1Noteikumi par lietas nodošanu ( Civillikuma 987. — 997. pants ) piemērojami arī darījumiem, kas noslēgti pirms Civillikuma lietu tiesību daļas stāšanās spēkā, ja lietas nodošana notiek pēc Civillikuma lietu tiesību daļas stāšanās spēkā.
1Īpašuma iegūšanai ar ieilgumu ( Civillikuma 998. — 1031. pants ) ieilguma termiņš ( 1023. — 1024. pants ) sāk tecēt ar 1992. gada 1. septembri neatkarīgi no tā, kad fiziskā vai juridiskā persona, kura pretendē lietu iegūt īpašumā uz ieilguma pamata, ieguvusi to savā valdījumā.
1Civillikuma 1067. — 1129. pants attiecas uz visiem īpašumiem neatkarīgi no īpašuma tiesību rašanās laika.
1Civillikuma 1235. panta noteikumi piemērojami attiecībām, kas radušās līdz 92. gada 1. septembrim: — uz Latvijas PSR 1979. gada zemes kodeksa 56. panta pamata; — uz Latvijas civilkodeksa 561. panta otrās daļas pamata, kad pēc testamenta radušās mājas vai mājas daļas lietošanas tiesības; — kad uz mājas atsavināšanas līguma pamata radušās mājas vai mājas daļas lietošanas tiesības; — kad, sadalot mājīpašumu likumā paredzētajā kārtībā, noteikta mājīpašuma un zemes lietošanas kārtība. Līdz šo tiesību ierakstīšanai zemes grāmatā pastāv tikai personiska saistība, nevis lietu tiesība. Šāds noteikums attiecas uz ķīlu, hipotēku un reālnastu ( Civillikuma 1270. — 1380. pants ), ja īpašuma apgrūtinājumi radušies pirms 1992. gada 1. septembra.
1Ja Civillikuma mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienā Latvijas civilkodeksā noteiktais noilguma termiņš nav notecējis, bet 1) Civillikums nosaka ilgāku termiņu, piemērojams ilgākais termiņš, ieskaitot notecējušo laiku; 2) Civillikums nosaka īsāku termiņu, piemērojams jaunais noilguma termiņš, kurš skaitāms no Civillikuma mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis pēc līdzšinējā likuma. Ja Latvijas civilkodekss kādu tiesisku attiecību noilgumam nepakļauj, noilgums skaitāms no Latvijas Civillikuma mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas.
1Civillikumā noteiktās bāriņtiesu funkcijas izpilda pagastu un pilsētu pašvaldības. Civillikumā noteiktās pagasttiesu funkcijas izpilda pagastu pašvaldības un to rajona pilsētu pašvaldības, kur nav notariāta kantoru. Civillikumā noteiktās dzimtsarakstu nodaļu funkcijas izpilda rajonu un pilsētu pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas, bet pagastos un rajona pilsētās — arī to pašvaldības.
1Testamentu apliecināšanu un glabāšanu, ko Civillikums uzliek veikt notāriem un pagasttiesām, Civillikumā noteiktajā kārtībā izpilda notāri, bet pagastos un rajona pilsētās, kur nav notariāta kantoru, — arī to pašvaldības. Mantojuma apsardzību steidzamos gadījumos, kā arī mantojuma saraksta sastādīšanu tiesas uzdevumā veic pagasta vai rajona pilsētas pašvaldība atbilstoši likumam par notariātu. Citas Civillikumā noteiktās funkcijas mantošanas procesā izpilda tiesas.
1Mantojuma lietas tiesa izskata sevišķās tiesāšanas kārtībā, bet, ja rodas strīds, — prasības kārtībā. Iesniedzot tiesā pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtībā, maksājama attiecīga valsts nodeva, bet tiesas sprieduma noraksts par mantojuma tiesībām izsniedzams tikai pēc tam, kad samaksāta valsts nodeva tādā apmērā, kāds paredzēts par apliecības izsniegšanu par tiesībām uz mantojumu. Mantojuma lietās, kuras 1992. gada 31. augustā atrodas valsts notariāta kantoru lietvedībā, apliecības par tiesībām uz mantojumu izsniedzamas līdz 1992. gada 31. decembrim.
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓