JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats

Likuma teksts

3. pantsViss likums

1Institūcija, kas izdevusi

2apstrīdēto aktu, - Saeima - atbildes rakstā izsaka

3viedokli, ka pieteikums nav pamatots, un lūdz atzīt apstrīdēto

4normu par atbilstošu Satversmes 91. un 106. pantam.

53.1. Atbildes rakstā

6norādīts, ka apstrīdētā norma vērtējama kā ierobežojums, kas

7noteikts publiski tiesiskajās attiecībās, lai nodrošinātu

8atbilstošu valsts dienesta darbību. Lai arī Biroja amatpersonas

9formāli atrodoties darba tiesiskajās attiecībās, faktiski tās

10pildot valsts dienestu Satversmes 101.panta izpratnē. Tas

11izrietot gan no Biroja vietas valsts pārvaldes sistēmā un Biroja

12amatpersonām noteiktajiem amata pienākumiem, gan no ieņemamajam

13amatam noteiktajiem ierobežojumiem. Kaut arī Pieteikuma

14iesniedzēja lūgusi izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību pirmām

15kārtām Satversmes 106. pantam, Saeima uzskata, ka, vērtējot

16Biroja amatpersonu statusu, šis pants ir jāskata kopsakarā ar

17Satversmes 101. pantu. Saeima citē Satversmes tiesas 2007. gada

1810. maija spriedumu lietā Nr. 2006-29-0103, kurā tiesa izteikusi

19atziņu, ka "no vienas puses, Satversmes 101. pants paredz 106.

20panta ierobežojumus, piemēram, ka tikai pilsonim ir tiesības

21pildīt valsts dienestu. No otras puses, likumā paredzētā veidā

22Satversmes 101. pantam var noteikt tikai tādus ierobežojumus, kas

23atbilst Satversmes 106. pantam, proti, kas saistīti ar personas

24spējām un kvalifikāciju vai arī noteikti saskaņā ar Satversmes

25116. pantu".

26Saeima norāda uz Satversmes tiesas

27secināto vairākos spriedumos par to, ka Satversmes 1. pants

28neliedz likumdevējam izdarīt pastāvošajā tiesiskajā regulējumā

29tādus grozījumus, kuri atbilst Satversmei. Tomēr likumdevējam,

30izdarot šādus grozījumus, jāparedz saudzējoša pāreja uz jauno

31regulējumu. Šādos gadījumos jānosaka saprātīgi termiņi vai

32jāparedz nodarīto zaudējumu kompensācija.

33Uzsverot, ka Pieteikuma

34iesniedzēja nav apstrīdējusi to, ka prasība par augstāko

35izglītību tiek attiecināta arī uz tām Biroja amatpersonām, kuras

36sākušas pildīt amata pienākumus pirms attiecīgās normas

37iekļaušanas Biroja likumā, Saeima norāda, ka saskaņā ar

38Satversmes tiesas secināto lietā Nr. 2006-29-0103 bija pieļaujams

39Biroja amatpersonām noteikt prasību par augstāko izglītību un

40Biroja likumā ietvert Pārejas noteikumu 7. punktu.

413.2. Saeima uzskata, ka

42apstrīdētā norma atbilst Satversmei arī tajā daļā, kas Pieteikuma

43iesniedzējai aizliedz līdz 2009. gada 1. janvārim turpināt pildīt

44amata pienākumus, ja viņa nav uzsākusi studijas augstākās

45izglītības iestādē.

46Personas, kuras neuzsāk vai

47neturpina studijas, neatrodoties vienādos un salīdzināmos

48apstākļos ar personām, kuras uzsākušas vai turpina studijas.

49Apstrīdētā norma pret dažādām personu grupām liekot izturēties

50atšķirīgi - vadoties no tā, vai attiecīgā persona ir uzsākusi

51studijas un tās turpina. Tādējādi apstrīdētā norma atbilstot

52Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

533.3. Saeima piekrīt

54Pieteikuma iesniedzējas viedoklim jautājumā par to, ka apstrīdētā

55norma paredz Satversmes 106. pantā noteikto personas tiesību

56nosacītu ierobežojumu. Proti, tā uzliek pienākumu uzsākt vai

57turpināt studijas, lai varētu pildīt amata pienākumus. Ja šis

58pienākums netiek pildīts, darba attiecības tiek pārtrauktas.

59Pretēji Pieteikuma iesniedzējas

60viedoklim Saeima uzskata, ka apstrīdētajai normai, tāpat kā

61prasībai par augstāko izglītību, ir leģitīms mērķis - galvenokārt

62citu personu tiesību aizsardzība.

63Saeima turklāt uzsver, ka

64apstrīdētās normas mērķis neesot dot vairāku gadu "atlaidi"

65amatpersonām bez augstākās izglītības, kuras ir nolēmušas pamest

66darbu Birojā līdz laikam, kad stājas spēkā obligātā prasība par

67augstākās izglītības nepieciešamību. Ja likumdevējs apstrīdēto

68normu būtu izteicis Pieteikuma iesniedzējai izdevīgā redakcijā,

69leģitīmais mērķis nebūtu sasniegts pietiekamā kvalitātē un šāda

70tiesību norma būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm. Proti,

71citas personas ar augstāko izglītību nevarētu ieņemt amatu

72Birojā, jo tajā atrastos persona bez augstākās izglītības. Tāpat

73esot jāņem vērā, ka nevienai personai nav subjektīvu tiesību

74ieņemt kādu konkrētu amatu, turklāt uz pašas izraudzītu laiku,

75ignorējot likumā noteikto prasību par augstākās izglītības

76iegūšanu.

77Saeima norāda, ka apstrīdētā norma

78ļauj personai izdarīt izvēli - iegūt augstāko izglītību un

79turpināt pildīt amata pienākumus Birojā vai meklēt citu darbu.

80Laiks no 2005. gada 1. marta līdz 2005. gada 1. oktobrim, pēc

81Saeimas ieskata, bijis pietiekams izvēles izdarīšanai, tai skaitā

82arī cita darba atrašanai, ja Pieteikuma iesniedzēja nevēlējās

83uzsākt studijas un iegūt augstāko izglītību. Saeima arī norāda,

84ka citi normatīvie akti attiecībā uz darba devēja lēmumu par

85uzteikumu un atbrīvošanu no darba paredz daudz īsāku termiņu,

86kurā persona, nepārtraucot darbu, var sameklēt sev citu

87darbavietu.

88Saeima nepiekrīt Pieteikuma

89iesniedzējas viedoklim par to, ka studiju laikā personai vēl nav

90nepieciešamo zināšanu un tās ir vienīgi tad, kad saņemts

91dokuments par augstākās izglītības iegūšanu. Šāds viedoklis

92neesot pamatots, jo persona progresē studiju procesā. Zināšanas

93netiekot iegūtas diploma izsniegšanas dienā. Diploms vienīgi

94apliecinot ilgstoši un pakāpeniski apgūtās zināšanas. Tādējādi

95apstrīdētā norma nodrošinot to, ka darbinieks nemitīgi

96pilnveidojas, bet diploms apliecinot, ka persona ir ieguvusi

97attiecīgās pakāpes izglītību.

98Tā kā Biroja amatpersona realizē

99valsts varu un var būt tiesīga ierobežot citu cilvēku tiesības,

100šīs amatpersonas kompetencei, izglītībai un inteliģencei esot

101īpaša nozīme. Persona, kas uzkrājusi atbilstošas zināšanas,

102izkopusi mācīšanās prasmi un attīstījusi saskarsmei ar citiem

103sabiedrības locekļiem nepieciešamās spējas, daudz labāk izprotot

104citu cilvēku pamattiesības un varot nodrošināt šo tiesību

105aizsardzību augstākā līmenī. Saeima uzskata, ka šādu zināšanu un

106prasmju iegūšanas un uzkrāšanas priekšnoteikums ir augstākā

107izglītība.

Darba strīds

Atdala tiesību, pienākumu un termiņu

Darba tiesību pantā vispirms nosaki, vai tas dod darbinieka tiesību, darba devēja pienākumu vai termiņu. Tad saglabā līgumu, rīkojumu un saraksti.

TiesībaIestādeAdministratīvās tiesības
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.

Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓