56.4. pantsPar samaksu nodarbinātā ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesiskais statuss
Par samaksu nodarbinātā ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesiskais statuss
1Uz notiesāto, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, slēgtajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un tiek nodarbināts uz vienošanās pamata, attiecas šā kodeksa normas, kā arī Darba likuma 4. , 22. , 23. , 30. , 32. un 33.nodaļa , 9. , 29. , 31. , 67. , 68. , 75. , 132. , 142. un 156.pants un 154.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa. Uz notiesāto, kas izcieš sodu atklātajā cietumā un ir nodarbināts uz darba līguma pamata, Darba likuma normas attiecas tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi. Notiesātajam nodrošināmi darba apstākļi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba aizsardzības prasībām.
Vispārīgie noteikumi ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanai par samaksu
1Notiesātie strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Notiesāto darbu organizē, ievērojot viņiem noteiktā soda izciešanas režīma noteikumus un nodrošinot viņu savstarpēju izolāciju. (Otrā daļa izslēgta ar 18.06.2015 . likumu) Notiesātos, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesāto pārbaudi darba vietā un kontrolē viņu atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām. Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu neatļaut nodarbināt notiesāto, kas izcieš sodu atklātajā cietumā ārpus tās pašvaldības teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams. (Ceturtā daļa izslēgta ar 20.06.2024 . likumu)
Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu
1Kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu, nosaka Ministru kabinets.
Ar brīvības atņemšanu notiesāto darba laika vispārīgie noteikumi
1Notiesātajiem ir noteikts normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas un astoņu stundu darba diena piecu dienu darba nedēļā. Ja darba rakstura dēļ nav iespējams noteikt piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, bet šādā gadījumā dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas un nedēļas darba laiks — 40 stundas. Darba (maiņas) sākumu un beigas nosaka brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātie netiek nodarbināti svētku dienās un brīvdienās. Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts notiesāto nodarbināt svētdienā, piešķirot viņam atpūtas laiku citā nedēļas dienā. Darba veidos, kuros ražošanas apstākļu dēļ nav iespējams ievērot notiesātajiem noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, var noteikt summēto darba laiku, ievērojot nosacījumu, ka darba laiks pārskata periodā nepārsniedz attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Ja vienošanās nosacījumos vai darba līgumā nav noteikts ilgāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis. Notiesātais un darba devējs rakstveidā var vienoties par citu pārskata perioda ilgumu, taču tas nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī nedēļas atpūtas laiku nosaka saskaņā ar Darba likumu .
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓