7. pantsCēloņsakarība
Cēloņsakarība
1Tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp publisko tiesību juridiskās personas prettiesisko vai nepamatoto rīcību un privātpersonai nodarīto kaitējumu pastāv tieša cēloņsakarība — objektīva saikne starp publisko tiesību juridiskās personas rīcību un tās radīto laika ziņā vēlāk sekojošo kaitējumu, proti, minētā rīcība radījusi un noteikusi kaitējuma iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šo kaitējumu.
Līdzatbildība
1Lēmējiestāde ir tiesīga atteikt vai daļēji samazināt kaitējuma atlīdzinājumu, ja: 1) privātpersona nepatiesi atzinusi, ka ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, vai apzināti uzņēmusies citas personas vainu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; 2) ar tās personas nolēmumu, kura ir pilnvarota veikt kriminālprocesu vai kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, atzīts, ka privātpersona nav izpildījusi likumā noteikto procesuālo pienākumu, kas ir cēloņsakarībā ar nodarīto kaitējumu.
Kaitējuma atlīdzinājuma pamatošana un pierādīšana
1(1) Zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un atlīdzības apmēru pierāda ar Administratīvā procesa likumā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem. (2) Faktus, kas apliecina nemantiskā kaitējuma nodarīšanu, pierāda ar Administratīvā procesa likumā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem. Privātpersonai ir pienākums norādīt, kā izpaudies tās nemantisko tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, un pamatot atlīdzības apmēru.
Zaudējums
1(1) Zaudējums šā likuma izpratnē ir mantiski novērtējams pametums, kas privātpersonai radies publisko tiesību juridiskās personas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu procesā. (2) Aprēķinot zaudējumu, ņem vērā arī atrauto peļņu, ja privātpersona spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta. (3) Zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Izmaksas par juridisko palīdzību un ar to saistītajiem izdevumiem atlīdzina atbilstoši normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu kriminālprocesā noteiktajiem veidiem un apmēram. (3 1 ) Izņēmuma gadījumā iestāde vai tiesa var noteikt lietas apstākļiem atbilstošu atlīdzināmo izdevumu apmēru, kas pārsniedz normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību noteikto apmēru, ja šie izdevumi ir bijuši objektīvi nepieciešami. (4) Šā likuma izpratnē zaudējums ir arī tāds mantiski novērtējams pametums, kas privātpersonai radies Finanšu izlūkošanas dienesta nepamatotas vai prettiesiskas rīcības dēļ, ja, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta sniegto informāciju, ir uzsākts kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma process un vēlāk iestājies kāds no šajā likumā norādītajiem kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem pamatiem.
Nemantiskais kaitējums
1Nemantiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir publisko tiesību juridiskās personas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu procesā nodarīts: 1) fiziskās personas dzīvības, veselības, brīvības, goda un cieņas, personiskā vai ģimenes noslēpuma, citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas; 2) juridiskās personas darījumu reputācijas, komercnoslēpuma, autortiesību vai citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas.
Zaudējuma noteikšana
1(1) Zaudējuma apmēru nosaka, novērtējot pierādījumus. (2) Ja iestāde, kas izskata privātpersonas iesniegumu par kaitējuma atlīdzināšanu (turpmāk — lēmējiestāde), vai tiesa, nosakot zaudējuma apmēru, konstatē privātpersonas līdzatbildību ( 8. pants ), zaudējuma apmēru attiecīgi samazina. (3) Nosakot atrautās peļņas apmēru, lēmējiestāde vai tiesa ņem vērā vispārīgos riskus un konkrētā gadījuma apstākļus, kas ietekmē atrautās peļņas varbūtību. Atrautā peļņa atlīdzināma tādā apmērā, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem par privātpersonas pēdējā taksācijas gada ienākumu apjomu nepārsniedz šīs personas vidējos gada ienākumus, par kuriem nomaksāti nodokļi. (4) Ja fiziskajai personai radīto zaudējumu veido nesaņemtā darba samaksa, zaudējuma apmērā ietver arī nomaksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļu. (5) Ar šajā likumā lietoto terminu "darba samaksa" saprot arī terminu "atlīdzība" Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma izpratnē. (6) Zaudējuma atlīdzībai, kas nav atlīdzība par mantai nodarītiem zaudējumiem, piemēro Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓