45. pantsAr brīvības atņemšanu notiesāto satikšanās ar radiniekiem un citām personām

Ar brīvības atņemšanu notiesāto satikšanās ar radiniekiem un citām personām

1Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, izņemot notiesātos, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, un ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos, šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes: īslaicīgi — uz laiku no pusotras stundas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu; ilglaicīgi — uz laiku no divpadsmit līdz četrdesmit astoņām stundām, lai veicinātu radniecisko un ģimenes sakaru saglabāšanu. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes īslaicīgi — uz laiku no vienas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu. Ilglaicīgo satikšanos laikā notiesātajam atļauts uzturēties kopā ar radiniekiem — vecākiem, aizbildņiem, aizgādņiem, bērniem, brāļiem un māsām, vectēvu, vecomāti, mazbērniem vai laulāto. Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var tikt atļautas ilglaicīgās satikšanās arī ar citu personu, ja līdz soda izciešanas sākumam notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns. Notiesātajiem, reģistrējot laulību, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju papildus var piešķirt ilgstošu satikšanos līdz 48 stundām. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu, lai novērstu ieslodzījuma vietas, sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu. Ja notiesāto ilgstoši neapmeklē šā panta trešajā daļā minētās personas, tad, pamatojoties uz tā notiesātā iesniegumu, kurš izcieš sodu slēgtajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ilgstošo vai īslaicīgo satikšanos var aizstāt ar videosaziņu bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes uz laiku līdz 30 minūtēm. (Septītā daļa izslēgta ar 20.06.2024 . likumu) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izņēmuma kārtā, individuāli izvērtējot katru gadījumu, var pieņemt pamatotu lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē, lai novērstu ieslodzījuma vietas, sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu vai ja to lūdz apmeklētājs. Lemjot par piešķiramās satikšanās ilgumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē un nepieciešamību nodrošināt satikšanās iespēju pārējiem notiesātajiem. Šajā pantā minētos brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumus var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedums nav pārsūdzams. (Vienpadsmitā daļa izslēgta ar 27.01.2022 . likumu) Notiesātajam, kuram nodibināta aizgādnība, papildus šajā kodeksā minētajam ir tiesības uz vienu īslaicīgo satikšanos mēnesī vai tiesības uz videosaziņu vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ņemot vērā notiesātā norādīto vēlamo saziņas veidu, kā arī brīvības atņemšanas iestādes materiāltehnisko nodrošinājumu, nosaka saziņas ar aizgādni veidu.