Par Konvenciju par centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu, ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus ES budžetā

11. Šajā konvencijā ir noteiktas procedūras saistībā ar

2iekasēšanas izmaksu sadalīšanu, nododot pašu resursus ES budžetā,

3ko Līgumslēdzējas puses ievēro centralizētas muitošanas gadījumā

4Modernizētā muitas kodeksa 106. panta nozīmē, ja preces deklarē

5laišanai brīvā apgrozībā vienā dalībvalstī, bet uzrāda muitai

6citā dalībvalstī.

72. Šā panta 1. punktā minētās procedūras piemēro arī, ja

8centralizētas muitošanas jēdzienu apvieno ar vienkāršošanas

9pasākumiem, kas paredzēti Modernizētajā muitas kodeksā.

103. Šā panta 1. punktā minētās procedūras piemēro arī

11vienotajai atļaujai, kas definēta Komisijas Regulas (EK) Nr.

122454/93 1. panta 13. punktā, attiecībā uz laišanu brīvā

13apgrozībā.

1Šajā konvencijā:

2a) "atļauja" ir jebkāda atļauja, ko izdevuši muitas

3dienesti, ar kuru preces ļauj laist brīvā apgrozībā muitas

4iestādē, kas atbildīga par vietu, kurā atļaujas turētājs veic

5uzņēmējdarbību, neatkarīgi no muitas iestādes, kurā preces

6uzrādītas;

7b) "atļaujas izdevēji muitas dienesti" ir

8iesaistītās dalībvalsts muitas dienesti, kas sniedz atļauju laist

9preces brīvā apgrozībā tajā muitas iestādē, kas atbildīga par

10vietu, kurā atļaujas saņēmējs veic uzņēmējdarbību, neatkarīgi no

11muitas iestādes, kurā preces uzrāda;

12c) "asistējošie muitas dienesti" ir iesaistītās

13dalībvalsts muitas dienesti, kas palīdz atļaujas izdevējiem

14muitas dienestiem uzraudzīt procedūru un preču laišanu

15apgrozībā;

16d) "ievedmuitas nodokļi" ir muitas nodokļi, kas

17jāmaksā, preces importējot;

18e) "iekasēšanas izmaksas" ir summas, ko dalībvalstis

19ir tiesīgas paturēt saskaņā ar Lēmuma 2. panta

203. punktu vai atbilstīgu noteikumu jebkādā vēlākā lēmumā,

21kas var to aizstāt.

11. Atļaujas izdevēju muitas dienestu dalībvalsts elektroniski

2vai, ja tas nav iespējams, citā pienācīgā veidā paziņo asistējošo

3muitas dienestu dalībvalstij attiecīgo informāciju par sadalāmo

4iekasēšanas izmaksu summu.

52. Asistējošie muitas dienesti paziņo atļaujas izdevējiem

6muitas dienestiem:

7a) tās iestādes nosaukumu un adresi, kas ir kompetenta saņemt

81. punktā paredzēto informāciju;

9b) bankas konta numuru, kurā iemaksājama sadalāmo iekasēšanas

10izmaksu summa.

113. Šā panta 1. punktā minētā attiecīgā informācija ir

12šāda:

13a) atļaujas identifikācijas informācija;

14b) diena, kurā konstatētais pašu resursu apjoms ir kreditēts

15saskaņā ar Regulas 9. un 10. pantu;

16c) nodotā pašu resursu summa, ņemot vērā iespējamo ievedmuitas

17nodokļu atmaksāšanu vai pēcmuitošanas piedziņu;

18d) paturēto iekasēšanas izmaksu summa.

1To iekasēšanas izmaksu apjoms, ko atļaujas izdevēju muitas

2dienestu dalībvalsts iedala asistējošo muitas dienestu

3dalībvalstij, ir piecdesmit procenti (50 %) no paturēto

4iekasēšanas izmaksu summas.

11. Konvencijas 4. pantā minēto summu iemaksā mēnesī, kurā

2konstatēto pašu resursu apjomu kreditē saskaņā ar Regulas 9. un

310. pantu.

42. Kavējuma procentus par 1. punktā minēto summu ietur par

5laiku no noteiktā termiņa beidzamās dienas līdz samaksas

6dienai.

7Kavējuma procentu likme ir procentu likme, ko Eiropas Centrālā

8banka piemērojusi pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas

9veiktajā pēdējā galvenajā refinansēšanas operācijā

10("standartlikme"), plus divi procentu punkti.

11Atļaujas izdevēju muitas dienestu dalībvalstij, kas nepiedalās

12Ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā, iepriekš minētā

13standartlikme ir savas valsts bankas noteiktā līdzvērtīgā likme.

14Šajā gadījumā attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra dienā spēkā

15esošo standartlikmi piemēro sešus turpmākos mēnešus.

1Jebkādas domstarpības starp Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz

2šīs konvencijas interpretāciju vai darbību pēc iespējas risina

3pārrunu ceļā. Ja trīs mēnešu laikā nav izdevies panākt

4risinājumu, attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm, savstarpēji

5vienojoties, ir jāizvēlas starpnieks domstarpību izšķiršanai.

11. Eiropas Savienības ģenerālsekretārs ir šīs konvencijas

2depozitārs.

32. Eiropas Savienības dalībvalstis var kļūt par šīs

4konvencijas Līgumslēdzēju pusi, deponējot Eiropas Savienības

5ģenerālsekretāram ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai

6pievienošanās instrumentu pēc tam, kad ir izpildītas iekšējās

7procedūras šīs konvencijas pieņemšanai.

83. Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad

9pēdējā dalībvalsts ir deklarējusi, ka ir pabeigusi visas iekšējās

10procedūras šīs konvencijas pieņemšanai. Līdz šai spēkā stāšanās

11dienai katra dalībvalsts, kas pabeigusi šīs procedūras, var

12deklarēt, ka tā noteikumiem, uz ko attiecas šī konvencija, to

13piemēros attiecībās ar dalībvalstīm, kas sniegs tādu pašu

14deklarāciju.

154. Šīs konvencijas noteikumi aizstāj visus administratīvos

16pasākumus starp dalībvalstīm attiecībā uz iekasēšanas izmaksu

17apjomu sadalīšanu situācijās, uz kurām attiecas šī konvencija, no

18dienas, kad attiecīgās dalībvalstis sāk šo konvenciju

19piemērot.

11. Jebkura Līgumslēdzēja puse var ierosināt grozījumus šajā

2konvencijā, jo īpaši, ja Līgumslēdzēja puse šīs konvencijas

3piemērošanas dēļ piedzīvo nopietnus zaudējumus budžetā. Visus

4ierosinātos grozījumus nosūta 7. pantā minētajam depozitāram, kas

5par tiem informē Līgumslēdzējas puses.

62. Grozījumus pieņem, Līgumslēdzējām pusēm savstarpēji

7vienojoties.

83. Grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu, stājas spēkā

9saskaņā ar 7. pantu.

1Līgumslēdzējas puses pārskata konvenciju, vēlākais, trīs gadus

2pēc Modernizētā muitas kodeksa piemērošanas dienas un vajadzības

3gadījumā to groza, pamatojoties uz pārskatīšanu saskaņā ar 8.

4pantu.

11. Jebkura Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo konvenciju, par

2to paziņojot Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

32. Denonsēšana stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc dienas, kad

4ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu par denonsēšanu.

5To apliecinot, pilnvarotie ir parakstījuši šo konvenciju.

6Briselē, divi tūkstoši devītā gada desmitajā martā, vienā

7oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu,

8holandiešu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu,

9poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru,

10vācu un zviedru valodā, ko deponē Eiropas Savienības Padomes

11Ģenerālsekretariāta arhīvā; visi teksti ir vienlīdz

12autentiski.

13Beļģija

14:

15Didier REYNDERS, finanšu

16ministrs

17Bulgārija

18:

19Plamen ORESHARSKI, finanšu

20ministrs

21Čehija

22:

23Miroslav KALOUSEK, finanšu

24ministrs

25Dānija

26:

27Claus GRUBE, pilnvarotais

28pārstāvis

29Vācija

30:

31Edmund DUCKWITZ, pilnvarotais

32pārstāvis

33Igaunija

34:

35Ivari PADAR, finanšu

36ministrs

37Īrija

38:

39Bobby McDONAGH, pilnvarotais

40pārstāvis

41Grieķija

42:

43Vassilis KASKARELIS,

44pilnvarotais pārstāvis

45Spānija

46:

47Pedro SOLBES, finanšu

48ministrs

49Francija

50:

51Pierre SELLAL, pilnvarotais

52pārstāvis

53Itālija

54:

55Giulio TREMONTI, finanšu un

56ekonomikas ministrs

57Kipra

58:

59Andreas MAVROYIANNIS,

60pilnvarotais pārstāvis

61Latvija

62:

63Normunds POPENS, pilnvarotais

64pārstāvis

65Lietuva

66:

67Algirdas SEMETA, finanšu

68ministrs

69Luksemburga

70:

71Christian BRAUN, pilnvarotais

72pārstāvis

73Ungārija

74:

75Tibor KISS, pilnvarotais

76pārstāvis

77Malta

78:

79Tonio FENECH, finanšu

80ministrs

81Nīderlande

82:

83Jan Cornelis DE JAGER, valsts

84sekretārs finansēs

85Austrija

86:

87Hans Dietmar SCHWEISGUT,

88pilnvarotais pārstāvis

89Polija

90:

91Jan VINCENT-ROSTOWSKI, finanšu

92ministrs

93Portugāle

94:

95Fernando TEIXEIRA DOS SANTOS,

96finanšu un valsts ministrs

97Rumānija

98:

99Luliu COSMIN COMAN, valsts

100sekretārs

101Slovēnija

102:

103Franc KRIZANIC, finanšu

104ministrs

105Slovākija

106:

107Jan POCIATEK, finanšu

108ministrs

109Somija

110:

111Jan STORE, pilnvarotais

112pārstāvis

113Zviedrija

114:

115Christian DANIELSSON,

116pilnvarotais pārstāvis

117Apvienotā Karaliste

118:

119Kim DARROCH, pilnvarotais

120pārstāvis