106. pantsietver normas, kas noteic: "Piespiedu darbs ir

ietver normas, kas noteic: "Piespiedu darbs ir

1aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana

2katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar

3tiesas nolēmumu."

4Starptautiskā darba organizācija

5(turpmāk - SDO) 1930.gada 28.jūnijā pieņēma Konvenciju par

6piespiedu darbu [Convention (No.29) Concerning Forced

7Labour] (turpmāk - SDO konvencija Nr.29). Latvija šo

8konvenciju nav ratificējusi.

91957.gada 25.jūnijā SDO pieņēma

10Konvenciju par piespiedu darba izskaušanu [Convention (No.105)

11Concerning the Abolition of Forced Labour] (turpmāk - SDO

12konvencija Nr.105). Latvija šai konvencijai pievienojās, Latvijas

13Republikas Augstākajai padomei pieņemot 1990.gada 4.maija

14deklarāciju "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko

15tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos". 1992.gada

1627.janvārī Latvijas Republikas ratifikācijas akts tika reģistrēts

17SDO, taču konvencijas teksts netika pārtulkots latviešu valodā un

18publicēts oficiālā izdevumā.

192. Pieteikuma

20iesniedzējs - Latvijas Republikas ģenerālprokurors (turpmāk -

21iesniedzējs) apstrīd Darba likuma 57.panta pirmās daļas,

22136.panta trešās daļas 2. un 3.punkta un 143.panta ceturtās daļas

232. un 3.punkta atbilstību Satversmes 106.pantam, SDO konvencijas

24Nr.29 1., 2. un 4.pantam un SDO konvencijas Nr.105 1.pantam.

25Iesniedzējs uzskata, ka

26apstrīdētās normas pieļauj obligāto vai piespiedu darbu, jo dod

27darba devējam vienpersoniskas tiesības bez darbinieka piekrišanas

28iesaistīt viņu darba līgumā neparedzēta darba veikšanā,

29virsstundu darbā vai darbā atpūtas laikā. Apstrīdētās normas

30neparedz darbinieku iesaistīšanu katastrofu seku likvidēšanā un

31novēršanā, bet gan tādu seku novēršanā, kas var ietekmēt parasto

32darba gaitu uzņēmumā. Iesniedzējs norāda, ka "apstrīdēto normu

33nosacījumi nav vērsti uz piespiedu darbu izmantošanu

34sabiedriskiem nolūkiem un kā ārkārtējs pasākums, bet gan paredz

35darba devējam tiesības ar vienpersonisku rīkojumu darbinieku bez

36viņa piekrišanas nozīmēt neparedzētos darbos, kas vērsti uz

37uzņēmuma ekonomiskajām interesēm, nodrošinot parasto gaitu

38uzņēmumā un izpildot steidzamos darbus". Šāds darba devēja

39rīkojums darbiniekam ir obligāts un izpildāms, kaut arī viņš tam

40nav labprātīgi piekritis, un, nepakļaujoties darba devēja

41rīkojumam, darbinieks var saņemt sodu vai arī šī nepakļaušanās

42var būt viens no pamatiem darba līguma izbeigšanai.

43Pieteikumā uzsvērts, ka katastrofu

44seku likvidēšana nav Darba likuma normu tiesisko attiecību

45regulēšanas priekšmets, bet ir Civilās aizsardzības likuma

46regulēšanas priekšmets. Apstrīdētajās normās ietvertos

47nosacījumus nevar attiecināt uz SDO konvencijas Nr.29 2.panta

48otrajā daļā minētajiem izņēmuma gadījumiem, jo darba līgumā

49neparedzētais darbs, virsstundu darbs un darbs atpūtas laikā ir

50vērsti nevis uz iedzīvotāju vai to daļas pastāvēšanu un draudu

51novēršanu utt., bet gan uz vienas personas parastās ekonomiskās

52darbības nodrošināšanu.

53Pēc iepazīšanās ar lietas

54materiāliem iesniedzējs rakstveidā izteica viedokli, kurā pilnībā

55uztur savu prasījumu.

563. Institūcija, kas

57izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - nepiekrīt iesniedzēja

58viedoklim vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Saeima norāda, ka Darba

59likums tika izstrādāts, lai nodrošinātu darba tiesisko attiecību

60atbilstību Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām, arī

61SDO konvencijām un Eiropas Savienības direktīvām darba tiesību

62jomā. Tādējādi Darba likumā iestrādātās normas nepieciešams

63interpretēt kontekstā ar starptautiskajos dokumentos ietvertajām

64prasībām.

65Otrkārt, Saeima norāda, ka

66apstrīdētās normas paredz izņēmuma gadījumus. Darba devējam,

67norīkojot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, ir

68jāizpilda visi šajās normās ietvertie noteikumi. Proti,

69jākonstatē, vai ir iestājušās nepārvaramas varas, nejauša

70notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas

71nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu

72uzņēmumā, vai noteiktā laikā ir jāpabeidz steidzams, iepriekš

73neparedzēts darbs. Turklāt darba devējam jāievēro apstrīdētajās

74normās noteiktais ierobežojums attiecībā uz šāda norīkojuma

75ilgumu, kā arī jāizmaksā darbiniekam attiecīga atlīdzība par šāda

76darba veikšanu. Saeima uzsver, ka noteikums par steidzama,

77iepriekš neparedzēta darba pabeigšanu noteiktā laikā iztulkojams

78visšaurākajā nozīmē un ar to jāsaprot tādi darbi, kuru

79steidzamību noteikuši objektīvi, no darba devēja gribas

80neatkarīgi apstākļi. Šāda norma ir bijusi ietverta jau 1922.gada

8124.marta likumā par darba laiku.

82Atbildes rakstā norādīts, ka

83Satversmes 106.pantā nav dota juridiskā jēdziena "piespiedu

84darbs" definīcija. Satversmes 106.panta trešajā teikumā tikai

85minēts, kas netiek uzskatīts par piespiedu darbu. Arī

86starptautiskajos dokumentos, proti, Starptautiskajā paktā par

87pilsoņu un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēka tiesību un

88pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, ir dots plašs to darbu

89uzskaitījums, kuri netiek uzskatīti par piespiedu darbu.

90Starptautisko dokumentu kontekstā par piespiedu darbu netiek

91uzskatīts dienests izņēmuma stāvokļa vai stihiskas nelaimes

92gadījumā, kas apdraud sabiedrības dzīvi vai labklājību.

93Saeima norāda, ka Eiropas Padomes

94Komiteja, izvērtējot dalībvalstu likumu atbilstību piespiedu

95darba aizliegumam, par piespiedu darba kritērijiem izvirzījusi

96šādus nosacījumus - vai darbinieks ir brīvprātīgi pieteicies, un

97vai attiecīgais darbs ir netaisnīgs un apgrūtinošs. Savukārt

98Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā praksē ir atzinusi, ka

99darbinieka brīvprātīga pieteikšanās vai arī nepieteikšanās nav

100galvenais kritērijs, izvērtējot atbilstību piespiedu darba

101jēdzienam.

1024. Labklājības

103ministrija un Tieslietu ministrija, atbildot uz Satversmes

104tiesas uzdotajiem jautājumiem, norāda, ka, izstrādājot Darba

105likuma projektu, viens no galvenajiem uzdevumiem bija nodrošināt

106darba attiecību tiesiskā regulējuma atbilstību starptautiskajām

107tiesībām. Turklāt jau pirms tam spēkā bijušais Darba likumu

108kodekss regulēja darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu

109(27.pants), virsstundu darbu (57.pants) un darbu atpūtas laikā

110(66.pants). Tādēļ tika atbalstīta nostāja, ka Darba likumā

111jāsaglabā tās Darba likumu kodeksa normas, kuras nav pretrunā ar

112Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām, Eiropas

113Savienības prasībām un valstī pastāvošo tirgus ekonomikas

114situāciju. Gan Labklājības ministrija, gan Tieslietu ministrija

115uzsver, ka apstrīdētajās normās paredzētie gadījumi ir izņēmuma

116gadījumi un šīs normas ir "iztulkojamas sašaurinoši".

1175. Valsts darba

118inspekcija norāda, ka praksē ir konstatēti apstrīdēto normu

119pārkāpumi. Pārbaudēs visbiežāk tiek konstatēts, ka darba devēji

120neveic precīzu darba laika uzskaiti vai neveic to vispār, ka nav

121rakstveida vienošanos par virsstundu darbu, ka darbinieki bez

122darba devēja rīkojuma tiek nodarbināti gan nedēļas atpūtas laikā,

123gan darba līgumā neparedzēta darba veikšanai. Turklāt darba

124devēji neizmaksā likumā noteiktās piemaksas par papildu darbu,

125par darbu īpašos apstākļos, par nakts darbu, par nostrādātajām

126virsstundām, par darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā, kā

127arī Darba likuma 57.panta otrajā daļā paredzēto samaksu par darba

128līgumā neparedzēta darba veikšanu.

129Par iepriekš minētajiem

130konstatētajiem pārkāpumiem inspekcijas amatpersonas darba devējam

131sastāda aktu - rīkojumu ar norādījumiem pārkāpumu novēršanai -

132vai uzliek administratīvo sodu.

133Inspekcija izsaka viedokli, ka

134Darba likuma 143.panta ceturtās daļas 3.punkta piemērošana praksē

135varētu radīt problēmas, ja šo punktu darba devējs tulkotu plaši,

136jo pašreiz attiecībā uz šo jautājumu nav ne oficiāla likuma

137skaidrojuma, ne tiesu prakses.

1386. Valsts cilvēktiesību

139birojs, atbildot uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem,

140norāda, ka daļa no apstrīdētajām normām - Darba likuma 57.panta

141pirmā daļa, 136.panta trešās daļas 2.punkts un 143.panta ceturtās

142daļas 2.punkts - nav pretrunā ar Satversmes 106.pantu un

143starptautiskajos dokumentos ietvertajām prasībām. Savukārt par

144to, vai Darba likuma 136.panta trešās daļas 3.punkts un 143.panta

145ceturtās daļas 3.punkts, kas paredz steidzama, iepriekš

146neparedzēta darba pabeigšanu noteiktā laikā, atbilst Satversmei

147un starptautisko dokumentu prasībām, var diskutēt, jo atbilstība

148lielā mērā ir atkarīga no šo normu piemērošanas praksē. Birojs

149norāda uz darbinieku neaizsargātību darba attiecībās, īpaši

150privātajā sektorā, kā arī uz nepietiekamo kontroli.

1517. Latvijas Darba devēju

152konfederācija (turpmāk - LDDK) savā atbildē Satversmes tiesai

153norāda, ka apstrīdētās normas ir nepieciešamas, jo uzņēmuma

154normālais darbs var tikt traucēts kādu ārēju, no darba devēja

155neatkarīgu apstākļu dēļ. LDDK uzskata, ka darbinieku

156nodarbināšana apstrīdētajās normās noteiktajos gadījumos ir

157vērsta nevis uz ekonomiska labuma vai peļņas gūšanu uzņēmumam,

158bet gan uz normāla darba nodrošināšanu uzņēmumā, kas ir ne tikai

159darba devēja, bet arī darbinieku un, iespējams, arī visas

160sabiedrības interesēs. Līdz ar to apstrīdētās normas nav pretrunā

161ar SDO konvenciju Nr.105, kura aizliedz izmantot piespiedu darbu

162kā metodi darbaspēka mobilizēšanai un izmantošanai ekonomiskās

163attīstības mērķiem.

164LDDK norāda, ka SDO konvenciju

165Nr.29 Latvijas Republika nav ratificējusi, tāpēc tā nav uzskatāma

166par saistošu. Taču apstrīdētās normas nav pretrunā ar šo

167konvenciju, jo Darba likumā ir noteikti ierobežojumi darbinieku

168nodarbināšanai darba līgumā neparedzēta darba veikšanā,

169virsstundu darbā un darbā nedēļas atpūtas laikā.

1708. Latvijas Brīvo

171arodbiedrību savienība (turpmāk - LBAS) savā atbildē

172Satversmes tiesai norāda, ka apstrīdētās normas nav būtiskā

173pretrunā ar Satversmes 106.pantu un SDO konvencijām par piespiedu

174darbu un par piespiedu darba izskaušanu. LBAS norāda, ka ne jau

175jebkurā gadījumā darba devējs var norīkot darbinieku darba līgumā

176neparedzēta darba veikšanai, jo likumdevējs šo iespēju saista ar

177nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citiem ārkārtējiem

178apstākļiem. Atbildē norādīts, ka SDO konvencijas Nr.105 izpratnē

179piespiedu un obligātais darbs pamatā nav saistīts ar pastāvīgo

180darbavietu un darba devēju. No konvencijas teksta izriet, ka ar

181piespiedu darbu galvenokārt domāta personas iesaistīšana pēc

182valsts vai pašvaldību iestāžu rīkojuma citā darbavietā, ar kuru

183šai personai nav darba tiesisko attiecību.

184Darba likumā darbinieka norīkošana

185cita, darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ir paredzēta tikai

186viena uzņēmuma robežās un pie viena un tā paša darba devēja.

187LBAS norāda, ka SDO konvencijas

188Nr.105 1.pantā ir runa par gadījumiem, kādos dalībvalstis

189nedrīkst izmantot piespiedu vai obligāto darbu, t.i., politisku

190motīvu dēļ, ekonomiskās attīstības nolūkā, darba disciplīnas

191uzturēšanas nolūkā, kā sodu par piedalīšanos streikā, kā

192diskriminējošu pasākumu rases, sociālās, nacionālās vai

193reliģiskās piederības dēļ.

194Neviena no apstrīdētajām normām

195neparedz darbinieka norīkošanu darba līgumā neparedzēta darba

196veikšanai, virsstundu darbā vai darba veikšanai nedēļas atpūtas

197laikā konvencijā minēto iemeslu dēļ.

198Secinājumu

199daļa

2001. Lai izvērtētu apstrīdēto

201normu atbilstību Satversmes 106.pantā noteiktajam piespiedu darba

202aizliegumam, nepieciešams noskaidrot jēdziena "piespiedu darbs"

203saturu.

2041.1. Satversmes 106.pantā

205nav dota piespiedu darba definīcija. Tajā vienīgi ir norādīti

206darbi, kuri netiek uzskatīti par piespiedu darbu, - iesaistīšana

207katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar

208tiesas nolēmumu.

209Piespiedu darba aizliegums ir

210noteikts vairākos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos,

211tostarp Konvencijā, SDO konvencijās Nr.29 un Nr.105.

212Konvencijas 4.pantā ir noteikts

213piespiedu darba aizliegums, taču, tāpat kā Satversmes 106.pantā,

214netiek dota piespiedu darba definīcija.

215Eiropas Cilvēktiesību tiesa

216izmanto piespiedu darba definīciju, kas dota SDO konvencijas

217Nr.29 2.panta pirmajā daļā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo

218definīciju atzina par saistošu, jo Konvencijas 4.pants ir

219pieņemts, pamatojoties uz SDO konvenciju Nr.29 (Law of the

220European Convention on Human Rights. London, Dublin, Edinburgh,

221Butterworths, 1995, p.92).

222SDO konvencija Nr.29 tika

223pieņemta, lai atbrīvotu no piespiedu darbiem koloniju

224pamatiedzīvotājus. Otrais pasaules karš un pēckara laiks nesa

225līdzi jaunu piespiedu darba vilni, kuram galvenokārt bija

226politiski motīvi. Totalitārajos režīmos piespiedu darbs kalpoja

227par līdzekli ekonomisko mērķu sasniegšanai. Lai izskaustu

228piespiedu darbu jaunajos apstākļos, 1957.gada 25.jūnijā tika

229pieņemta SDO konvencija Nr.105, kas tiek uzskatīta par SDO

230konvencijas Nr.29 papildinājumu, nevis jaunu redakciju.

231Tā kā Latvija ir Konvencijas

232dalībvalsts, tai ir saistoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas

233spriedumi un tai jārespektē spriedumos paustās atziņas par

234starptautisko tiesību normu interpretāciju.

235SDO konvenciju Nr.29 Latvijā nevar

236uzskatīt par vispārsaistošu, jo tā nav ratificēta. Arī SDO

237konvencijas Nr.105 ratifikācija faktiski nav pabeigta, jo saskaņā

238ar likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un

239Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas,

240spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 2.pantu un likuma "Par

241Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 16.pantu ir

242nepieciešama tās publicēšana valsts valodā oficiālā preses

243izdevumā.

244Ņemot vērā

245iepriekš minētos apstākļus, SDO konvencijas Nr.29 un Nr.105 ir

246izmantojamas vienīgi Satversmes tiesas sprieduma

247argumentācijā.

2481.2. SDO konvencijas Nr.29