18.2. pantsNelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošana
Nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošana
1Prasību tiesā par nelikumīgi izvestā mākslas vai antikvārā priekšmeta atdošanu valstij, no kuras tas izvests, var celt, ja mākslas vai antikvārā priekšmeta izvešana no attiecīgās valsts ir nelikumīga arī prasības celšanas laikā. Prasījuma tiesība par nelikumīgi izvestā mākslas vai antikvārā priekšmeta atdošanu noilgst: 1) 30 gadu laikā no tā nelikumīgās izvešanas brīža; 2) 75 gadu laikā, ja tas pakļauts īpašai aizsardzībai; 3) pēc vairāk nekā 75 gadiem, ja tādu termiņu nosaka Latvijas Republikai saistošs ar attiecīgo valsti noslēgts divpusējs līgums. Prasību tiesā par nelikumīgi izvestā mākslas vai antikvārā priekšmeta atdošanu var iesniegt ne vēlāk kā triju gadu laikā no dienas, kad saņemta informācija par mākslas vai antikvārā priekšmeta atrašanās vietu vai tā īpašnieku, valdītāju vai turētāju. Nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Šie noteikumi attiecas arī uz tiem mākslas un antikvārajiem priekšmetiem, kuri nelikumīgi izvesti no attiecīgās valsts teritorijas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Ja tiesa lemj par nelikumīgi izvesta mākslas vai antikvārā priekšmeta atdošanu, tā īpašniekam, valdītājam vai turētājam ir tiesības uz taisnīgu kompensāciju saskaņā ar lietas apstākļiem, ja viņš pierāda, ka, iegūstot attiecīgo priekšmetu, rīkojies ar pienācīgu rūpību, ņemot vērā visus ieguves apstākļus, it īpaši dokumentāciju par priekšmeta izcelsmi, nepieciešamās izvešanas atļaujas saskaņā ar pieprasītājas dalībvalsts tiesību aktiem, darījuma pušu raksturojumu, samaksāto cenu, to, vai īpašnieks, valdītājs vai turētājs ir pārbaudījis pieejamos zagtu kultūras priekšmetu reģistrus un jebkādu citu būtisku informāciju, ko viņš pamatoti būtu varējis iegūt, vai arī īstenojis kādus citus pasākumus, kurus persona kā krietns un rūpīgs saimnieks būtu veikusi šādā situācijā.
Pieminekļu uzstādīšana un piemiņas vietu izveidošana
1Publiskā ārtelpā var uzstādīt pieminekļus, piemiņas zīmes un izveidot piemiņas vietas vēsturiskiem notikumiem un personām, ja tam ir vēsturisks pamatojums un ieceres realizācijā nodrošināta arhitektoniska, mākslinieciska un dizaina kvalitāte. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju un Aizsardzības ministriju izveido konsultatīvu padomi pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides priekšlikuma izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides dokumentāciju saskaņo pašvaldība. Kontroli pār militāro apbedījuma vietu iekārtošanu un ar militāriem notikumiem saistītu piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveidi nodrošina Aizsardzības ministrija. Kārtību, kādā tiek uzstādīti vēsturiskiem notikumiem un personām veltīti pieminekļi un piemiņas zīmes, kā arī izveidotas piemiņas vietas, un kārtību, kādā tiek izveidota šā panta otrajā daļā minētā konsultatīvā padome, kā arī padomes uzdevumus nosaka Ministru kabinets.
Kultūras pieminekļu izmantošana
1Prioritāri kultūras pieminekļus izmanto zinātnes, izglītības un kultūras mērķiem. Kultūras pieminekļu izmantošana saimnieciskajā darbībā pieļaujama vienīgi tad, ja tā nekaitē piemineklim, nemazina tā vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓