21.2. pantsKārtība, kādā pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu speciālistam
Kārtība, kādā pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu speciālistam
1(1) Lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu speciālistam pieņem attiecīgās pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija, ievērojot šā likuma 11.panta trešās daļas un III 1 nodaļas noteikumus. (2) Kārtību, kādā pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu speciālistam, nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos. (3) Ja pašvaldība nav speciālista darba devējs, tā slēdz sadarbības līgumu ar speciālista darba devēju, kurā norāda: 1) līdzējus; 2) līdzēju sadarbības mērķi un pašvaldības attīstības programmai atbilstošu nozari, kurā līdzēji sadarbojas; 3) līdzēju atbildību, kā arī iespējamo atbildību līguma izbeigšanas gadījumā; 4) savstarpējās informācijas sniegšanas un apmaiņas kārtību attiecībā uz speciālista nodarbināšanu; 5) līguma spēkā stāšanās kārtību; 6) līguma darbības termiņu; 7) citus būtiskus līguma nosacījumus. (4) Sadarbības līgums izbeidzas: 1) izbeidzoties termiņam, uz kādu tas noslēgts; 2) ja līguma termiņš pārsniedz trīs gadus, katrs līdzējs var to uzteikt, ievērojot viena gada uzteikuma termiņu, ja līgumā nav paredzēts īsāks uzteikuma termiņš; 3) ja darba devējs beidz pastāvēt likvidācijas, reorganizācijas vai maksātnespējas procesā. (5) Ja speciālista darba devējs nav pašvaldība, dzīvojamās telpas īres līgumu pašvaldība ar speciālistu slēdz ar speciālista darba devēja piekrišanu un ievērojot šīs nodaļas nosacījumus.
Dzīvojamās telpas īres līguma termiņš
1(1) Pašvaldība dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu slēdz uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem. (2) Izbeidzoties dzīvojamās telpas īres līguma termiņam, pašvaldībai ir tiesības lemt par īres līguma pagarināšanu, ja speciālists joprojām ir nodarbināts šā likuma 21. 1 panta otrajā daļā noteiktajā jomā un ir spēkā sadarbības līgums ar speciālista darba devēju.
Speciālista dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana
1(1) Dzīvojamās telpas īres līgums ar speciālistu izbeidzas, iestājoties šajā līgumā noteiktajam termiņam un atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumiem. (2) Ja pēc dzīvojamās telpas īres līguma termiņa izbeigšanās speciālists atsakās atbrīvot pašvaldības dzīvojamo telpu, viņu izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Sociālās dzīvojamās mājas un sociālā dzīvokļa statuss
1(1) Sociālais dzīvoklis ir pašvaldībai piederošs dzīvoklis (arī atsevišķa dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām), kurš neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā un kuram pašvaldība noteikusi sociālā dzīvokļa statusu, kā arī dzīvoklis pašvaldībai piederošā sociālajā dzīvojamā mājā. (2) Sociālā dzīvojamā māja ir pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurai noteikts sociālās dzīvojamās mājas statuss, kurā visus dzīvokļus izīrē personām (ģimenēm), kas, ievērojot šā likuma nosacījumus, atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvokli, un kurā papildus tiek nodrošināti īrniekam nepieciešamie sociālie pakalpojumi. (3) Par sociālo dzīvojamo māju veidošanu lemj pašvaldība, ņemot vērā tās administratīvajā teritorijā dzīvojošo personu (ģimeņu) pieprasījumu, kā arī pašvaldības iespējas. Sociālās dzīvojamās mājas statusu nosaka vai atceļ attiecīgās pašvaldības dome, pieņemot par to lēmumu. (4) Sociālā dzīvokļa statusu pašvaldībai piederošai dzīvojamai telpai, kura neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā, piešķir pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā. (5) Sociālā dzīvojamā māja var būt arī biedrības vai nodibinājuma, kas dibināts ar mērķi aizstāvēt personu ar invaliditāti intereses, īpašumā esoša dzīvojamā māja, kura pielāgota personu ar invaliditāti, kuras cēlonis ir, piemēram, redzes, dzirdes, garīga rakstura vai kustību traucējumi, vajadzībām, kurā dzīvokļus ar īres maksas atvieglojumiem izīrē personām ar invaliditāti un kurā vienlaikus šīm personām var tikt nodrošināti arī citi sociālie pakalpojumi, ja pašvaldība deleģējusi biedrībai vai nodibinājumam šādas sociālās dzīvojamās mājas izveidošanu.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓