3. pants

1Ņemot vērā minēto, secināms, ka lēmums par atbrīvošanu

2no amata kā pārvaldes lēmums nav tiesisks un ir izvērtējamas tā

3atcelšanas iespējas:

43.1. KNAB likuma 5.panta otrā daļa un 6.panta pirmā daļa

5nosaka, ka Biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās

6piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu

7normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

83.2. Satversmes tiesa 2006.gada 11.aprīļa spriedumā lietā

9Nr. 2005-24-01 ir konstatējusi, ka:

101) biroja amatpersonas formāli atrodas darba tiesiskajās

11attiecībās, taču uzskatāmas par piederīgām pie valsts dienesta

12Satversmes 101.panta izpratnē. Pirmkārt, tas izriet no biroja

13vietas valsts pārvaldes sistēmā. Otrkārt, tas izriet gan no

14biroja amatpersonām noteiktajiem amata pienākumiem, gan no

15ieņemamajam amatam noteiktajiem ierobežojumiem.

162) atbilstoši KNAB likuma 2.panta pirmajai daļai birojs

17ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde,

18kas izveidota, lai kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un

19apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju

20(partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi.

21Līdz ar to biroja darbinieki un amatpersonas savas amata

22pienākumu pilnvaras īsteno publisko tiesību jomā un ir piederīgas

23(pielīdzināmas) valsts dienestam.

243.3. KNAB likuma 6.panta trešā daļa paredz biroja

25priekšniekam tiesības pieņemt darbā un atlaist no darba biroja

26centrālā aparāta darbiniekus, savukārt šā paša panta piektā daļa

27paredz gadījumus, kuros biroja priekšnieks ir tiesīgs atbrīvot no

28darba biroja darbiniekus.

293.4. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

30departamentu priekšsēdētāju sēdes 2010.gada 12.maija lēmumā lietā

31Nr.A42678408 ir secināts, ka prasījums par biroja rīkojuma

32atcelšanu, kas attiecas uz biroja darbinieku, proti, personu, ar

33kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem nodibinātas darba tiesiskās

34attiecības, nav pakļauts administratīvajai tiesai.

35Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo

36lietu departaments 2013.gada 21.marta lēmumā lietā Nr.A420330512

37(SKA-424/2013) ir secinājis, ka lēmumi par biroja darbinieku

38atbrīvošanu no darba ir pieņemti privāto tiesību sfērā un to

39tiesiskuma pārbaude nav pakļauta administratīvajai tiesai.

40Līdz ar to saskaņā ar Darba likuma 122.pantu darbinieks var

41celt vispārējās jurisdikcijas tiesā prasību par darba devēja

42uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša laikā no

43uzteikuma saņemšanas dienas. Citos gadījumos, kad pārkāptas

44darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, viņš var

45celt tiesā prasību par atjaunošanu darbā viena mēneša laikā no

46atlaišanas dienas.

47Pretēji judikatūras atziņām, labas pārvaldības principam,

48valsts pārvaldes efektivitātes un privātpersonas tiesību un

49tiesisko interešu ievērošanas principam lēmumā par atbrīvošanu no

50amata ir norādīts, ka tas ir administratīvs akts un ir pārsūdzams

51Administratīvajā rajona tiesā.

523.5. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā teikts, ka

53valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu.

54Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu

55aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un

56citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde

57ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar

58to prettiesiska lēmuma atcelšana ir attaisnojama no labas

59pārvaldības principa viedokļa.

603.6. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11.panta pirmā daļa

61nosaka, ka Valsts pārvaldes principus piemēro:

621) interpretējot šo likumu un citus normatīvos aktus;

632) pārbaudot (arī tiesā) iestāžu un amatpersonu

64rīcības tiesiskumu un lietderību;

653) pārbaudot un novērtējot iestāžu un pārvaldes

66amatpersonu darba kvalitāti.

67Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11.panta otrā daļa

68nosaka, ka gadījumos, kad šā likuma 10.panta piektajā, septītajā

69un astotajā daļā minētie tiesību principi netiek ievēroti,

70privātpersona, kuras tiesības un tiesiskās intereses ir skartas,

71ir tiesīga prasīt to ievērošanu administratīvā procesa

72kārtībā.

73Ņemot vērā minēto, lēmuma par atbrīvošanu no amata atcelšana

74ir lietderīga Valsts pārvaldes iekārtas likuma 63.panta izpratnē,

75jo nodrošina labas pārvaldības principa īstenošanu un likuma

76atrunas principa īstenošanu.

773.7. KNAB likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka birojs ir

78Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas

79pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un

80apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to

81apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.

82Savukārt Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumi Nr.201

83"Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums"

84nosaka, ka birojs ir Ministru prezidenta pārraudzībā esoša tiešās

85pārvaldes iestāde.

86Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektā daļa nosaka,

87ka pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas

88tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma

89tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas

90bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

91Līdz ar to lēmumu par atbrīvošanu no amata ir iespējams atcelt

92saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piekto

93daļu.