4.1. pantsKaitējuma atlīdzināšana
Kaitējuma atlīdzināšana
1Persona, kurai negodīga komercprakse nodarījusi kaitējumu, ir tiesīga celt prasību tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
Tiesiskās aizsardzības līdzekļi
1(1) Patērētājs, pret kuru īstenota vai kuru skar negodīga komercprakse, samērīgi ar tās smaguma pakāpi un būtību var izmantot tiesības prasīt komercprakses īstenotājam, kurš ir atbildīgs par negodīgu komercpraksi: 1) preces, pakalpojuma, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura cenas samazināšanu; 2) līguma atcelšanu un samaksātās naudas summas atmaksu patērētājam; 3) kaitējuma atlīdzinājumu, kas nodarīts patērētājam negodīgas komercprakses īstenošanas gadījumā. (2) Līgumslēdzējas puses var vienoties arī par citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas efektīvi nodrošina, ka tiek novērsta negodīgas komercprakses ietekme uz patērētāju.
Labas prakses kodekss
1(1) Lai veicinātu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzību un šā likuma noteikumu ievērošanu, saimnieciskās vai profesionālās darbības veicēji vai to izveidotās profesionālās biedrības var izstrādāt labas prakses kodeksu. (2) Labas prakses kodekss ir brīvprātīga saimnieciskās vai profesionālās darbības veicēju vienošanās vai noteikumu kopums, kas nav reglamentēts tiesību aktos un regulē to komercprakses īstenotāju rīcību, kuri ir apņēmušies pildīt labas prakses kodeksā noteiktās saistības vienā vai vairākos komercprakses veidos, kā arī vienā vai vairākās saimnieciskās vai profesionālās darbības jomās. Labas prakses kodeksā ir aizliegts veicināt negodīgu komercpraksi. (3) Labas prakses kodeksā var ietvert godīgas komercprakses vadlīnijas un profesionālās rūpības kritērijus, kas atbilst attiecīgajā saimnieciskās vai profesionālās darbības jomā vispāratzītai godīgai tirgus praksei un labas ticības principam. (4) Šā likuma 14.pantā minētās uzraudzības iestādes ir tiesīgas pēc savas iniciatīvas vai pēc saimnieciskās vai profesionālās darbības veicēja vai veicēju izveidotas profesionālās apvienības pieprasījuma izvērtēt labas prakses kodeksu un sniegt attiecībā uz to rekomendējošu viedokli un ieteikumus par labas prakses kodeksu atbildīgajai personai. (5) Par labas prakses kodeksu atbildīgā persona šā likuma izpratnē ir saimnieciskās vai profesionālās darbības veicējs vai šādas darbības veicēju izveidota profesionāla apvienība, kas izstrādā un pārskata labas prakses kodeksu un uzrauga tajā ietverto noteikumu ievērošanu.
Profesionālajai rūpībai neatbilstoša komercprakse
1Komercpraksi uzskata par profesionālajai rūpībai neatbilstošu, ja tā netiek veikta ar tāda līmeņa prasmi un rūpību, ko patērētājs var pamatoti sagaidīt un kas atbilst attiecīgajā saimnieciskās vai profesionālās darbības jomā vispāratzītai godīgai tirgus praksei un labas ticības principam.
Patērētāja ekonomiskās rīcības negatīva ietekmēšana
1(1) Par patērētāja ekonomisko rīcību būtiski negatīvi ietekmējošu uzskata tādu komercpraksi, kura būtiski mazina patērētāja iespēju pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu un kuras rezultātā patērētājs var pieņemt tādu lēmumu par rīcību saistībā ar darījumu, kādu citādi nebūtu pieņēmis. (2) Par patērētāja pieņemtu lēmumu par rīcību saistībā ar darījumu jebkurā gadījumā uzskatāms patērētāja lēmums: 1) iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, vai atturēties no šādas rīcības; 2) par to, kādā veidā un ar kādiem noteikumiem iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu; 3) samaksāt preces, pakalpojuma, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura cenu pa daļām vai kopumā; 4) paturēt preci, pieņemt pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, vai izmantot iespēju īstenot savas likumīgās vai līgumiskās patērētāja tiesības.
Patērētāju grupas ekonomiskās rīcības negatīva ietekmēšana
1(1) Ja komercprakse var būtiski negatīvi ietekmēt tikai konkrēti nosakāmas patērētāju grupas ekonomisko rīcību, ko komercprakses īstenotājs varētu saprātīgi paredzēt, ņemot vērā faktu, ka šie patērētāji sava garīgā vai fiziskā stāvokļa, vecuma vai nepamatotas uzticēšanās (arī pieredzes vai zināšanu trūkuma) dēļ ir īpaši neaizsargāti pret attiecīgo praksi, preci, pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, tad šādu komercpraksi vērtē no attiecīgās patērētāju grupas vidusmēra pārstāvja viedokļa. (2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais neskar komercprakses īstenotāja tiesības reklāmā izmantot pārspīlētus un tādus izteicienus, kuri nav uztverami burtiski.
Šo likumu var pārvērst gatavā vēstulē
Vairogs jau zina sūdzības vai iesnieguma ceļus, kuros šis tiesību akts ir juridiskais pamats. Sāc ar veidni, nevis tukšu lapu.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓