1. pantsLikumā lietotie termini
Likumā lietotie termini
1Likumā ir lietoti šādi termini: 1) apgrozījums — mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi; 2) mikrouzņēmuma īpašnieks — individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, individuālais komersants vai cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs; 3) mikrouzņēmums — individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, ja minētās personas nav reģistrētas pievienotās vērtības nodokļa maksātājas (izņemot gadījumu, kad minētās personas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139. 2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību) ; 4) mikrouzņēmumu nodoklis — nodoklis, kas ietver: a) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par mikrouzņēmuma īpašnieku, b) mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu; 5) mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs — mikrouzņēmuma īpašnieks, kas ieguvis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.
Likuma mērķis
1Likuma mērķis ir mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, it īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā, kā arī nozarēs ar zemu ienākuma līmeņa potenciālu, vienlaikus ievērojot sabiedrības kopējās intereses godīgas konkurences un sociālās drošības jomā.
Ierobežojumi mikrouzņēmuma un mikrouzņēmuma īpašnieka tiesībām izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli
1(1) Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja ievēroti šajā likumā noteiktie ierobežojumi. (2) Ja fiziskā persona ir zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks un individuālais komersants vai individuālais uzņēmums, vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir tikai vienai no šīm saimnieciskās darbības formām. (3) Mikrouzņēmums, kas ir izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli, vienlaikus par ienākumiem no saimnieciskās darbības nevar maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vai samazināto patentmaksu. ( ) Mikrouzņēmuma īpašnieks nevar vienlaikus būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs no saimnieciskās darbības, tai skaitā maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par sava individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības ienākumiem. (5) Šā panta trešās daļas nosacījums neattiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, kas saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar likuma " Par iedzīvotāju ienākuma nodokli " 11. panta divpadsmito daļu. (6) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš ir pārtraucis saimniecisko darbību un mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu taksācijas periodā un tajā pašā taksācijas periodā atkārtoti reģistrē saimniecisko darbību, kļūstot par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju, nevar atkārtoti izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli tajā pašā taksācijas periodā un pēctaksācijas periodā.
Mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmuma
1Ja mikrouzņēmumam ir darbinieks, darbinieka ienākumus no mikrouzņēmuma apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (algas nodokli) saskaņā ar likumu " Par iedzīvotāju ienākuma nodokli " un darbinieku apdrošina kā darba ņēmēju saskaņā ar likumu " Par valsts sociālo apdrošināšanu ".
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓