JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Par ietekmes uz vidi novērtējumuIII nodaļa Paredzētās darbības ietekmes sākotnējais izvērtējums

11. pantsKritēriji, pēc kuriem novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi

SpēkāRedakcija pārbaudīta 2026-08-14

Likuma teksts

11. pants - 12. pantsViss likums

Kritēriji, pēc kuriem novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi

1(1) Paredzēto darbību raksturojošie faktori ir šādi: 1) apjoms un tehniskie risinājumi; 2) paredzētās darbības un citu darbību savstarpējā un kopējā ietekme; 3) dabas resursu, jo īpaši zemes dzīļu, augsnes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības izmantošana; 4) atkritumu rašanās; 5) piesārņojums un traucējumi; 6) būtisks ar paredzēto darbību saistīts avāriju vai katastrofu risks, arī tāds, kuru var radīt klimata pārmaiņas, kas pamatotas ar zinātnes atziņām; 7) cilvēka veselības riski (piemēram, ūdens vai gaisa piesārņojuma radīts risks). (2) Paredzētās darbības vietu un šīs vietas ģeogrāfiskās īpatnības raksturojošie faktori ir šādi: 1) līdzšinējais un apstiprinātais teritorijas izmantošanas veids un funkcionālais zonējums; 2) attiecīgajā teritorijā esošo dabas resursu [tostarp augsnes, zemes dzīļu, ūdens un bioloģiskās daudzveidības (īpaši ņemot vērā aizsargājamās sugas, to dzīvotnes, īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes biotopus)] relatīvais daudzums, pieejamība un pietiekamība, kvalitāte un atjaunošanās iespējas; 3) dabiskās vides absorbcijas spēja, kas vērtējama, pievēršot īpašu uzmanību: a) starptautiskas nozīmes mitrājiem, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām un upju grīvām, b) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslai un jūras videi, c) ar mežu klātām teritorijām, d) īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem, e) aizsargjoslām ap pazemes ūdens ņemšanas vietām, f) teritorijām, kurās piesārņojuma līmenis ir augstāks vai, kā agrāk tika konstatēts, bija augstāks, nekā paredz vides kvalitātes standarti, un kurās šāda neatbilstība ir iespējama, g) blīvi apdzīvotām teritorijām, h) vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgām ainavām un vietām. (3) Paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi vērtē atbilstoši šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem un ņemot vērā paredzētās darbības: 1) ietekmes apjomu un telpisko izplatību (iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas lielumu un pakļauto iedzīvotāju skaitu); 2) ietekmes raksturu un iespējamo pārrobežu ietekmi; 3) ietekmes intensitāti un kompleksumu; 4) ietekmes varbūtību; 5) ietekmes plānoto sākumu, ilgumu, biežumu un atgriezeniskumu; 6) savstarpējo un kopējo ietekmi uz citām esošām vai apstiprinātām paredzētajām darbībām, kas ietekmē vienu un to pašu teritoriju; 7) iespēju pilnvērtīgi samazināt paredzēto ietekmi uz vidi.

Sākotnējā izvērtējuma veikšanas kārtība

1(1) Sākotnējo izvērtējumu veic kompetentā institūcija. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicams sākotnējais izvērtējums. (3) Kompetentā institūcija pieņem lēmumu par atteikumu veikt sākotnējo izvērtējumu, ja paredzētā darbība ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem, izņemot šādus gadījumus: 1) paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam; 2) Ministru kabinets atbilstoši likumam " Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām " ir izdevis rīkojumu par to, ka paredzētā darbība nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai. (4) Kompetentā institūcija pieņem lēmumu par sākotnējā izvērtējuma pārtraukšanu, ja, veicot sākotnējo izvērtējumu, konstatē, ka paredzētā darbība ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem, izņemot šādus gadījumus: 1) paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam; 2) Ministru kabinets atbilstoši likumam " Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām " ir izdevis rīkojumu par to, ka paredzētā darbība nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai. (5) Kompetentās institūcijas lēmumu, ar kuru tā atsaka vai pārtrauc veikt sākotnējo izvērtējumu, ja paredzētā darbība ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem, var apstrīdēt Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram. Valsts vides dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Īpašuma lieta

Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu

Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.

AtsauceAdministratīvās tiesības
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.

Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓