18.1. pantsNodokļu administrācijas kompetence, kas saistīta ar Eiropas Savienības normatīvo aktu un Saeimā apstiprināto starptautisko līgumu prasību izpildi

Nodokļu administrācijas kompetence, kas saistīta ar Eiropas Savienības normatīvo aktu un Saeimā apstiprināto starptautisko līgumu prasību izpildi

1(1) Nodokļu administrācijai ir šādi pienākumi: 1) saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem koordinēt un veikt informācijas apmaiņu, sniedzot un saņemot savu funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina arī tādas informācijas iegūšanu un sniegšanu citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai, kas nav Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā, ja attiecīgā informācija nepieciešama, lai izpildītu pieprasījumu sniegt informāciju, kas ir paredzami svarīga konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī; 2) veikt nodokļu prasījumu izpildi jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts labā pēc šīs valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma savas valsts vārdā; 3) iekasēt un piedzīt nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktos maksājumus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas Eiropas Savienības budžetam; 3 1 ) saskaņā ar Saeimā apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem iekasēt un piedzīt bezstrīda kārtībā no iekšzemes un citu valstu nodokļu maksātājiem nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus līgumslēdzējas valsts labā šīs valsts kompetentās iestādes uzdevumā un savas valsts vārdā pēc līgumslēdzējas valsts iestādes pieprasījuma šā likuma 26. pantā paredzētajā kārtībā; 3 2 ) pieņemt visus lēmumus attiecībā uz nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes veikšanu, tajā skaitā saņemot citas valsts nodokļu administrācijas izteikto piedāvājumu, vienoties par nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes uzsākšanu vai to atteikt; 4) koordinēt un veikt nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes saskaņā ar vienošanos ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kuru valstīm ir noslēgti Saeimā apstiprinātie starptautiskie līgumi; 4 1 ) koordinēt un veikt kopīgu uzraudzību saskaņā ar vienošanos ar Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi; 5) sadarboties ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kuru valstīm ir noslēgti Saeimā apstiprinātie starptautiskie līgumi, piedaloties citu valstu nodokļu administrēšanas darbību veikšanā, vai pēc Eiropas Savienības dalībvalstu un to valstu, ar kurām ir noslēgti un Saeimā apstiprināti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrāciju (kompetento iestāžu) lūguma iesaistot (ja nepieciešams, izmantojot arī elektroniskos saziņas līdzekļus) nodokļu administrēšanas darbību veikšanā Latvijā attiecīgās ārvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pārstāvi. Ja Valsts ieņēmumu dienests saņem citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu piedalīties nodokļu administrēšanas darbību veikšanā Latvijā, tas atbild uz šādu pieprasījumu 60 dienu laikā no tā saņemšanas, apstiprinot savu piekrišanu vai sniedzot pamatotu atteikumu; 5 1 ) atbildēt par sakariem ar Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm savstarpējās palīdzības nodokļu prasījumu piedziņas procesos, šādas palīdzības nodrošināšanai sniegt nepieciešamo informāciju (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēt tās apmaiņu; 5 2 ) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes pieprasījumu, kura lūgusi savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā, lemt par tās pilnvaroto pārstāvju piedalīšanos piedziņas procesos Latvijas Republikā un palīdzību tiesā vai vienoties ar Eiropas Savienības dalībvalsts iestādi, kurai Valsts ieņēmumu dienests ir iesniedzis palīdzības pieprasījumu, par dalību nodokļu prasījuma summas piedziņas procesos tās valstī un palīdzību tiesā; 6) koordinēt un veikt informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisiju un katru gadu līdz 31.martam informēt to par nosūtīto un saņemto informācijas pieprasījumu, dokumentu paziņošanas pieprasījumu un piedziņas vai izpildes nodrošināšanas pasākumu pieprasījumu skaitu, kā arī par to nodokļu prasījumu summu, par kuriem lūgta palīdzība piedziņā, un piedzītajām summām; 7) iecelt pārstāvi, kas ir atbildīgs par kopīgas uzraudzības vadīšanu un koordināciju Latvijas Republikā; 8) nodrošināt, ka citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvjiem, kuri piedalās kopīgajā uzraudzībā, ir atļauts iztaujāt fiziskās personas un izskatīt dokumentus kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem (darbiniekiem) atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajai kārtībai. (1 1 ) Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Saeimā apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kā kompetentā iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām (kompetentajām iestādēm) un nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes. (2) Attiecībā uz tādu nodokļu prasījumu izpildi, kuri piedzenami citas Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības budžetā vai Eiropas Savienības budžetā, piemērojami šā likuma noteikumi. (3) Kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju tiešo nodokļu jomā, nosaka Ministru kabinets. (4) Šā panta izpratnē tiešie nodokļi ir nodokļi, kas uzlikti personas kopējiem ienākumiem, kopējam kapitālam vai atsevišķiem ienākumu vai kapitāla elementiem, ieskaitot nodokļus no ienākumiem par kustama vai nekustama īpašuma atsavināšanu, nodokļus no ienākuma, kas gūts uz darba attiecību pamata, kā arī kapitāla vērtības pieauguma nodokļus. (5) Šā panta sestā, septītā, astotā, devītā, 9. 1 , 9. 2 , 9. 3 , 9. 4 , 9. 5 , 9. 6 , 9. 7 , 9. 8 , 9. 9 , desmitā, vienpadsmitā, divpadsmitā, trīspadsmitā un četrpadsmitā daļa ir attiecināma uz Valsts ieņēmumu dienesta un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, administrējot nodokļus, izņemot nodokļus, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības tiesību akti par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo administratīvo sadarbību: pievienotās vērtības nodokli, muitas nodokli un akcīzes nodokli. Minētās normas netiek piemērotas attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Šajā daļā minētie nodokļi neaptver maksu, piemēram, par valsts iestāžu izsniegtajām izziņām un citiem dokumentiem, vai līgumisku maksu, piemēram, atlīdzību par sabiedriskajiem pakalpojumiem. (5 1 ) Saskaņā ar šajā pantā minēto regulējumu Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes sniegto informāciju un dokumentus ar attiecīgās iestādes atļauju Latvijā var izmantot arī mērķiem, kas nav saistīti ar nodokļu administrēšanas funkciju izpildi. Valsts ieņēmumu dienests sniedz atļauju citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei izmantot tā nosūtīto informāciju mērķiem, kas nav saistīti ar nodokļu administrēšanas funkciju izpildi, ja līdzīgiem mērķiem, ievērojot šā likuma 22. panta otrās daļas regulējumu, informāciju drīkst izmantot Latvijā. (5 2 ) Valsts ieņēmumu dienests var nosūtīt visu pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm sarakstu ar mērķiem (kas nav saistīti ar nodokļu administrēšanas funkciju izpildi), kuriem var izmantot no Valsts ieņēmumu dienesta saņemto informāciju, ja līdzīgiem mērķiem informāciju un dokumentus, ievērojot šā likuma 22. panta otrās daļas regulējumu, var izmantot saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Ja Valsts ieņēmumu dienests saņēmis šādu sarakstu no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, no šīs dalībvalsts saņemto informāciju un dokumentus, ievērojot šā likuma 22. panta otrās daļas regulējumu, Latvijā var izmantot jebkuram no paziņojumā norādītajiem mērķiem. (5 3 ) Informāciju, ko Valsts ieņēmumu dienests saņem no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes, ievērojot šā likuma 22. panta otrās daļas regulējumu, drīkst izpaust tikai tām personām vai iestādēm, kuras ir iesaistītas nodokļu (izņemot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) administrēšanas un kontroles funkciju īstenošanā, personu saukšanā pie atbildības, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu regulējošo normatīvo aktu īstenošanā. Šīs personas vai iestādes informāciju izmanto vienīgi minētajos nolūkos, un šā panta 5. 1 daļā minētā atļauja nav nepieciešama. (5 4 ) Valsts ieņēmumu dienests no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes saņemto informāciju un dokumentus var izmantot bez šā panta 5. 1 daļā minētās atļaujas arī tādiem mērķiem, uz kuriem attiecas tiesību akts, kas pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantu , un šādā nolūkā nosūta tos citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kura attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par ierobežojošiem pasākumiem (sankcijām). (6) Ja Valsts ieņēmumu dienests kopā ar vienu vai vairākām citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienojas savā teritorijā veikt vienlaicīgas pārbaudes par vienu vai vairākām personām, lai veiktu tādējādi iegūtās informācijas apmaiņu, piemēro šā panta septītās, astotās un devītās daļas noteikumus. (7) Valsts ieņēmumu dienests neatkarīgi identificē personas, attiecībā uz kurām tā paredzējusi ieteikt vienlaicīgas pārbaudes veikšanu, un paziņo attiecīgo pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par visiem gadījumiem, par kuriem tā iesaka veikt vienlaicīgu pārbaudi, pamatojot savu izvēli, kā arī norāda laikposmu, kurā minētās pārbaudes veicamas. (8) Valsts ieņēmumu dienests lemj par dalību vienlaicīgās pārbaudēs. Tā 60 dienu laikā no ieteikuma saņemšanas apstiprina savu piekrišanu vai sniedz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas ieteikusi veikt vienlaicīgu pārbaudi, pamatotu atteikumu. (9) Valsts ieņēmumu dienests ieceļ pārstāvi, kas ir atbildīgs par vienlaicīgas pārbaudes uzraudzību un koordinēšanu. (9 1 ) Valsts ieņēmumu dienests 60 dienu laikā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma saņemšanas dienas apstiprina savu piekrišanu veikt kopīgu uzraudzību vai sniedz motivētu atteikumu. (9 2 ) Valsts ieņēmumu dienests vienojas ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par kopīgas uzraudzības veikšanas kārtību, tajā skaitā par kopīgās uzraudzības procedūrā lietojamo valodu. (9 3 ) Ja kopīgās uzraudzības darbības tiek veiktas Latvijas Republikā, tad citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvju tiesības un pienākumi tiek noteikti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Veicot kopīgās uzraudzības darbības citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi (darbinieki) nedrīkst pārsniegt pilnvaras, kādas tiem piešķirtas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. (9 4 ) Veicot kopīgās uzraudzības darbības Latvijas Republikas teritorijā, kopīgās uzraudzības ietvaros pārbaudāmajai personai vai personai, kuru skar kopīgā uzraudzība, ir tādas pašas tiesības (tostarp arī attiecībā uz jebkuru apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesu) un pienākumi, kādi noteikti gadījumos, kad nodokļu administrēšanas darbības veic tikai Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi (darbinieki). (9 5 ) Kopīgās uzraudzības laikā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) iegūto pierādījumu un to pieļaujamības izvērtēšana (arī tad, ja darbības tiek veiktas citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā) tiek veikta saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem un kārtību, kāda noteikta gadījumos, kad nodokļu administrēšanas darbības veic tikai Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi (darbinieki). (9 6 ) Veicot kopīgu uzraudzību, Valsts ieņēmumu dienests un Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde vienojas par faktiem un apstākļiem, kas attiecas uz kopīgās uzraudzības ietvaros pārbaudāmo personu un var tikt izmantoti kā pierādījumi, kā arī vienojas par pārbaudāmās personas statusu nodokļu jomā. Šos kopīgās uzraudzības rezultātus, par kuriem panākta vienošanās, iekļauj noslēguma ziņojumā un ņem vērā turpmākajos nodokļu administrēšanas procesos, kuri pēc kopīgās uzraudzības tiek veikti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (tostarp ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu aprēķinot nodokļu maksājumu apmēru, kā arī ar to saistītajā apstrīdēšanas un pārsūdzības procesā). (9 7 ) Valsts ieņēmumu dienests un Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde var vienoties, ka noslēguma ziņojumā tiek iekļauti arī tādi fakti un apstākļi, par kuriem tās iepriekš nav vienojušās. (9 8 ) Valsts ieņēmumu dienests 60 dienu laikā pēc noslēguma ziņojuma izdošanas nosūta tā kopiju kopīgās uzraudzības ietvaros pārbaudāmajai personai, to informējot par kopīgās uzraudzības rezultātiem. (9 9 ) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iesniegt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei pieprasījumu veikt kopīgu uzraudzību saskaņā ar šā panta nosacījumiem, kas attiecināmi uz kopīgu uzraudzību. (10) Administratīvajam paziņojumam piemēro šā panta vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās un četrpadsmitās daļas noteikumus. (11) Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Paziņošanas likumu paziņo adresātam visus tos dokumentus, kurus izdevušas pieprasījuma iesniedzējas valsts iestādes, kas administrē šā panta piektajā daļā minētos nodokļus. (12) Valsts ieņēmumu dienests, pieprasot citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņot dokumentus, paziņojuma pieprasījumā norāda paziņojamā dokumenta priekšmetu, paziņojamā dokumenta adresātu un dokumenta paziņošanas adresi, kā arī sniedz jebkuru citu informāciju, kas varētu atvieglot adresāta identificēšanu. (13) Valsts ieņēmumu dienests, saņemot paziņojuma pieprasījumu, nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzējiestādi par pasākumiem, ko tā veikusi saistībā ar pieprasījumu, īpaši par dienu, kurā dokuments paziņots adresātam. (14) Valsts ieņēmumu dienests lūdz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņojumu saskaņā ar šo pantu sniegt tikai tādā gadījumā, ja saskaņā ar Paziņošanas likumu tā nevar paziņojumu sniegt pati vai ja dokumenta paziņošana tai radītu resursu nesamērīgu izlietojumu. Valsts ieņēmumu dienests citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā esošai personai jebkuru dokumentu var paziņot pati ierakstīta pasta sūtījuma veidā vai izmantojot elektroniskos sakarus.