5. pants

121. Latvijā sieviešu un

2vīriešu izturēšanās sociālo un kultūras modeļu izveidi noteikusi

3valsts vēsture un kultūra, uz kuru paliekošu iespaidu ir

4atstājuši dažādi Latvijas teritorijā pastāvējuši politiskie

5režīmi un dominējošās kultūras formas. Kā vislielāko iespaidu

6atstājušās ir jāmin Latvijas etnisko pamatiedzīvotāju

7tradicionālā kultūra, kristietības tradīcijas un kanoniskās

8tiesību normas, valstiskās neatkarības perioda starp I un II

9Pasaules karu demokrātijas un autoritārisma tradīcijas, padomju

10varas gadu kultūra un sievietes pozīcija sabiedrībā, kopš

11neatkarības atjaunošanas veidotās politiskās un sadzīves kultūras

12tradīcija. Visi Latvijas sabiedrībai tradicionālie kultūras un

13sociālās uzvedības modeļi iekļauj sevī veselīgu un cieņas pilnu

14attieksmi pret sievietes kā mātes lomu ģimenē. Savukārt sievietes

15un vīrieša kopīgās atbildības atzīšanas par savu bērnu

16audzināšanu un attīstību analīze iekļauta Konvencijas 16.panta

17iztirzājumā.

1822. Latvijas etnisko pamatiedzīvotāju

19tradicionālā kultūras bāze ir patriarhāla zemnieku ģimene, kurā

20sieviete galvenokārt ieņem mātes lomu. Šajā kontekstā sieviete

21tiek īpaši cienīta un saņem privilēģijas sadzīvē, savukārt

22sabiedrības sociālajā struktūrā sieviete ieņem patriarhālajam

23ģimenes modelim raksturīgo pozīciju.

2423. Kristietības tradīcijas un kanonisko tiesību

25normu ietekme uz sievietes lomu sabiedrībā Latvijas teritorijā

26pamatā ir saistāmas ar katolicisma (Latgalē) un luterānisma

27(Kurzemē un Vidzemē), kas ir visizplatītākās konfesijas Latvijā,

28ietekmi. Tomēr padomju varas gados šī tradīcija ir zaudējusi

29lielāko savas ietekmes daļu.

3024. Demokrātijas tradīcijas un dzimumu

31līdztiesības tradīcijas Latvijas teritorijai atrodoties cariskās

32Krievijas sastāvā attīstījās salīdzinoši ātrāk, kas ir saistāms

33ar iedzīvotāju augstāko izglītības līmeni un dzīves standartu.

34Par šo ideju iesakņošanos sabiedrībā pirmajiem apliecinājumiem

35var uzskatīt abu dzimumu aktivitāti 1905.gada revolūcijas laikā

36un pilsoniskās sabiedrības veidošanās procesā līdz I Pasaules

37kara sākumam.

3825. Līdz ar neatkarīgas valsts nodibināšanu

391918.gadā sievietes ieguva vienlīdzīgas politiskās un pilsoniskās

40tiesības, kas arī tika plašos apmēros izmantotas gan

41demokrātijas, gan autoritārisma periodā.

4226. Padomju varas gados tika kultivēta brutāla

43vīrieša un sievietes vienlīdzības koncepcija, kas bieži vien

44noveda pie sociālo funkciju nepārdomātas vienādošanas,

45neievērojot sievietes specifiskās fizioloģiskās un psiholoģiskās

46vajadzības. Lai gan šāda koncepcija balstījās uz vispārēju

47sieviešu tiesību atzīšanu un ieviešanu dzīvē, tā bieži vien

48panāca pretēju, sievieti kā pilntiesīgu sabiedrības locekli

49degradējošu efektu.

5027. Kopš neatkarības atjaunošanas 1991.gadā

51Latvijā lēnām mainās attieksme jautājumā par dzimuma līdztiesību.

52Sabiedrībai ir pieejami materiāli par feminisma kustību un par

53tādu sieviešu organizāciju, kustību, politisko partiju un

54apvienību darbību, kas saistīta ar stereotipu maiņu. Pamatā visi

55sabiedrības masu saziņas līdzekļi sabiedriskās domās attieksmē

56pret jautājumu par dzimumu līdztiesību pakāpeniski un arvien

57noteiktāk pauž stereotipu un sabiedrības pamatvērtību maiņu.

58Dzimumu līdztiesības jautājumu risinot, tiek piedāvāti dažādi

59savstarpējo attiecību modeļi, kas ir tolerantāks vērtējums šai

60problemātikai, un arvien biežāk tiek akcentēta sievietes

61personiskā izvēle un tās nozīme. Tāpat ir veikts būtisks darbs,

62lai garantētu sievietei vienlīdzīgas iespējas izdarīt personīgo

63izvēli un to realizēt. Latvijā kopš 2000.gada maija darbojas

64Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība, kas, kā nevalstiska

65organizācija palīdz valdībai propagandēt dzimumu līdztiesības

66idejas.

6728. Sievietes Latvijā iesaistās dzimumu

68līdztiesības problēmu risināšanā gan tieši, gan netieši. Šā

69jautājuma izskatīšanai tiek organizētas konferences (piem.,

702001.gada maijā notika 1.nacionālā konference par dzimumu

71līdztiesības jautājumiem, kuru organizēja Labklājības ministrija

72sadarbībā ar Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienību).

73Rakstnieces, filozofes, aktrises, uzņēmējas un politiskās

74darbinieces, publiski izsakot savus uzskatus un attieksmi pret

75dzīvi, apliecina sievietes garīgās, intelektuālās spējas un

76uzskatu dažādību dzimumu līdztiesības jautājumā.

7729. Īpašu nozīmi uz masu mēdijos pausto viedokli

78par sievietes lomu sabiedrībā ir atstājis fakts, ka Latvijā

79populārākos žurnālus un dienas preses izdevumus veiksmīgi vada

80sievietes, un viņu sekmīgā uzņēmējdarbība lauž stereotipus par

81ierasto lomu dalījumu sabiedrībā ietekmīgāk nekā to dara

82atsevišķi raksti un publikācijas. Tā, piemēram, Latvijas lielākā

83dienas laikraksta "Diena" galvenā redaktore ir S.Ēlerte. Savukārt

84izdevniecību "Žurnāls "Santa"", kas izdod lielāko daļu nedēļas un

85mēneša žurnālu ar vislielāko tirāžu gan vīriešiem, gan sievietēm,

86vada S.Dancberga - Anča. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība

87savos komentāros Latvijas nacionālā ziņojuma par Konvencijas

88izpildi projektam norāda, ka dažas sievietes vadošos amatos nav

89spējīgas lauzt stereotipus sabiedrībā kopumā, salīdzinājumam

90atsaucoties uz datiem par sievietēm - darba devējām un sievietēm,

91kas ieņem vadošus amatus civildienestā. Tāpat Latvijas Dzimumu

92līdztiesības apvienība atzīmē, ka līdz šim publikācijām un

93raidījumiem par dzimumu līdztiesību ir bijusi nenozīmīga ietekme

94uz sabiedrisko domu par to, kas piemērots sievietēm un kas

95vīriešiem, tāpēc ne tikai nevalstiskajām organizācijām ir

96jāatzīst sistemātiska darba nepieciešamība.

9730. Latvijā ir divi valsts televīzijas un divi

98lieli komerctelevīzijas kanāli. Ziņu dienestos, kultūras un

99mākslas raidījumos, ģimenes programmās strādājošo žurnālistu vidū

100lielākā daļa ir sievietes. Abu veidu televīzijas kanālos

101veidotajos raidījumos, kas domāti ģimenēm, akcentētas abu vecāku

102līdzvērtīgas rūpes par ģimeni, vienlīdzīgas iespējas

103profesionālās karjeras veidošanā.

10431. Arī Latvijas valsts radio un

105komercraidstacijās sagatavotajās pārraidēs nav jūtama sieviešu un

106vīriešu īpaša pretstatīšana, vērojams, ka uzsvērtas tiek

107sievietes profesionālās īpašības un viņas karjeras izaugsmes

108iespējas. Aizvien biežāk, runājot par sabiedriskiem jautājumiem,

109radio raidījumos kā vērtība tiek atzītas sievietes tiesības uz

110brīvu personisku izvēli.

11132. Ietekme uz sabiedrisko domu Latvijā notiek,

112nostiprinoties un paplašinoties Latvijas sadarbībai ar

113Skandināvijas valstīm, kur sieviešu emancipācijas kustība ir

114tradicionāli spēcīga un kur tā apliecinājusi savu nozīmi un

115dzīvotspēju. Ir notikušas konferences, semināri un pieredzes

116apmaiņas braucieni, kur piedalījušās Ziemeļvalstu un Baltijas

117valstu sievietes. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība savos

118komentāros Latvijas nacionālā ziņojuma par Konvencijas izpildi

119projektam norāda, ka Latvijas pārstāvji ir piedalījušies ANO

1201995.gada Beidžinas konferencē par sievietēm, kā arī Beidžinas +

1215 aktivitātes 2000.gadā (Ņujorkā, Ženēvā, Viļņā un citur).

12233. Savos komentāros Latvijas nacionālā ziņojuma

123par Konvencijas izpildi projektam Valsts Cilvēktiesību birojs

124norāda arī to, ka, lai gan Valsts Cilvēktiesību birojā nav

125iesniegts liels sūdzību skaits par vardarbības gadījumiem ģimenē,

126tomēr pat dažas atsevišķas sūdzības vai arī presē izskanējuši

127traģiski notikumi par laicīgi nerisinātiem vardarbības ģimenē

128gadījumiem, liek uzskatīt sievietes diskrimināciju drošības jomā

129par reālu Latvijas problēmu. Lai gan tiesību aktos ir noteikta

130kriminālatbildība par fizisko vardarbību, Valsts Cilvēktiesību

131birojs uzskata, ka Latvijas tiesībsargājošās institūcijas

132nepievērš pienācīgu uzmanību fiziskās vardarbības izpausmēm

133ģimenē, gadījumos, kad sievietei nodarītie miesas bojājumi nav

134kvalificējami kā smagi vai vismaz vidēji smagi. Turklāt tiesību

135aktos nav atrunāta psiholoģiskā vardarbība ne darba vietā, ne

136ģimenē, kā arī neeksistē tās novēršanas mehānisms. Valsts

137Cilvēktiesību birojs uzskata, ka šie aspekti vairo sieviešu

138neuzticību un nevēlēšanos ziņot par notikušajiem vardarbības

139gadījumiem tiesībsargājošajām institūcijām un bez valsts atbalsta

140un nopietnām izmaiņām Krimināllikumā, kā arī bez policijas

141darbinieku attieksmes maiņas pret vardarbību ģimenē, neuztverot

142to tikai kā ģimenes strīdu, bet gan kā kriminālnoziegumu, un bez

143valsts un pašvaldību sociālās palīdzības nodrošinājuma

144vardarbības upuriem šī problēma netiks atrisināta.

14534. Lai risinātu vardarbības pret sievietēm

146ģimenēs problēmu, jau vairākus gadus Valsts policijas Galvenā

147kriminālpolicijas pārvalde kopā ar citiem dienestiem sadarbojas

148ar krīzes centru "Skalbes", kura darbinieki (psihologi,

149psihoterapeiti, sociālie darbinieki, kuri sniedz anonīmu

150palīdzību krīzes situācijās nonākušajiem) vada izglītojošus un

151informatīvus seminārus Valsts policijas darbiniekiem par cilvēku

152reakcijām krīzes situācijās, par vardarbības problēmu valstī, par

153vardarbību ģimenē, stresa menedžmentu. Šīs sadarbības ietvaros

1542002. gadā, piemēram, divas grupas Valsts policijas darbinieču

155tika apmācītas darbam ar seksuālās vardarbības upuriem. Tā

156rezultātā seksuālajā vardarbībā cietušajām sievietēm patreiz ir

157iespējams Rīgas pilsētā un rajonā, Jūrmalā un Valmierā vērsties

158pie policijas darbiniecēm sievietēm, kas augstāk norādītajās

159apmācībās apguvušas saskarsmes prasmes darbā ar seksuālās

160vardarbības upuriem, kā arī stresa mazināšanas stratēģiju. Tāpat

161Valsts policija sadarbojas arī ar vairākām citām nevalstiskajām

162organizācijām, piemēram, ar medicīnisko centru "Genders"

163psiholoģiskās un medicīniskās palīdzības jomā, kura tiek sniegta

164seksuāli izmantotām, vardarbībā cietušām sievietēm, ar "Sorosa

165fondu Latvijā" piedaloties kopējos projektos dažādās jomās, kā

166arī ar Sociālās rehabilitācijas centru informācijas apmaiņā un

167palīdzības sniegšanā vardarbībā cietušām sievietēm. Turklāt ir

168izveidotas arī starpdisciplinārās grupas, kurās medicīnas,

169psiholoģiskās un sociālās palīdzības organizāciju darbinieki

170apspriež problemātiskos jautājumus ar Valsts policijas un

171pašvaldību policijas pārstāvjiem, risinot katru konkrēto

172vardarbības gadījumu ģimenē, kā arī Valsts un pašvaldību

173policijas kopēji rīkotajos reidos tiek nodrošināta psihologu

174piedalīšanās, lai konkrētajā situācijā iedzīvotājiem sniegtu

175nepieciešamo palīdzību. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas

176Informācijas centra datiem par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu

177ģimenē, kur cietušas sievietes, 2000. gadā par vardarbību ģimenē

178tika ierosinātas tikai 3 krimināllietas, bet 2001. gadā - jau 13

179krimināllietas. Šī informācija norāda uz to, ka gan vardarbībā

180cietušās sievietes arvien vairāk uzticas policijai un kļūst

181drošākas, ziņojot par izdarīto vardarbību, gan arī policijas

182darbinieki kļūst informētāki par vardarbības problēmu ģimenē.

18335. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība savos

184komentāros Latvijas nacionālā ziņojuma par Konvencijas izpildi

185projektam norāda, ka 2001.gada nogalē veiktais pētījums

186"Iedzīvotāju izpratne un attieksme dzimumu līdztiesības jomā"

187(pasūtītājs - Labklājības ministrija) liecina par to, ka Latvijas

188sabiedrībā joprojām pastāv uzskats, ka eksistē ierobežojumi

189personas dzimuma dēļ. Šajā aptaujā Latvijas iedzīvotāji biežāk ir

190norādījuši, ka atšķirības dažādos ierobežojumos abu dzimumu

191starpā vismazāk ir vērojamas tieši tiesību ziņā (60,2%), kamēr

192attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām šāda atbilde sniegta retāk

193(36,7%). Tāpat aptaujas dalībnieki biežāk ir atzinuši, ka reāli

194tieši sievietēm iespēju ziņā pastāv lielāki ierobežojumi (47,4%).

195Tāpat Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība savos komentāros kā

196negatīvu aspektus min jēdzienu "sieviešu literatūra", "sieviešu

197pasaule" tiražēšanu masu saziņas līdzekļos, kā arī atšķirīgo

198sociālo lomu eksistences atzīšanu.

199Konvencijas