas garantē likuma pilnīgu iedarbību,

27tā piemērošanas objektivitāti un bezkaislību, kā arī to, ka

28nevienam nav ļauts neievērot likuma priekšrakstus (sk.

29Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma

30lietā Nr. 2005-02-0106 9.1. punktu). Tomēr šāda

31tiesiskās kārtības vienotība nenozīmē nivelēšanu, jo "vienlīdzība

32pieļauj diferencētu pieeju, ja tā demokrātiskā sabiedrībā ir

33attaisnojama" (Satversmes tiesas 2001. gada

3426. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-02-0106 secinājumu

35daļas 4. punkts).

36Līdz ar to vienlīdzības princips

37pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras

38atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi

39pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir

40objektīvs un saprātīgs pamats (sk. Satversmes tiesas

412001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā

42Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 1. punktu).

4316.3. Lai izvērtētu, vai

44apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

45teikumam, nepieciešams noskaidrot:

46pirmkārt, vai ir personas (personu

47grupas), kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos;

48otrkārt, vai apstrīdētā norma

49paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām;

50treškārt, vai šādai attieksmei ir

51objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai pastāv leģitīms mērķis

52un vai ir ievērots samērīguma princips.

53Atšķirīgai attieksmei nav

54objektīva un saprātīga pamata, ja tai nav leģitīma mērķa vai ja

55nav proporcionālas (samērīgas) attiecības starp izraudzītajiem

56līdzekļiem un nospraustajiem mērķiem (sk. Satversmes tiesas

572002. gada 23. decembra sprieduma lietā

58Nr. 2002-15-01 secinājumu daļas 3. punktu).

5917. Lai noskaidrotu, kuras

60personas vai personu grupas atrodas vienādos un pēc noteiktiem

61kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams atrast šīs

62grupas vienojošo pazīmi (sk. Satversmes tiesas 2007. gada

6314. jūnija sprieduma lietā Nr. 2006-31-01 14.

64punktu).

6517.1. Gan Tiesībsargs, gan

66arī konstitucionālās sūdzības iesniedzējs A. Lepse uzskata,

67ka vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas tie Satversmes

68tiesas tiesneši, kas beiguši pildīt attiecīgos pienākumus, bet

69iepriekš bijuši vispārējās jurisdikcijas tiesas vai

70administratīvās tiesas tiesneši, neatkarīgi no tā, vai tiesnesis

71attiecīgajā tiesā ir vai nav bijis apstiprināts amatā bez

72pilnvaru termiņa ierobežojuma.

7317.2. Var piekrist

74Tiesībsarga un A. Lepses paustajam viedoklim, ka Satversmes

75tiesas likuma 7. panta ceturtās daļas kontekstā vienādos un

76salīdzināmos apstākļos atrodas visi Satversmes tiesas tiesneši,

77kuri beiguši pildīt attiecīgos amata pienākumus un iepriekš

78bijuši vispārējās jurisdikcijas tiesu vai administratīvo tiesu

79tiesneši. Atrašanās vienādos un salīdzināmos apstākļos ietekmē

80vairākas šo tiesnešu tiesības, tostarp tiesības turpināt valsts

81dienestu.

82No tiesnešu vidus virzītos

83Satversmes tiesas tiesnešus, kuriem beidzies pilnvaru termiņš,

84varētu iedalīt šādās trijās grupās:

851) Satversmes tiesas tiesneši,

86kuri pirms apstiprināšanas šajā amatā bijuši vispārējās

87jurisdikcijas tiesu vai administratīvo tiesu tiesneši, kas

88saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 60. panta otro daļu,

8961. un 62. pantu apstiprināti tiesneša amatā bez

90pilnvaru termiņa ierobežojuma;

912) Satversmes tiesas tiesneši,

92kuri pirms apstiprināšanas šajā amatā bijuši vispārējās

93jurisdikcijas tiesu vai administratīvo tiesu tiesneši, kas

94saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 60. panta pirmo vai otro

95daļu iecelti tiesneša amatā uz noteiktu termiņu;

963) Satversmes tiesas tiesneši,

97kuri pirms apstiprināšanas šajā amatā bijuši Augstākās tiesas

98tiesneši, kas tiesneša amatā tika ievēlēti saskaņā ar Latvijas

99PSR Konstitūcijas 152. pantu pirms likuma "Par tiesu varu" spēkā

100stāšanās un pēc likuma "Par tiesu varu" stāšanās spēkā turpināja

101pildīt savus pienākumus.

102Satversmes tiesas likums paredz,

103ka visi Satversmes tiesas tiesneši savās tiesībās ir vienlīdzīgi.

104Satversmes tiesas likums neparedz Satversmes tiesas tiesnešiem

105sevišķas tiesības atkarībā no viņu iepriekšējās karjeras,

106tostarp arī no tiesneša pilnvaru termiņa citās tiesās.

107Līdz ar to visi

108Satversmes tiesas tiesneši, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies un

109kuri iepriekš bijuši vispārējās jurisdikcijas tiesu vai

110administratīvo tiesu tiesneši, atrodas vienādos un salīdzināmos

111apstākļos.

11218. Lietā nepastāv strīds

113par to Satversmes tiesas tiesnešu tiesībām atgriezties

114iepriekšējā tiesneša amatā vispārējās jurisdikcijas tiesā vai

115administratīvajā tiesā, kuri bijuši apstiprināti šajā amatā bez

116pilnvaru termiņa ierobežojuma. Šīs tiesības garantē apstrīdētā

117norma.

11819. Par otro

119salīdzināmo grupu šajā lietā uzskatāmi tie Satversmes tiesas

120tiesneši, kuri pirms apstiprināšanas šajā amatā bijuši iecelti

121citā tiesneša amatā uz trim gadiem vai atkārtoti - uz laiku līdz

122diviem gadiem.

123Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu"

12460. panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc

125tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim

126gadiem. Savukārt minētā panta otrā daļa paredz, ka pēc trim amatā

127nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc

128tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu

129kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru

130termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz

131diviem gadiem. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās rajona

132(pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra

133priekšlikuma apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa

134ierobežojuma.

135Satversmes

136tiesas likums neliedz šādus tiesnešus izvirzīt un apstiprināt par

137Satversmes tiesas tiesnešiem, ja viņi atbilst Satversmes tiesas

138tiesnesim noteiktajām prasībām.

13920. Trešo salīdzināmo

140grupu veido tiesneši, kuri 1990. gadā saskaņā ar

141Latvijas PSR Konstitūcijas 152. pantu tika ievēlēti Augstākās

142tiesas tiesneša amatā uz desmit gadiem. 2000. gadā daļa šo

143tiesnešu vairs neturpināja darbu tiesu sistēmā, bet citi saskaņā

144ar likumu "Par tiesu varu" un pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja

145priekšlikuma tika apstiprināti amatā bez pilnvaru termiņa

146ierobežojuma.

147Tiesneši tika apstiprināti amatā

148bez pilnvaru termiņa ierobežojuma saskaņā ar Latvijas Republikas

149Augstākās padomes 1992. gada 15. decembra lēmuma "Par

150Latvijas Republikas likuma "Par tiesu varu" spēkā stāšanās

151kārtību" 5. punktu, kas paredzēja, ka tiesnešiem, kuriem pēc

152likuma "Par tiesu varu" stāšanās spēkā nav beidzies pilnvaru

153termiņš, pilnvaras tiek saglabātas līdz termiņa beigām.

154Konstitucionālās sūdzības

155iesniedzējs A. Lepse izskatāmās lietas ietvaros ir vienīgais šīs

156personu grupas pārstāvis.

15721. Likumdevējs

158apstrīdētajā normā paredzējis īpašas tiesības personām, kuras

159saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" bijušas apstiprinātas par

160tiesnešiem bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Šīm personām ir

161tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja tās nav

162sasniegušas tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo

163vecumu.

164Apstrīdētā norma šādas tiesības

165nepiešķir tiesnešiem, kuri bijuši iecelti vai ievēlēti tiesnešu

166amatos uz noteiktu pilnvaru termiņu.

167Līdz ar to

168apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret Satversmes

169tiesas tiesnešiem attiecībā uz viņu tiesībām atgriezties tiesneša

170amatā, kura pildīšanas laikā viņi tika apstiprināti par

171Satversmes tiesas tiesnešiem.

17222. Lai noteiktu, vai šādai

173atšķirīgai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,

174jākonstatē, vai tai ir leģitīms mērķis.

17522.1. Leģitīmie mērķi, kuri

176var attaisnot atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kas

177atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, ir noteikti

178Satversmes 116. pantā (sk.: Levits E. Par tiesiskās

179vienlīdzības principu // Latvijas Vēstnesis, 2003. gada

1808. maijs, Nr. 68).

181Pienākums uzrādīt un pamatot

182atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi Satversmes tiesas procesā

183visupirms gulstas uz institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu,

184konkrētajā gadījumā − uz Saeimu. Saeima atbildes rakstā nav

185norādījusi leģitīmo mērķi, kas attaisnotu ar apstrīdēto normu

186pieļauto atšķirīgo attieksmi pret Satversmes tiesas tiesnešiem

187attiecībā uz viņu tiesībām pēc attiecīgo pilnvaru termiņa beigām

188turpināt tiesneša darbu vispārējās jurisdikcijas tiesās vai

189administratīvajās tiesās.

190Tiesībsargs un konstitucionālās

191sūdzības iesniedzējs A. Lepse uzskata, ka šai atšķirīgajai

192attieksmei nav leģitīma mērķa.

19322.2. Apstāklis, ka Saeima

194nav norādījusi atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi, tomēr

195neatbrīvo Satversmes tiesu no pienākuma to noskaidrot.

196Lietas materiāli neliecina, ka

197atšķirīga attieksme varētu būt noteikta ar mērķi aizsargāt

198demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai

199tikumību.

20022.3. Leģitīmais mērķis,

201kura dēļ ir nepieciešams noteikt zināmas prasības personām, kas

202pretendē uz tiesnešu amatiem, un kārtību, kādā personas tiek

203ieceltas vai apstiprinātas tiesnešu amatos, ir citu cilvēku

204tiesības uz taisnīgu tiesu, ko paredz Satversmes 92. panta

205pirmais teikums.

206Tiesības uz taisnīgu tiesu ir

207vienas no vissvarīgākajām personas tiesībām (sk. Satversmes

208tiesas 2003. gada 6. oktobra sprieduma lietā

209Nr. 2003-08-01 secinājumu daļas 1. punktu).

210Analizējot Satversmes 92. panta pirmo teikumu, Satversmes

211tiesa ir atzinusi, ka tajā minētais jēdziens "taisnīga tiesa"

212ietver divus aspektus, proti, "taisnīga tiesa" kā neatkarīga

213tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un "taisnīga tiesa"

214kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā šī lieta

215tiek izskatīta.

216Satversmes 92. pants paredz

217gan pienākumu izveidot attiecīgu tiesu institūciju sistēmu, gan

218arī pienākumu pieņemt attiecīgas procesuālās normas (sk.

219Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta sprieduma lietā

220Nr. 2001-10-01 secinājumu daļas 2. punktu). Valsts

221izveidotajai tiesu institūciju sistēmai ir jābūt neatkarīgai,

222objektīvai un kompetentai. Šīs prasības attiecas kā uz tiesu

223sistēmu kopumā, tā arī uz katru atsevišķo personu, kura vēlas

224kļūt par tiesu varas amatpersonu.

225Satversmes 92. panta pirmajā

226teikumā noteiktās personas tiesības uz kompetentu tiesu citastarp

227ietver prasību pēc profesionālas tiesas. Tiesnešiem ir jābūt

228profesionāli spējīgiem veikt savus pienākumus, proti, tiesnesim

229ir jābūt nepieciešamajām juridiskajām zināšanām un jurista darba

230pieredzei (sk.: Levits E. Rakstu krājums administratīvajiem

231tiesnešiem. Rīga: Publisko tiesību institūts, 2003, 157. -

232158. lpp.).

233Līdz ar to

234apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis.

23523. Lai atšķirīgā attieksme

236būtu attaisnojama, tās leģitīmajam mērķim ir jāatbilst samērīguma

237principam.

238Samērīgums tiesiskās vienlīdzības

239principa kontekstā nozīmē, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar

240atšķirīgo attieksmi pret salīdzināmajām situācijām, ir jābūt

241lielākam nekā zaudējumam, ko cieš tās personas, kuras atrodas

242nelabvēlīgākajā no abām situācijām (sk.: Levits E. Par

243tiesiskās vienlīdzības principu // Latvijas Vēstnesis,

2442003. gada 8. maijs, Nr. 68).

245Lai konstatētu, vai samērīguma

246princips ir ievērots, jānoskaidro, vai likumdevēja izraudzītie

247līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, vai nav

248saudzējošāku līdzekļu šā mērķa sasniegšanai un vai likumdevēja

249rīcība ir atbilstoša jeb proporcionāla.

250Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek

251atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā

252neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska (sk.

253Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā

254Nr. 2001-12-02 secinājumu daļas 3.1. punktu).

25524. Likumdevējs uzskatījis,

256ka tā nosprausto leģitīmo mērķi - nodrošināt citu cilvēku

257tiesības uz kompetentu tiesu - apstrīdētā norma sasniedz,

258paredzot atšķirīgu attieksmi pret Satversmes tiesas tiesnešiem,

259kuriem pirms apstiprināšanas šajā amatā bija noteikts atšķirīgs

260tiesneša pilnvaru termiņš.

261Ja Satversmes tiesas tiesnesis

262pirms apstiprināšanas šajā amatā strādājis par citas tiesas

263tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, viņam ir tiesības

264atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā. Savukārt, ja tiesnesis

265iepriekšējā tiesneša amatā bijis iecelts vai ievēlēts uz noteiktu

266termiņu, viņam šādas tiesības likumdevējs nav piešķīris.

267To, vai šāda likumdevēja rīcība ir

268piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai, var vērtēt no dažādiem

269aspektiem.

27024.1. Satversmes tiesa ir

271nozīmīga valsts varas konstitucionāla institūcija, kas var atzīt

272par spēkā neesošu arī likumdevēja pieņemtu tiesību normu. Tāpēc

273ir būtiski, lai par Satversmes tiesas tiesnešiem tiktu

274apstiprinātas personas ar iespējami augstāku profesionālo

275kvalifikāciju (sk. lietas materiālu 2. -

2763. lpp.).

277Var piekrist Tiesībsargam, ka ir

278svarīgi, lai ikviens vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesis

279būtu ieinteresēts kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi, un

280tādējādi nodrošināt to, ka par Satversmes tiesas tiesnesi tiek

281apstiprināts iespējami labākais kandidāts.

282Par Satversmes tiesas tiesnesi

283persona var būt ne ilgāk kā desmit gadus pēc kārtas. Tāpēc tas,

284vai persona piekritīs kļūt par Satversmes tiesas tiesneša

285kandidātu, noteikti būs atkarīgs arī no tā, kādas garantijas šai

286personai būs pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās.

287Persona, kas izvēlējusies kļūt par tiesnesi, parasti rēķinās ar

288stabilitāti un prognozējamu karjeras attīstību, ko piedāvā šis

289amats. Tātad tiesības pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru

290termiņa beigām atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā ir būtiska

291garantija tam, lai vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesis

292piekristu kandidēt uz Satversmes tiesas tiesneša amatu.

293Tāpēc būtu nepieciešams garantēt

294tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā visiem vispārējās

295jurisdikcijas tiesas tiesnešiem, kas tiek apstiprināti par

296Satversmes tiesas tiesnesi.

29724.2. Nav pamata uzskatīt,

298ka Satversmes tiesas tiesnesis pēc pilnvaru termiņa beigām ir

299zaudējis savu profesionālo kvalifikāciju un ka viņam nevar

300piešķirt tiesības turpināt valsts dienestu tiesneša amatā,

301nenosakot īpašu kārtību, kādā iespējams atgriezties iepriekšējā

302tiesneša amatā.

303Desmit gadus ilgā pilnvaru termiņa

304laikā Satversmes tiesā, kura arī ir uzskatāma par tiesu varas

305institūciju, kas spriež tiesu, (sk. Satversmes tiesas

3062006. gada 20. decembra sprieduma lietā

307Nr. 2006-12-01 9.2. punktu) tiesneši turpina pildīt

308savus pienākumus un neapšaubāmi paaugstina savu profesionālo

309kvalifikāciju.

310Ievērojot tiesas spriešanas

311uzdevumu - atrast patiesu un taisnīgu lietas risinājumu -,

312tiesnesis izskatāmās lietas ietvaros novērtē konkrētos apstākļus.

313Tulkojot un piemērojot likumu, viņš drīkst vadīties tikai no

314likuma un savas pārliecības, kas ir atkarīga no tiesneša

315profesionālajām zināšanām un prasmēm, tiesību un sabiedrisko

316procesu izpratnes, kultūras, redzesloka, pilsoniskās stājas un

317citiem faktoriem (sk. Satversmes tiesas 2003. gada

3184. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-06-01 secinājumu

319daļas 2.4. punktu).

320Tātad tiesneša kvalifikācija ir

321svarīga pienācīgas tiesas spriešanas garantija. Piemēram,

322Lietuvas Republikas Konstitucionālā tiesa ir secinājusi, ka

323tiesnešu amatos vajadzētu iecelt vai apstiprināt tikai tādas

324personas, kurām ir augsta juridiskā kvalifikācija un liela dzīves

325pieredze. Tiesneša reputācija nedrīkst būt apšaubāma, un viņam ir

326jājūtas atbildīgam par to, kā viņš pats pilda valsts konstitūcijā

327noteiktos pienākumus, spriežot tiesu (sk. Lietuvas Republikas

328Konstitucionālās tiesas 1999. gada 21. decembra

329spriedumu lietā Nr. 16/98).

330Šādi paši nosacījumi sekmētu arī

331Latvijas tiesu sistēmas kvalitatīvu izaugsmi un efektīvi

332nodrošinātu personas tiesības uz kompetentu tiesu.

33325. Vērtējot apstrīdētās

334normas samērīgumu, nepieciešams aplūkot arī konstitucionālās

335sūdzības iesniedzēja situāciju.

33625.1. 1996. gada

33714. novembrī Saeima A. Lepsi apstiprināja par

338Satversmes tiesas tiesnesi, bet 1997. gada 23. janvārī pēc

339Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma pieņēma lēmumu par

340A. Lepses atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata.

341Saeimas 1997. gada 23. janvāra lēmums tika pamatots ar

342likuma "Par tiesu varu" 82. panta 2. punktu.

343Satversmes tiesa nepiekrīt Saeimas

344viedoklim, ka likuma "Par tiesu varu" 82. panta

3452. punkts ir piemērojams arī tādam tiesnesim, kas turpina

346strādāt citā tiesneša amatā (sk. lietas materiālu

347112. lpp.).

348Likuma "Par tiesu varu"

34982. panta četros punktos minēti gadījumi, kad tiesnesis ir

350jāatbrīvo no tiesneša amata, proti:

3511) pēc paša vēlēšanās;

3522) sakarā ar ievēlēšanu vai

353iecelšanu citā amatā;

3543) veselības stāvokļa dēļ, ja tas

355neļauj turpināt tiesneša darbu;

3564) sakarā ar likumā noteiktā amata

357pildīšanas maksimālā vecuma saniegšanu.

358No likuma "Par tiesu varu"

35982. panta 1., 2. un 4. punkta nepārprotami izriet, ka tie

360paredzēti piemērošanai gadījumos, kad tiesnesis pēc atbrīvošanas

361no amata vairs neturpina darbu tiesu sistēmā. Interpretējot

362likuma "Par tiesu varu" 82. panta 2. punktu kopsakarā ar 1., 3.

363un 4. punktu, var secināt, ka 2. punkts ir piemērojams tikai

364gadījumos, kad tiesnesis ievēlēts vai iecelts amatā ārpus tiesu

365sistēmas.

366Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu"

3671. panta trešo daļu Satversmes tiesa ir tiesu varai

368piederīga institūcija. Tāpēc A. Lepses apstiprināšana

369Satversmes tiesas tiesneša amatā nevarēja tikt uzskatīta par

370ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā likuma "Par tiesu varu"

37182. panta 2. punkta izpratnē. Likums neprasīja, lai

372Saeima pieņem lēmumu par A. Lepses atbrīvošanu no Augstākās

373tiesas tiesneša amata.

37425.2. No Saeimas Juridiskās

375komisijas 1997. gada 14. janvāra sēdes protokola izriet, ka par

376A. Lepsi pieņemtā lēmuma patiesais mērķis bija atbrīvot

377konkrētu tiesneša amata vietu, kura bija jāaizpilda, lai

378nodrošinātu Augstākās tiesas darba nepārtrauktību. Lēmums

379noregulēja tikai A. Lepses darba attiecības ar Augstāko tiesu. Kā

380Juridiskās komisijas sēdē uzsvēra Augstākās tiesas

381priekšsēdētājs: "A. Lepses vietā jāpieņem cits tiesnesis,

382lai varētu normāli strādāt. Nevar 10 gadus gaidīt A. Lepses

383atgriešanos." Juridiskās komisijas loceklis Ilmārs Bišers

384sēdē norādīja, ka A. Lepsem "atbrīvojot no amata, tomēr

385saglabājas visas likumā paredzētās garantijas" (sk. lietas

386materiālu 67. lpp.).

387Ar Saeimas 1997. gada 23. janvāra

388lēmumu A. Lepse zaudēja tikai konkrēto tiesneša amatu

389Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā. Viņš joprojām palika

390tiesnesis, jo pildīja Satversmes tiesas tiesneša pienākumus.

391Saskaņā ar Satversmes 6. nodaļu un likuma "Par tiesu varu" 1.

392panta trešo daļu Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas

393institūcija. Satversmes tiesas tiesneši, kuri iepriekš bijuši

394citu tiesu tiesneši, saglabā tiesneša statusu arī pildot

395Satversmes tiesas tiesneša pienākumus.

39625.3. Apstiprinot A. Lepsi

397par Satversmes tiesas tiesnesi, Saeima izteica ne tikai uzticību

398viņam kā augsti kvalificētam tiesnesim, bet arī noteiktu

399piekrišanu viņa turpmākajai darbībai tiesneša amatā. A. Lepsem

400bija jāsaglabā tiesneša statuss arī tāpēc, ka viņš pēc Saeimas

401lēmuma par atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata

402turpināja pildīt Satversmes tiesas tiesneša pienākumus, nenododot

403atkārtotu tiesneša zvērestu. Arī fakts, ka 2000. gadā

404A. Lepses virzīšana apstiprināšanai tiesneša amatā bez

405pilnvaru termiņa ierobežojuma netika uzskatīta par nepieciešamu,

406liecina par to, ka viņš saglabāja tiesneša statusu, atrodoties

407Satversmes tiesas tiesneša amatā.

40825.4. Satversmes tiesa

409piekrīt Saeimas norādītajam, ka likumā "Par tiesu varu" nav

410paredzēta tiesneša pilnvaru apturēšana. Tomēr A. Lepses gadījumā

411tiesiskā situācija ir īpaša.

412Saeimas 1997. gada 23. janvāra

413lēmums būtībā tikai pārtrauca A. Lepses pilnvaras Augstākās

414tiesas tiesneša amatā, bet neatņēma viņam tiesneša statusu.

415Minētā Saeimas lēmuma pieņemšanas laikā no A. Lepses kā Augstākās

416tiesas tiesneša pilnvaru termiņa sākuma bija pagājuši sešarpus

417gadi. Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada

41815. decembra lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par

419tiesu varu" spēkā stāšanās kārtību" 5. punkts noteic, ka

420tiesnešiem, kuriem pēc likuma "Par tiesu varu" stāšanās spēkā nav

421beidzies pilnvaru termiņš, pilnvaras tiek saglabātas līdz termiņa

422beigām. Tāpēc A. Lepses pilnvaras Augstākās tiesas tiesneša amatā

423turpinās līdz desmit gadu termiņa beigām.

42425.5. Satversmes tiesa

425piekrīt Tieslietu ministrijas viedoklim, ka apstrīdētās normas

426mērķis un jēga ir pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa

427beigām nodrošināt augsti profesionāli kvalificētu tiesnešu

428atgriešanos iepriekšējā tiesneša amatā.

429A. Lepses augsto profesionālo

430kvalifikāciju apliecina vairāk nekā 25 gadus ilgā un sekmīgā

431tiesneša karjera. A. Lepse ir bijis Rīgas pilsētas Ziemeļu

432rajona tiesas tiesnesis, Saldus rajona tiesas priekšsēdētājs,

433Augstākās tiesas tiesnesis un Augstākās tiesas Krimināllietu

434tiesu palātas priekšsēdētājs, kā arī Satversmes tiesas tiesnesis.

435Savulaik A. Lepse ir bijis Latvijas Tiesnešu biedrības

436prezidents.

437Turklāt A. Lepsem ir

438piešķirta tiesneša 1. kvalifikācijas klase. Saskaņā ar

439likuma "Par tiesu varu" 98. pantu tā ir augstākā

440kvalifikācijas klase, kas tiesnesim var tikt piešķirta. Saskaņā

441ar likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu 5. punktu

442A. Lepsem šī kvalifikācijas klase ir saglabāta.

44325.6. Apstrīdētā norma

444expressis verbis nepiešķir A. Lepsem tiesības

445atgriezties Augstākās tiesas tiesneša amatā.

446Neraugoties uz tiesneša amatā

447uzkrāto pieredzi un plašajām zināšanām, A. Lepsem tomēr ir

448atteikta iespēja atgriezties Augstākās tiesas tiesneša amatā, lai

449gan, kā var secināt no konstitucionālās sūdzības, viņš labprāt

450turpinātu tiesneša darbu (sk. Augstākās tiesas atbildes

451uz A. Lepses iesniegumiem, lietas materiālu 97. -

45298. lpp.).

453Apstrīdētā norma ir formāls

454kritērijs, saskaņā ar kuru atsevišķiem Satversmes tiesas

455tiesnešiem pēc pilnvaru termiņa beigām ir garantēta iespēja

456atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā. Šajā procesā netiek

457vērtēta ne tiesneša kompetence, nedz arī viņa spēja pildīt

458tiesneša amatu, lai gan attiecīga izvērtēšana varētu liecināt par

459centieniem nodrošināt personu tiesības uz kompetentu tiesu.

460Līdz ar to

461izraudzītie līdzekļi nav piemēroti leģitīmā mērķa

462sasniegšanai.

463Tā kā

464apstrīdētā norma neatbilst vienam no samērīguma kritērijiem, tā

465nav samērīga un neatbilst Satversmes 91. pantam.

46626. Satversmes

paredz, ka "tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi

1likumam padoti." Šajā konstitucionālajā normā noteiktā tiesnešu

2un tiesas neatkarība ir viens no demokrātiskas valsts

3pamatprincipiem.

4Tiesu varas uzdevums ir gādāt par

5to, lai, spriežot tiesu, tiktu garantēta valsts konstitūcijas

6normu, likumu un citu tiesību aktu īstenošana, tiesiskuma

7principa ievērošana, kā arī aizsargātas cilvēka tiesības un

8brīvības (sk. Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas

91999. gada 21. decembra spriedumu lietā

10Nr. 16/98).

11Satversmes 92. pantā ietverts

12šāds vispārīgs kvalitatīvas tiesu varas raksturojums - "taisnīga

13tiesa". Visupirms tas nozīmē, ka lietu izskata neatkarīga un

14objektīva tiesu varas institūcija.

15Tiesnešu neatkarības principa

16saturs ir izskaidrots arī starptautisko tiesību avotos. Apvienoto

17Nāciju Organizācijas kodificētie Tiesu varas neatkarības

18pamatprincipi paredz, ka valstij ir jāgarantē tiesu varas

19neatkarība un tai jābūt nostiprinātai valsts konstitūcijā vai

20likumā. Saskaņā ar šiem pamatprincipiem tiesu varas pārstāvjiem

21lietas jāizspriež objektīvi, bez ierobežojumiem, blakus ietekmes,

22iespaidošanas, draudiem, kā arī bez jebkuras puses tiešas vai

23netiešas iejaukšanās, kas nav pieļaujama nekādu iemeslu dēļ

24(sk.: Apvienoto Nāciju Tiesu varas neatkarības

25pamatprincipi // Latvijas Vēstnesis, 1995. gada

2628. septembris, Nr. 148).

27Tiesu varai izvirzāmās prasības

28noskaidrojamas, ņemot vērā gan valsts varas dalīšanas principu,

29gan arī Satversmes 83. pantā expressis verbis

30nostiprināto tiesnešu (tiesu) neatkarības principu (sk.

31Satversmes tiesas 2003. gada 4. februāra sprieduma

32lietā Nr. 2002-06-01 secinājumu daļas 1. punktu).

33Analizējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

34konvencijas 6. panta pirmās daļas pirmajā teikumā ietvertā

35jēdziena "neatkarīga tiesa" saturu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa

36secinājusi, ka jāņem vērā vairāki kritēriji, piemēram, kārtība,

37kādā attiecīgās institūcijas locekļi tiek iecelti amatā: termiņš,

38uz kādu tie tiek iecelti; garantijas pret ārējo ietekmi; ārējo

39neatkarības pazīmju esamība (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

40sprieduma lietā "Campbell and Fell v. The United Kingdom"

4178. § , lietā "Langborger v. Sweden" 32. §,

42lietā "Bryan v. The United Kingdom" 37. §, lietā "Coeme

43and others v. Belgium" 120. §).

44Kā tiesu un tiesnešu neatkarības

45institucionālās garantijas Satversme noteic tiesneša padotību

46vienīgi likumam (Satversmes 83. pants), tiesneša iecelšanu

47vai apstiprināšanu amatā ar likumdevēja lēmumu (Satversmes

).

1Arī izņēmumus no jebkura minētā

2principa noteic pati Satversme. Piemēram, Satversmes

385. pantā attiecībā uz Satversmes tiesas tiesnešiem ir

4koriģēts tiesnešu neatceļamības princips, nosakot, ka Satversmes

5tiesas tiesneši tiek ievēlēti uz noteiktu termiņu.

627. Tiesiskā valstī varas

7dalīšana ir spēkā kā princips, kas īpaši sargā tiesnešu

8neatkarību no izpildvaras iejaukšanās (sk.: Cipeliuss R.

9Vispārējā mācība par valsti. Rīga: izdevniecība AGB, 1998,

10244. lpp.).

11Viens no galvenajiem kritērijiem,

12kas nodrošina tiesneša neatkarību, ir Saeimas lēmums par viņa

13iecelšanu vai apstiprināšanu amatā. Demokrātiskā sabiedrībā

14tiesas izveide lielā mērā atstājama tieši likumdevēja ziņā, lai

15novērstu izpildvaras ietekmi uz to. Šādu secinājumu par Satversmē

16noteiktajām tiesu varas neatkarības garantijām apstiprina arī

17tas, ka tiesu iekārtas un procesa likumus var grozīt tikai Saeima

18vai tauta (sk. Satversmes tiesas 2004. gada

195. novembra sprieduma lietā Nr. 2004-04-01

2010.1. punktu).

21Tātad, lai

22tiesnesis varētu īstenot tiesas spriešanas funkciju un citas

23tiesu varai nodotās funkcijas, ir nepieciešams, lai viņu amatā

24būtu iecēlusi vai apstiprinājusi Saeima.

2528. ANO Starptautiskajā

26pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām noteiktais

27tiesnešu neatkarības princips visupirms attiecas uz tiesnešu

28iecelšanas kārtību un iecelšanai nepieciešamo kvalifikāciju, uz

29garantijām tiesneša amata saglabāšanai līdz pensionēšanās vecuma

30sasniegšanai vai noteiktā pilnvaru termiņa beigām, uz

31nosacījumiem paaugstināšanai amatā un pārcelšanai citā amatā, uz

32pilnvaru apturēšanas un izbeigšanas kārtību, kā arī tiesu varas

33faktisko neatkarību no izpildvaras vai likumdevēja politiskās

34ietekmes (sk.: International Covenant on Civil and Political

35Rights, Article 14, General Commment No. 32, para. 19).

36Tiesneša pilnvaru termiņa

37nosacījumi ir būtiski tiesnešu neatkarības nodrošināšanai

38Satversmes 83. panta izpratnē.

39Jau Satversmes izstrādāšanas laikā

40šim jautājumam uzmanību veltīja arī Satversmes sapulce.

41Satversmes izstrādāšanas komisijas referents Jānis Purgals,

42raksturojot Satversmes projektu, uzsvēra: "Mums ir nepieciešama

43neatkarīga tiesa. Tādēļ mums ir jāieved tāda tiesnešu iecelšanas

44kārtība, kas šo neatkarību garantē. […] Ja mēs augstākos

45tiesnešus ieceltu tikai uz sešiem gadiem, tad viņu neatkarība

46nebūtu nodrošināta; tiesneši nebūtu droši, ka viņi visus savus

47piedzīvojumus, savas zināšanas varēs izlietot tiesnesībai. Katrs

48tiesnesis aprēķinās, uz cik ilgu laiku viņš tiek ievēlēts…"

49(sk. Latvijas Republikas Satversmes sapulces IV sesijas

5020. sēdes 1921. gada 9. novembrī

51stenogrammu).

52Tieši pilnvaru termiņa

53ierobežojuma neesamība lielā mērā nodrošina tiesneša neatkarību -

54šajā laikā tiesnesi var atcelt vai atbrīvot no amata tikai likumā

55īpaši paredzētos gadījumos (sk. Satversmes tiesas

562004. gada 5. novembra sprieduma lietā

57Nr. 2004-04-01 11.3. punktu).

58Atsevišķos gadījumos var būt

59pieļaujama tiesneša iecelšana vai apstiprināšana amatā uz

60noteiktu termiņu, taču šādos gadījumos nepieciešams nodrošināt

61papildu tiesneša neatkarības garantijas (sk. Satversmes

62tiesas 2004. gada 5. novembra sprieduma lietā Nr. 2004-04-01

6310.1. un 11.3. punktu).

64Tātad no tiesu

65neatkarības viedokļa svarīgi ir arī tas, lai tiesneša pilnvaru

66termiņš pasargātu tiesnesi no jebkādas ietekmes uz viņa

67lēmumiem.

6829. Tiesībsargs uzskata, ka

69apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 83. pantam tāpēc, ka

70liedz atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā personām, kas

71bijušas ieceltas vai ievēlētas par vispārējās jurisdikcijas

72tiesas vai administratīvās tiesas tiesnešiem uz ierobežotu

73termiņu. Tiesībsargs arī norāda, ka, liekot tiesnesim atkārtoti

74pretendēt uz amatu - kā A. Lepses gadījumā - varētu tikt

75pārkāpts tiesnešu neatkarības princips.

76Satversmes tiesas likuma

777. panta ceturtā daļa noteic tikai principu, ka Satversmes

78tiesas tiesnešiem ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša

79amatā. Taču nedz Satversmes tiesas likums, nedz likums "Par tiesu

80varu" neparedz skaidru kārtību, kādā šī tiesneša atgriešanās

81notiktu, proti, likums nenoteic nedz procesuālos lēmumus, uz kuru

82pamata tiesnesis varētu atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā,

83nedz arī termiņus, kādos Augstākajai tiesai, Tieslietu

84ministrijai un citām atbildīgajām institūcijām būtu jānodrošina

85šo tiesību īstenošana.

86Likuma "Par tiesu varu"

8786.1 pants paredz iespēju tiesnesi uz noteiktu

88laiku norīkot darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā),

89Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā vai starptautiskajā

90organizācijā. Turklāt šajā pantā likumdevējs visai detalizēti

91noregulējis attiecīgo tiesību īstenošanas kārtību, citastarp

92norādot arī ar tiesneša norīkošanu un atgriešanos tiesneša amatā

93saistītos procesuālos aspektus.

94Attiecībā uz Satversmes tiesas

95likuma 7. panta ceturtajā daļā paredzētajām tiesībām šāds

96regulējums nav noteikts. Tādēļ var piekrist Tieslietu ministrijas

97secinājumam, ka tiesiskais regulējums, kas nodrošina Satversmes

98tiesas tiesnešu atgriešanos iepriekšējā tiesneša amatā pēc

99Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa beigām, nav

100pietiekami efektīvs. Likumdevējs nav noteicis precīzu kārtību,

101kādā tiesneši, tostarp Augstākās tiesas tiesneši, kuri beiguši

102pildīt Satvesmes tiesas tiesneša pienākumus, var īstenot savas

103tiesības atgriezties iepriekšējā amatā (sk. lietas materiālu

10475. lpp.).

105"Latvijas Satversmes un

106demokrātisko valstu konstitūciju autori visā pasaulē paģēr

107neatkarīgu tiesu varu un īpašu tiesneša statusu ne jau tādēļ, ka

108kādam tā vienkārši patiktu, bet tādēļ, ka tā ir absolūti

109nepieciešama demokrātiskas tiesiskas valsts sastāvdaļa"

110(Endziņš A. Tiesu sistēmas un politikas saskarsme un dinamika

111// Jurista Vārds, 2002. gada 7. maijs, Nr. 9). Kā

112jau norādījis arī Augstākās tiesas plēnums, prasība pēc

113neatkarīgas tiesas nav tiesnešu iegriba, bet gan katra cilvēka

114tiesības (sk. Augstākās tiesas plēnuma 1991. gada

11511. marta lēmumu Nr. 1 "Par Latvijas Republikas tiesu

116neatkarību").

117Satversmes 83. pants prasa,

118lai likumdevējs tiesneša karjeras virzību skaidri noteiktu tiesu

119iekārtas likumos. Šādas kārtības neesamība vai plašas rīcības

120brīvības atstāšana izpildvaras institūcijām, lemjot par tiesneša

121karjeras virzību, var apdraudēt tiesnešu neatkarību.

122Satversmes

123tiesas likuma 7. panta ceturtās daļas vārdi "persona, kas

124saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez

125pilnvaru termiņa ierobežojuma" neatbilst Satversmes

12683. pantam, jo likumdevējs nav paredzējis šajā pantā

127noteikto tiesību īstenošanas kārtību.

12830. Satversme ir vienots

129veselums, un tajā ietvertās tiesību normas ir savstarpēji cieši

130saistītas. Katrai Satversmes normai ir sava noteikta vieta

131Satversmes sistēmā, un nevienai Satversmes normai nevar piešķirt

132lielāku nozīmi, nekā to paredz Satversmes sapulces griba vai

133Satversmes teksts. Lai pilnīgāk un objektīvāk varētu noskaidrot

134atsevišķu Satversmes normu saturu, tās interpretējamas kopsakarā

135ar citām Satversmes normām (sk. Satversmes tiesas

1362005. gada 16. decembra sprieduma lietā

137Nr. 2005-12-0103 13. punktu). Satversmes vienotības

138princips liedz atsevišķu konstitucionālo normu iztulkot atrauti

139no citām Satversmes normām, jo Satversme kā vienots dokuments

140ietekmē katras atsevišķas normas tvērumu un saturu.

141Satversmes 83. pantā

142ietvertais tiesas un tiesnešu neatkarības princips nevar tikt

143aplūkots atrauti no citām Satversmes 6. nodaļas normām, kas

144Satversmē ietvertas ar mērķi tiesas un tiesnešu neatkarības

145principa pamatelementiem piešķirt konstitucionālu rangu. Šajā

146lietā Satversmes 83. pants vērtējams, ņemot vērā arī

147Satversmes 84. pantu.

14831. Satversmes

14984. panta pirmais teikums paredz, ka tiesnešus apstiprina

150Saeima un viņi ir neatceļami.

151Satversmes tiesas likuma

1527. panta ceturtā daļa konkretizē Satversmes 84. panta

153pirmā teikuma prasības attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas

154tiesu un administratīvo tiesu tiesnešiem, kas apstiprināti par

155Satversmes tiesas tiesnešiem, pēc tam, kad ir beidzies viņu kā

156Satversmes tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš.

157Tiesnešu neatkarības

158nodrošināšanai ir svarīga tiesnešu neatceļamība pirms viņiem

159noteiktā pilnvaru termiņa beigām, ja vien nav iestājies

160Satversmes 84. panta otrajā teikumā paredzētais gadījums.

161Termiņš, uz kādu tiesnesis ir apstiprināts par vispārējās

162jurisdikcijas tiesas tiesnesi vai administratīvās tiesas

163tiesnesi, proti, divi, trīs vai desmit gadi vai bez pilnvaru

164termiņa ierobežojuma, pretēji tiesneša gribai var tikt saīsināts

165tikai tādā gadījumā, ja, pamatojoties uz tiesas spriedumu

166krimināllietā vai tiesnešu disciplinārlietu kolēģijas lēmumu,

167tiesnesis tiek atcelts no amata.

168Tiesneša apstiprināšana par

169Satversmes tiesas tiesnesi nevar tikt uzskatīta par atcelšanu no

170amata, bet drīzāk gan par tiesneša kompetences un

171profesionalitātes novērtējumu. Tādēļ Satversmes 84. pants

172pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām prasa saglabāt

173tiesnesim, ja viņš to vēlas, iespēju nostrādāt iepriekšējā

174tiesneša amatā tam atvēlēto termiņu līdz galam.

175Ja persona bijusi apstiprināta par

176tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tā var atgriezties

177iepriekšējā tiesneša amatā un turpināt spriest tiesu.

178Ja persona bijusi apstiprināta par

179tiesnesi uz noteiktu termiņu, tai ir tiesības atgriezties

180tiesneša amatā uz atlikušo termiņa daļu un pēc termiņa beigām

181vispārējā kārtībā risināt jautājumu par tiesneša karjeras

182turpināšanu tiesu sistēmā.

18332. Saskaņā ar Satversmes

184tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību normas, kuras

185Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošām augstāka juridiskā

186spēka tiesību normām, uzskatāmas par spēkā neesošām no Satversmes

187tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav

188noteikusi citādi.

18932.1. Satversmes tiesas

190likuma 7. panta ceturtā daļa tikai daļēji nodrošina

191Satversmes 83., 84. un 91. panta pirmās daļas prasību

192ievērošanu. Satversmes tiesa spriedumā konstatējusi, ka

193apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 83. pantam un

19491. panta pirmajam teikumam.

195Tā kā Satversmes tiesas likuma

1967. panta ceturtajā daļā ietverto tiesību nepieciešamību

197paredz Satversmes 84. pants, neatstājot likumdevējam

198tiesības izvērtēt attiecīgā regulējuma lietderību, likumdevējam

199ir pienākums precizēt šo Satversmes tiesas likuma normu tādējādi,

200lai tā atbilstu augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

20132.2. Lai Satversmes tiesas

202likuma 7. panta ceturtās daļas piemērošana līdz precizējuma

203veikšanai un attiecīgā grozījuma spēkā stāšanās dienai neradītu

204personām Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu, minētā norma

205likumdevējam, valsts pārvaldes iestādēm un tiesām jāpiemēro

206atbilstoši Satversmes 83. pantam, 84. pantam un

20791. panta pirmajai daļai.

20832.3. Tā kā ar apstrīdēto

209normu ir aizskartas konstitucionālās sūdzības iesniedzēja

210A. Lepses pamattiesības, Satversmes tiesas uzdevums ir

211novērst konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību

212aizskārumu, kas radies apstrīdētās normas piemērošanas

213rezultātā.

214Konstitucionālās sūdzības

215iesniedzējam A. Lepsem Satversmes tiesas likuma

2167. panta ceturtā daļa bija piemērojama atbilstoši Satversmes

21783. un 84. panta prasībām, kā arī tiesiskās vienlīdzības

218principam no brīža, kad beidzās A. Lepses kā Satversmes

219tiesas tiesneša pilnvaru termiņš, proti, no 2007. gada

2204. janvāra.

221Nolēmumu

222daļa

223Pamatojoties uz Satversmes tiesas

224likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

225nosprieda:

2261. Atzīt Satversmes tiesas

227likuma 7. panta ceturtās daļas vārdus "persona, kas saskaņā

228ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru

229termiņa ierobežojuma" par atbilstošiem Latvijas Republikas

230Satversmes 101. panta pirmajai daļai.

2312. Atzīt Satversmes tiesas

232likuma 7. panta ceturtās daļas vārdus "persona, kas saskaņā

233ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru

234termiņa ierobežojuma" par neatbilstošiem Latvijas Republikas

235Satversmes 83. pantam un 91. panta pirmajam teikumam un

236spēkā neesošiem no 2008. gada 1. aprīļa.

2373. Noteikt, ka līdz

2382008. gada 1. aprīlim Satversmes tiesas likuma

2397. panta ceturtā daļa piemērojama atbilstoši Latvijas

240Republikas Satversmes 83. pantam, 84. pantam un

24191. panta pirmajam teikumam.

2424. Noteikt, ka

243konstitucionālās sūdzības iesniedzējam Andrejam Lepsem Satversmes

244tiesas likuma 7. panta ceturtā daļa piemērojama atbilstoši

245Latvijas Republikas Satversmes 83. pantam, 84. pantam

246un 91. panta pirmajam teikumam.

247Spriedums ir galīgs un

248nepārsūdzams.

249Spriedums stājas spēkā tā

250publicēšanas dienā.

251Tiesas sēdes priekšsēdētājs

252G.Kūtris