JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiemIV nodaļa Žurnālists, tā tiesības un pienākumi

25. pantsŽurnālista pienākumi

SpēkāRedakcija pārbaudīta 2026-08-14

Likuma teksts

25. pants - 30. pantsViss likums

Žurnālista pienākumi

1Žurnālista pienākumi ir: 1) sniegt patiesu informāciju, 2) pirmo reizi publicējot izteikumu, pēc informāciju sniegušās personas vēlēšanās norādīt tā autoru, 3) informēt redaktoru, ka iesniegtais materiāls skar valsts vai citus ar likumu aizsargātus noslēpumus, 4) atteikties pildīt uzdevumu, kura veikšana saistīta ar likuma pārkāpšanu, 5) ievērot valsts, sabiedrisko organizāciju, uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un personu tiesības un likumīgās intereses.

Akreditācija

1Latvijas Republikas vai ārvalstu masu informācijas līdzekļi pēc saskaņošanas ar attiecīgo iestādi (turpmāk — akreditētājinstitūcija) var akreditēt tajā savus žurnālistus un citus pārstāvjus. Akreditācija nodrošina iekļūšanu akreditētājinstitūcijas telpās, tiesības piedalīties akreditētājinstitūcijas rīkotajās atklātajās sēdēs, sapulcēs un citos pasākumos, kā arī saņemt stenogrammas, protokolus un citus dokumentus. Ministru kabinets nosaka akreditācijas veidus un termiņus, uz kādiem piešķir akreditāciju, kā arī akreditēšanas kārtību un gadījumus, kad akreditāciju var atteikt, apturēt vai anulēt. Ja iestāde atsaka, aptur vai anulē akreditāciju, lēmumu par to var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Valsts reklāmai izlietotā publiskā finansējuma pārraudzība

1Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir valsts regulatīvā iestāde Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 13. punkta izpratnē, un tai ir Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā noteiktās uzraudzības iestādes funkcijas un tiesības. Publiskas iestādes vai subjekti Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkta izpratnē apkopo Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 2. punktā noteikto informāciju par publiskajiem izdevumiem valsts reklāmai un katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz to Valsts kases elektronisko pakalpojumu portāla sadaļā "Iestāžu pārskati" (turpmāk — ePārskati) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases elektroniskos pakalpojumus. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai izmanto šā panta otrajā daļā minēto iestāžu vai subjektu sagatavoto informāciju, kas katru gadu līdz 30. jūnijam iesniegta ePārskatos. Minētos gada ziņojumus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publicē Latvijas Atvērto datu portālā.

Mediju tirgus koncentrācijas novērtēšana un par to atbildīgā iestāde

1Mediju tirgus koncentrāciju pēc savas iniciatīvas vai Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajos gadījumos novērtē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Mediju pakalpojumu sniedzējiem un citām mediju tirgus koncentrācijā iesaistītajām personām ir pienākums paziņot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par jebkuriem darījumiem, kas var ietekmēt mediju plurālismu un mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālo neatkarību. Par šā panta otrajā daļā minētajiem darījumiem un tajos iesaistītajām personām paziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ne vēlāk kā 14 dienas pirms darījuma veikšanas. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sagatavo informatīvu novērtējumu par darījumiem, kas var būtiski ietekmēt mediju plurālismu un mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo neatkarību, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemta informācija par šādiem darījumiem, un nodrošina šo novērtējumu publisku pieejamību savā tīmekļvietnē. Ministru kabinets nosaka mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanas prasības un kārtību.

Atbildības pamati

1Par šajā likumā noteikto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu, kā arī pienākumu neizpildi vai administratīvajiem pārkāpumiem vainīgās personas atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Kaitējuma atlīdzināšana

1Kaitējums, arī morālais kaitējums, ko masu informācijas līdzeklis nodarījis fiziskajai vai juridiskajai personai, sniedzot nepatiesas ziņas, ceļot neslavu un aizskarot tās godu un cieņu, publicējot ziņas un informāciju, kuru publikācija aizliegta ar likumu, masu informācijas līdzeklim jāatlīdzina šai personai likumā noteiktajā kārtībā.

Atbrīvošana no atbildības

1Masu informācijas līdzekļi neatbild par nepatiesu ziņu izplatīšanu, ja tās satur: 1) oficiāli valsts varas un pārvaldes institūciju dokumenti, politisko un sabiedrisko organizāciju paziņojumi, 2) (izslēgts ar 15.06.2017 . likumu) , 3) amatpersonu publikācijas.

Starptautiskie līgumi un vienošanās

1Masu informācijas līdzekļu starptautisko sadarbību regulē līgumi un vienošanās, ko noslēgušas republikas augstākās valsts varas un pārvaldes institūcijas, masu informācijas līdzekļi, profesionālās žurnālistu organizācijas vai citas radošās savienības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un starptautisko tiesību normām.

Uzņēmuma atsauce

Izmanto pantu kā pārvaldības vai darījuma kontrolsarakstu

Komerctiesību pantos svarīgi ir lēmuma pieņēmējs, procedūra, balsojums, termiņš un pierādījums, ka darbība veikta pareizi.

AtsauceAdministratīvās tiesības
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.

Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓