1Paternitātes
2atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas
3bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa miesīgais tēvs un bērnu
4atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā.
5Apstrīdēt paternitātes atzīšanu
6var persona, kas paternitāti atzinusi, tās vecāki, ja šī persona
7mirusi, tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcības nespējīgu
8gara slimības vai plānprātības dēļ, vai bērna māte divu gadu
9laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzinājuši par apstākļiem, kas
10izslēdz paternitāti. Bērns pats paternitātes atzīšanu var
11apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņa
12vecāki ir miruši.
1Ja ārlaulībā dzimuša
2bērna paternitāte nav atzīta ar pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai
3(155. p.), paternitāti var noteikt tiesa, pieļaujot visus
4pierādījumu veidus, arī zinātniskus pierādījumus, ar kuriem
5iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai
6izslēgt to.
7Par bērna tēvu tiesa var atzīt
8vīrieti, no kura bērns izcēlies. Pieņemams, ka bērns izcēlies no
9personas, kurai ar bērna māti bijuši miesīgi sakari bērna
10ieņemšanas laikā.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓