1. pants

1Risinājums

2Elektronisks tiešsaistes Vēlētāju

3reģistrs

4Risinājums paredz, ka eID karšu izmantošana Saeimas vēlēšanās

5tiek īstenota, ieviešot elektronisku tiešsaistes Vēlētāju

6reģistru un to, ka pārbaudes procedūrā vēlēšanu iecirknī atzīme

7par personas dalību vēlēšanās tiek izdarīta nevis personas pasē,

8bet tiešsaistes režīmā Vēlētāju reģistrā. Līdz ar to faktiski

9tiek saglabāta līdzšinējā vēlēšanu kārtība - personām ir

10saglabāta iespēja brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni vēlēšanu

11dienā, turklāt tiek novērsts pastāvošais personu apliecinošo

12dokumentu lietošanas ierobežojums, paredzēta atteikšanās no

13līdzšinējās pasu spiedogu lietošanas un nodrošināta iespēja

14balsot ar jebkuru derīgu personu apliecinošo dokumentu (pasi vai

15eID karti).

16Ņemot vērā, ka šobrīd pašvaldībās, kur tiek izvietoti vēlēšanu

17iecirkņi, ir dažāds tehniskais nodrošinājums, nepieciešams veikt

18plānveida darbības, lai nodrošinātu savlaicīgu atbilstošu

19tehniskā aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, kā arī apmācīt

20vēlēšanu iecirkņu komisiju darbiniekus.

21Elektroniska tiešsaistes Vēlētāju reģistra ieviešana plānota,

22paplašinot esošo Vēlētāju reģistra infrastruktūru un tā darbība

23un uzturēšana tiks nodrošināta atbilstoši Vēlētāju reģistra

24likumam, kas paredz, ka Vēlētāju reģistra darbības metodisko

25vadību un uzraudzību veic CVK, savukārt tajā iekļautās ziņas

26apstrādā un Vēlētāju reģistru uztur PMLP.

27Turpmāk vēlētāja personas apliecinošais dokuments Saeimas

28vēlēšanās būs arī personas apliecība, tādējādi paredzot eID karti

29kā derīgu personu apliecinošu dokumentu jebkurā ar Saeimas

30vēlēšanu tiesību izmantošanu saistīto jautājumu risināšanā.

31Tiek aizstāta līdzšinējā kārtība, kā vēlēšanu iecirkņa

32komisijas loceklis pārliecinās par personas tiesībām piedalīties

33Saeimas vēlēšanās un to, vai persona jau nav balsojusi. Atzīmes

34izdarīšana personas pasē tiek aizstāta ar atzīmes izdarīšanu

35tiešsaistes Vēlētāju reģistrā, līdz ar to arī pārbaude par to,

36vai persona jau nav balsojusi, tiek veikta Vēlētāju reģistrā

37tiešsaistes režīmā. Kad minētā pārbaude un atzīme ir veiktas,

38vēlētājs parakstās žurnālā par vēlēšanu zīmju un vēlēšanu

39aploksnes saņemšanu.

40Risinājums paredz precizēt vēlēšanu komisijas rīcību,

41noslēdzot balsošanu, papildinot līdzšinējo kārtību ar atzīmes

42izdarīšanu Vēlētāju reģistrā par tā darbības beigšanu tiešsaistes

43režīmā, vēlēšanu kārtību ārvalstīs, nosakot vēlēšanu iecirkņu

44darbinieku rīcību ārvalstīs, nodrošinot vēlēšanas tiešsaistes

45režīmā, kā arī līdzvērtīgas iespējas izmantot gan pasi, gan eID

46karti vēlētāju tiesību īstenošanai ārvalstīs. Tiek nodrošināta

47piekļuve Vēlētāju reģistram tiešsaistes režīmā ieslodzījumu

48vietas administrācijai, lai varētu īstenot elektronisko balsotāju

49reģistrēšanu tiešsaistē ieslodzījumu vietās. Ieslodzījuma vietas

50administrācijai ir pienākums Vēlētāju reģistrā izdarīt atzīmes

51par ieslodzītajiem, kuri piedalījušies attiecīgajās Saeimas

52vēlēšanās, kā arī pienākums izdarīt attiecīgu atzīmi par Vēlētāju

53reģistra tālāku neizmantošanu tiešsaistes režīmā, kad balsošana

54ir beigusies.

55Balsošanai vēlētāja atrašanās vietā risinājums paredz vēlētāju

56reģistrēšanu, izmantojot vēlēšanu iecirkņa darbinieku līdzi

57paņemtas skenēšanas ierīces datu ielasīšanai no eID kartes vai

58pases, un rezerves variantu - sazināšanos ar vēlēšanu iecirkni.

59Tiek precizēts arī Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarotās

60personas pienākums, nosakot atzīmes izdarīšanu tiešsaistes

61Vēlētāju reģistrā nevis pasē, un atbilstoši precizējama arī

62Vēlētāju reģistra slēgšana. Ja balsotājiem starptautiskajās

63misijās būtu apgrūtināta tiešsaistes balsotāju reģistra

64izmantošana, iespējams organizēt balsošanu reģistrācijas

65aploksnēs. Tiek paredzēta arī vēlētāju un iecirkņa komisijas

66rīcība gadījumos, ja notiek tiešsaistes režīma pārtraukums un

67nevar tikt izmantots elektronisks tiešsaistes Vēlētāju reģistrs.

68Vēlētāju reģistra tiešsaistes režīma darbības pārtraukuma

69gadījumā vēlētājs balso turpmāk paredzētajā kārtībā:

701) iecirkņa komisija, Nacionālo bruņoto spēku komandiera

71pilnvarota persona vai ieslodzījuma vietas administrācija pēc

72personu apliecinošā dokumenta iepriekš pārliecinājusies, ka

73persona ir vēlētājs, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu,

74uzvārdu, personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par

75visu attiecīgajā apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu

76zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu;

772) vēlētājs vienatnē izdara Saeimas vēlēšanu likuma 23. pantā

78noteiktās darbības, aizlīmēto vēlēšanu aploksni atdod iecirkņa

79komisijai, kas to vēlētāja klātbūtnē ievieto reģistrācijas

80aploksnē, uz kuras norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu un kārtas

81numuru balsotāju sarakstā, un reģistrācijas aploksni iemet

82aizzīmogotā vēlēšanu kastē;

833) kad tiešsaistes režīma darbības pārtraukums beidzies,

84iecirkņa komisija pārliecinās, vai tiešsaistes Vēlētāju reģistrā

85nav atzīmes par pārtraukumā balsojušo vēlētāju piedalīšanos

86attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Ja tādas atzīmes nav, iecirkņa

87komisija tiešsaistes režīmā izdara Vēlētāju reģistrā atzīmi par

88šo personu piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Ja tāda

89atzīme ir un vēlētājs ir nobalsojis gan tiešsaistes režīma

90darbības laikā, gan, tā darbības pārtraukumā, iecirkņa komisija

91balsotāju sarakstā atzīmē, ka attiecīgais vēlētājs jau ir

92balsojis;

934) kad iecirkņa komisija balsu skaitīšanas laikā atver

94vēlēšanu kastes (Saeimas vēlēšanu likuma 31. panta trešā daļa),

95tā sašķiro reģistrācijas aploksnes divās grupās - derīgās un

96nederīgās reģistrācijas aploksnes. Reģistrācijas aploksne ir

97nederīga, ja attiecīgais vēlētājs jau ir balsojis vai, ja uz tās

98nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju

99sarakstā. Nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un

100neatvērtas iesaiņo. Derīgās reģistrācijas aploksnes iecirkņa

101komisija atver un skaita balsis saskaņā ar Saeimas vēlēšanu

102likuma IV nodaļā noteikto.

103Pēc sistēmas darbības atjaunošanas tiek piemērota vispārējā

104Saeimas vēlēšanu likumā paredzētā vēlēšanu kārtība.

105Ārzemēs vēlēšanas notiek līdzīgi kā Latvijas teritorijā.

106Centralizēti konfigurētas skenēšanas ierīces vēlētāju datu

107ielasīšanai tiek piegādātas vēlēšanu iecirkņiem, kas izvietoti

108Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās

109pārstāvniecībās. Plānots, ka vēlēšanu iecirkņos, kas izvietoti

110ārpus pārstāvniecību telpām, vēlētāju reģistrēšanai tiešsaistē

111tiek izmantoti datori vai vēlēšanu iecirkņu komisiju ar attiecīgu

112programmatūru aprīkoti viedtālruņi. Ja vēlētāju reģistrēšana

113tiešsaistē vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs nav iespējama, balsošana

114notiek reģistrācijas aploksnēs. Papildus ārvalstīs plānots

115saglabāt esošo iespēju balsot pa pastu. Pieteikties pasta

116balsošanai iespējams noteiktu laiku pirms vēlēšanu dienas

117personīgi vai pa pastu pārstāvniecībās un CVK, kā arī PMLP

118e-pakalpojumā.

119Atbilstoši spēkā esošajam Vēlētāju reģistra likumam tā darbība

120nav attiecināma uz Vēlētāju reģistra izmantošanu Saeimas

121vēlēšanās tiešsaistes režīmā. Līdz ar to risinājuma ieviešanai

122nepieciešams grozīt Vēlētāju reģistra likumu, paredzot vēlēšanu

123iecirkņos nodrošināt atbilstošu tehnisko aprīkojumu, kā arī

124tiešsaistes pieejamību Vēlētāju reģistram. Tā kā PMLP saskaņā ar

125Vēlētāju reģistra likumu ir atbildīgā institūcija par Vēlētāju

126reģistrā iekļaujamo ziņu apstrādi un Vēlētāju reģistra

127uzturēšanu, tās pārziņā būs arī vēlēšanu komisijām attiecīgas,

128likumprojektā paredzētas, tiešsaistes režīma piekļuves

129nodrošināšana Vēlētāju reģistram. Paredzēts, ka Vēlētāju reģistrā

130tiks veikta pilna to personu uzskaite, kurām ir tiesības

131piedalīties Saeimas vēlēšanās.

132Vēlētāju tiešsaistes reģistrācija pieprasa nodrošināt daudz

133augstākas prasības pret sistēmas uzbūvi salīdzinot ar esošo

134Vēlētāju reģistra risinājumu. Līdz ar to ir jāpārstrādā Vēlētāju

135reģistra risinājuma arhitektūra, kas nodrošina augstu pieejamību,

136veiktspēju un mērogojamību, kas balstīta uz mikroservisu

137arhitektūru, nepārtrauktas piegādes procesu un sistēmas

138noturību.

139PMLP jānodrošina diennakts elektroniskā tiešsaistes Vēlētāju

140reģistra lietotāju atbalsta funkcija, bet CVK atbilstoši

141kompetencei organizēs tiešsaistes vēlēšanu procesu kopumā,

142nodrošinot metodisko vadību. Diennakts lietotāja atbalsta

143specifiku nosaka ārvalstīs izvietoto vēlēšanu iecirkņu atrašanās

144dažādās laika joslās, tādēļ tie darbosies un tiem būs

145nepieciešams profesionāls atbalsts arī laikā, kad vēlēšanu

146iecirkņi Latvijā būs slēgti.

147Ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiskos risinājumus, dati no eID

148kartēm un pasēm vēlētāju identificēšanai tiks ielasīti,

149izmantojot tehnisko nodrošinājumu, kas būs pieejams vēlēšanu

150iecirkņos, atstājot manuālu datu ievadi kā rezerves iespēju.

151Tādējādi tiks nodrošināta gan iespējami ātra datu apstrāde un

152vēlētāju reģistrēšana vēlēšanu iecirkņos, gan tiks maksimāli

153samazināta kļūdu iespējamība, kāda rodas, ievadot informāciju

154manuāli.

155Šobrīd vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu procesa nodrošināšanai tiek

156izmantota datortehnika, kas pieejama pašvaldībās, neatkarīgi no

157tās nolietojuma, tehniskajiem parametriem un drošības pakāpes.

158Saeimas vēlēšanas ir nozīmīgs ar valsts suverenitāti tieši

159saistīts process. Līdz ar to šādu tehniskā nodrošinājuma

160risinājumu nav ieteicams izmantot, ja vēlēšanu iecirkņos

161balsotāju reģistrēšanai tiek izmantots Vēlētāju reģistrs

162tiešsaistes režīmā un jānodrošina vēlēšanu procesa

163neietekmējamība un drošība. Tāpēc nepieciešams nodrošināt

164vienotu, drošu un atbilstošu tehnisko aprīkojumu vēlēšanu procesa

165nodrošināšanai, kā arī veikt apmācības vēlēšanu iecirkņu komisiju

166darbiniekiem.

167Izvērtējot tehnoloģiskās iespējas, šī risinājuma īstenošanai

168tiek piedāvāti divi iespējami tehniskā nodrošinājuma

169varianti:

1701.1

171Pirmais tehniskā nodrošinājuma iespējamais variants paredz,

172CVK veicot publisku iepirkumu, centralizētas atbilstošas

173datortehnikas (ar tajā ietvertu personu apliecinošu dokumentu

174datu ielasīšanas tehnisko aprīkojumu) iegādi, kas tiks

175nodrošināta ar atbilstošu programmatūru, kā arī uzturēta un

176pārraudzīta. Paredzēts, ka datortehnika tiek nogādāta vēlēšanu

177komisijās, pēc kā komisiju pārstāvji to nogādā vēlēšanu

178iecirkņiem.

179Ņemot vērā iespējamus ar drošību saistītus riskus, iegādātie

180datori nevar tikt atkārtoti izmantoti nākamajās vēlēšanās,

181turklāt šobrīd nav rasts risinājums, kur un kādam nolūkam datorus

182varētu paredzēt turpmāk izmantot. Līdz ar to šāds tehniskā

183nodrošinājuma variants ir pretrunā ar finanšu līdzekļu lietderīgu

184izmantošanu.

1851.2

186Otrs iespējamais vēlēšanu iecirkņu tehniskā nodrošinājuma

187variants paredz, ka mobilo sakaru operators nodrošina vēlēšanu

188iecirkņus ar attiecīgi konfigurētiem viedtālruņiem, kuros tiks

189uzstādīta atbilstoša aplikācija personu apliecinošu dokumentu

190nolasīšanai un datu automatizētai ievadei, kā arī nodrošina

191loģistiku, lietotāju atbalstu un administratīvos darbus. Saskaņā

192ar šādu tehniskā nodrošinājuma variantu viedtālruņi tiks īrēti no

193mobilo sakaru operatora uz katru vēlēšanu procesa periodu.

194Konceptuālajā ziņojumā piedāvātais pirmais risinājuma variants

195paredz pilnībā elektronizētu vēlētāju reģistrācijas procesu, līdz

196ar to ir nepieciešams nodrošināt kiberdrošības risku pārvaldību

197gan pieejamības, gan konfidencialitātes, gan integritātes

198aspektos. Vērtējot minētos aspektus, tādus kā tīkla pārslodze,

199lietotāja kļūdas, iekārtu zudums, datus nopludina trešās puses

200lietotne, tiek pārtverta pārraidītā informācija, datorvīruss,

201secināms, ka abiem piedāvātajiem tehniskā nodrošinājuma

202variantiem iespējamie drošības riski ir vienlīdz iespējami un

203risināmi ar līdzvērtīgām metodēm, līdz ar to nepieciešams veidot

204tādu infrastruktūru un infrastruktūras pārvaldības pieeju, kas

205visefektīvākajā veidā mazina kiberuzbrukumu iespējas vai to

206radītās sekas.

207Lai veicinātu vienotu vēlēšanu procesu attīstību, plānots, ka

208ziņojumā piedāvātā pirmā risinājuma modelis, kas paredz

209elektroniska tiešsaistes Vēlētāju reģistra ieviešanu un

210automatizētu personu apliecinošu dokumentu nolasīšanu un datu

211ievadi, tiks izmantots ne tikai Saeimas vēlēšanās, bet arī

212Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pilsētas domes un novada domes

213vēlēšanās, kā arī likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu

214ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" paredzētajos

215balsošanas gadījumos. Izmantojot šo risinājumu arī citās vēlēšanu

216un tautas nobalsošanu procedūrās tiks sekmēta ne tikai lietderīga

217cilvēkresursu un finanšu resursu izmantošana, bet arī ieviests

218mūsdienīgs tehniskais risinājums vēlēšanu un tautas nobalsošanas

219procedūru nodrošināšanai.