1Institūcija, kas izdevusi
2apstrīdēto aktu, - Saeima - atbildes rakstā izsaka
3viedokli, ka pieteikums nav pamatots, un lūdz atzīt apstrīdēto
4normu par atbilstošu Satversmes 91. un 106. pantam.
53.1. Atbildes rakstā
6norādīts, ka apstrīdētā norma vērtējama kā ierobežojums, kas
7noteikts publiski tiesiskajās attiecībās, lai nodrošinātu
8atbilstošu valsts dienesta darbību. Lai arī Biroja amatpersonas
9formāli atrodoties darba tiesiskajās attiecībās, faktiski tās
10pildot valsts dienestu Satversmes 101.panta izpratnē. Tas
11izrietot gan no Biroja vietas valsts pārvaldes sistēmā un Biroja
12amatpersonām noteiktajiem amata pienākumiem, gan no ieņemamajam
13amatam noteiktajiem ierobežojumiem. Kaut arī Pieteikuma
14iesniedzēja lūgusi izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību pirmām
15kārtām Satversmes 106. pantam, Saeima uzskata, ka, vērtējot
16Biroja amatpersonu statusu, šis pants ir jāskata kopsakarā ar
17Satversmes 101. pantu. Saeima citē Satversmes tiesas 2007. gada
1810. maija spriedumu lietā Nr. 2006-29-0103, kurā tiesa izteikusi
19atziņu, ka "no vienas puses, Satversmes 101. pants paredz 106.
20panta ierobežojumus, piemēram, ka tikai pilsonim ir tiesības
21pildīt valsts dienestu. No otras puses, likumā paredzētā veidā
22Satversmes 101. pantam var noteikt tikai tādus ierobežojumus, kas
23atbilst Satversmes 106. pantam, proti, kas saistīti ar personas
24spējām un kvalifikāciju vai arī noteikti saskaņā ar Satversmes
25116. pantu".
26Saeima norāda uz Satversmes tiesas
27secināto vairākos spriedumos par to, ka Satversmes 1. pants
28neliedz likumdevējam izdarīt pastāvošajā tiesiskajā regulējumā
29tādus grozījumus, kuri atbilst Satversmei. Tomēr likumdevējam,
30izdarot šādus grozījumus, jāparedz saudzējoša pāreja uz jauno
31regulējumu. Šādos gadījumos jānosaka saprātīgi termiņi vai
32jāparedz nodarīto zaudējumu kompensācija.
33Uzsverot, ka Pieteikuma
34iesniedzēja nav apstrīdējusi to, ka prasība par augstāko
35izglītību tiek attiecināta arī uz tām Biroja amatpersonām, kuras
36sākušas pildīt amata pienākumus pirms attiecīgās normas
37iekļaušanas Biroja likumā, Saeima norāda, ka saskaņā ar
38Satversmes tiesas secināto lietā Nr. 2006-29-0103 bija pieļaujams
39Biroja amatpersonām noteikt prasību par augstāko izglītību un
40Biroja likumā ietvert Pārejas noteikumu 7. punktu.
413.2. Saeima uzskata, ka
42apstrīdētā norma atbilst Satversmei arī tajā daļā, kas Pieteikuma
43iesniedzējai aizliedz līdz 2009. gada 1. janvārim turpināt pildīt
44amata pienākumus, ja viņa nav uzsākusi studijas augstākās
45izglītības iestādē.
46Personas, kuras neuzsāk vai
47neturpina studijas, neatrodoties vienādos un salīdzināmos
48apstākļos ar personām, kuras uzsākušas vai turpina studijas.
49Apstrīdētā norma pret dažādām personu grupām liekot izturēties
50atšķirīgi - vadoties no tā, vai attiecīgā persona ir uzsākusi
51studijas un tās turpina. Tādējādi apstrīdētā norma atbilstot
52Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
533.3. Saeima piekrīt
54Pieteikuma iesniedzējas viedoklim jautājumā par to, ka apstrīdētā
55norma paredz Satversmes 106. pantā noteikto personas tiesību
56nosacītu ierobežojumu. Proti, tā uzliek pienākumu uzsākt vai
57turpināt studijas, lai varētu pildīt amata pienākumus. Ja šis
58pienākums netiek pildīts, darba attiecības tiek pārtrauktas.
59Pretēji Pieteikuma iesniedzējas
60viedoklim Saeima uzskata, ka apstrīdētajai normai, tāpat kā
61prasībai par augstāko izglītību, ir leģitīms mērķis - galvenokārt
62citu personu tiesību aizsardzība.
63Saeima turklāt uzsver, ka
64apstrīdētās normas mērķis neesot dot vairāku gadu "atlaidi"
65amatpersonām bez augstākās izglītības, kuras ir nolēmušas pamest
66darbu Birojā līdz laikam, kad stājas spēkā obligātā prasība par
67augstākās izglītības nepieciešamību. Ja likumdevējs apstrīdēto
68normu būtu izteicis Pieteikuma iesniedzējai izdevīgā redakcijā,
69leģitīmais mērķis nebūtu sasniegts pietiekamā kvalitātē un šāda
70tiesību norma būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm. Proti,
71citas personas ar augstāko izglītību nevarētu ieņemt amatu
72Birojā, jo tajā atrastos persona bez augstākās izglītības. Tāpat
73esot jāņem vērā, ka nevienai personai nav subjektīvu tiesību
74ieņemt kādu konkrētu amatu, turklāt uz pašas izraudzītu laiku,
75ignorējot likumā noteikto prasību par augstākās izglītības
76iegūšanu.
77Saeima norāda, ka apstrīdētā norma
78ļauj personai izdarīt izvēli - iegūt augstāko izglītību un
79turpināt pildīt amata pienākumus Birojā vai meklēt citu darbu.
80Laiks no 2005. gada 1. marta līdz 2005. gada 1. oktobrim, pēc
81Saeimas ieskata, bijis pietiekams izvēles izdarīšanai, tai skaitā
82arī cita darba atrašanai, ja Pieteikuma iesniedzēja nevēlējās
83uzsākt studijas un iegūt augstāko izglītību. Saeima arī norāda,
84ka citi normatīvie akti attiecībā uz darba devēja lēmumu par
85uzteikumu un atbrīvošanu no darba paredz daudz īsāku termiņu,
86kurā persona, nepārtraucot darbu, var sameklēt sev citu
87darbavietu.
88Saeima nepiekrīt Pieteikuma
89iesniedzējas viedoklim par to, ka studiju laikā personai vēl nav
90nepieciešamo zināšanu un tās ir vienīgi tad, kad saņemts
91dokuments par augstākās izglītības iegūšanu. Šāds viedoklis
92neesot pamatots, jo persona progresē studiju procesā. Zināšanas
93netiekot iegūtas diploma izsniegšanas dienā. Diploms vienīgi
94apliecinot ilgstoši un pakāpeniski apgūtās zināšanas. Tādējādi
95apstrīdētā norma nodrošinot to, ka darbinieks nemitīgi
96pilnveidojas, bet diploms apliecinot, ka persona ir ieguvusi
97attiecīgās pakāpes izglītību.
98Tā kā Biroja amatpersona realizē
99valsts varu un var būt tiesīga ierobežot citu cilvēku tiesības,
100šīs amatpersonas kompetencei, izglītībai un inteliģencei esot
101īpaša nozīme. Persona, kas uzkrājusi atbilstošas zināšanas,
102izkopusi mācīšanās prasmi un attīstījusi saskarsmei ar citiem
103sabiedrības locekļiem nepieciešamās spējas, daudz labāk izprotot
104citu cilvēku pamattiesības un varot nodrošināt šo tiesību
105aizsardzību augstākā līmenī. Saeima uzskata, ka šādu zināšanu un
106prasmju iegūšanas un uzkrāšanas priekšnoteikums ir augstākā
107izglītība.
Atdala tiesību, pienākumu un termiņu
Darba tiesību pantā vispirms nosaki, vai tas dod darbinieka tiesību, darba devēja pienākumu vai termiņu. Tad saglabā līgumu, rīkojumu un saraksti.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓