8. pants

1Civillikuma 741. panta otrās daļas noteikumi par lauksaimnieciska rakstura zemes dalīšanu starp mantiniekiem piemērojami, ja līdzmantiniekam vai viņa laulātajam pieder lauksaimnieciska rakstura zeme, kuras apmērs pārsniedz desmit hektārus.

1Par mantojuma atklāšanās vietu uzskatāma mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, — mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vieta.

1Lietas, kuras 1992. gada 1. septembrī ir nedalītā kopīpašuma priekšmets (kolhoznieku sētas, zemnieku viensētas īpašums, laulāto kopmanta), atzīstamas par nedalāmām Civillikuma 847. , 1067. — 1075. panta nozīmē. Lietas, kuras bija kolhoznieku sētas īpašums, atzīstamas par sētas galvas īpašumu, ņemot vērā laulātā mantiskās tiesības. Ja kolhoznieku sētas īpašums (tā daļa) iegūts ar citu sētas locekļu līdzekļiem vai ar viņu darbības palīdzību, šiem sētas locekļiem ir tiesības saņemt savu daļu pēc vienošanās ar bijušās kolhoznieku sētas galvu. Ja tiek dalīts nekustamais īpašums, vienošanās apliecināma notariālā kārtībā. Ja vienošanās nav panākta, sētas loceklim ir tiesības tiesas ceļā prasīt savas daļas izdalīšanu Latvijas civilkodeksā paredzētā noilguma termiņa ietvaros, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā. Izšķirot strīdu, tiesa vadās pēc Civillikuma 1075. panta noteikumiem.

1Valdījums, kas nodibinājies pirms 1992. gada 1. septembra atbilstoši tajā laikā spēkā esošajiem likumiem, aizsargājams saskaņā ar Civillikuma noteikumiem.

1Civillikuma 969. panta noteikumi piemērojami neatkarīgi no ēkas vai būves celšanas laika, ja ēka vai būve uzcelta uz zemes, kas nav piešķirta tajā laikā spēkā esošajā likumā noteiktajā kārtībā, un šajā jautājumā nav pieņemts tiesas spriedums. Civillikuma 979. panta noteikumi piemērojami neatkarīgi no augļu dārza (koku) stādīšanas laika zemes gabalā, kas nav bijis piešķirts tajā laikā spēkā esošajā likumā noteiktajā kārtībā.