504. pantsTiesas izmeklēšanas pabeigšana
Tiesas izmeklēšanas pabeigšana
1(1) Pēc pierādījumu pārbaudes pabeigšanas, ja nav izteikti papildu lūgumi, tiesa pasludina tiesas izmeklēšanu par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm. (2) Ja procesa dalībniekiem nepieciešams laiks, lai sagatavotos tiesas debatēm, tiesa pieņem lēmumu par šā laika ilgumu un ieraksta to tiesas sēžu protokolā. (3) Pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa drīkst pieņemt lēmumu par apsūdzētā piespiedu atvešanu, arestētās mantas vai lietiskā pierādījuma glabātāju, kā arī pieprasīt Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra atzinumu par to, vai apsūdzētais var piedalīties tiesas sēdē sava veselības stāvokļa dēļ. Ja nepieciešams, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs var pieaicināt speciālistu.
Tiesas debates
1(1) Tiesas debatēs pirmais runu saka prokurors, pēc tam cietušais, viņa pārstāvis, kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, un apsūdzētais vai viņa aizstāvis. (2) Ja tiesas debatēs piedalās vairāki cietušie vai viņu pārstāvji, kriminālprocesā aizskartie mantas īpašnieki, kuru mantai uzlikts arests, apsūdzētie vai viņu aizstāvji, runu secību nosaka tiesa pēc procesā iesaistīto personu viedokļu noklausīšanās. (3) Tiesa pēc procesā iesaistīto personu viedokļu uzklausīšanas var noteikt tiesas debašu ilgumu. (4) Tiesas debašu dalībnieks var iesniegt tiesai savu runu rakstveidā, un to pievieno lietai.
Tiesas debašu saturs
1(1) Prokurors apsūdzības runā tiesas debatēs motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu un izsaka viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. Prokurors izsaka viedokli arī par citiem tiesas apspriedē izlemjamiem jautājumiem. (2) Cietušais tiesas debatēs var izteikties par kaitējuma atlīdzību un apsūdzētajam piemērojamo sodu. (2 1 ) Kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, tiesu debatēs var izteikties par mantas izcelsmi. (3) Apsūdzētais vai viņa aizstāvis tiesas debatēs saka aizstāvības runu. (4) Tiesas debašu dalībnieki savus secinājumus var motivēt tikai ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem un rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un kuri saskaņā ar šā likuma 449. panta trešo daļu netika pārbaudīti tiesas sēdē. Tāpat tiesas debašu dalībnieki savus secinājumus var motivēt ar ziņām, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtajās liecībās, ja aizstāvība piekritusi šo liecību izmantošanai vai konstatēts šā likuma 501. 1 pantā norādītais iemesls. Savus secinājumus var motivēt arī ar personas, kura tiesas sēdē sniedza liecības, konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtajām liecībām. Ja nepieciešams pārbaudīt jaunus pierādījumus, tiesas debašu dalībnieks var lūgt tiesu atsākt tiesas izmeklēšanu. (5) Lietā, kuras iztiesāšanā netika veikta pierādījumu pārbaude, tiesas debatēs dalībnieki izsakās tikai par piemērojamo sodu, tā veidu un mēru, kā arī par kompensācijas apmēru, ja tas neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, un mantas izcelsmi. (6) Tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt tiesas debašu dalībnieka runu, ja viņš runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu, atkārtoti min tos pašus argumentus to pašu faktu pamatošanai, novilcina lietas iztiesāšanu vai izrāda necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem.
Tiesības uz repliku
1(1) Pēc tiesas debatēm katram to dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku par runu saturu. Tiesa pēc procesā iesaistīto personu viedokļu uzklausīšanas var noteikt replikas ilgumu. Tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt repliku, ja lietas dalībnieks replikā nerunā par debašu runu, atkārto vienus un tos pašus argumentus par vieniem un tiem pašiem faktiem, novilcina lietas iztiesāšanu vai izrāda necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem. (2) Tiesības uz pēdējo repliku ir aizstāvim. Ja aizstāvis nepiedalās tiesas sēdē, tiesības uz pēdējo repliku ir apsūdzētajam.
Apsūdzētā pēdējais vārds
1(1) Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vārdu. (2) Apsūdzētais drīkst atteikties no pēdējā vārda. (3) Tiesa pēc procesā iesaistīto personu viedokļu uzklausīšanas var noteikt apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt apsūdzētā pēdējo vārdu, ja viņš runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu, atkārto vienus un tos pašus argumentus par vieniem un tiem pašiem faktiem, novilcina lietas iztiesāšanu vai izrāda necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem. (4) Pēdējā vārda laikā nav atļauts uzdot apsūdzētajam jautājumus.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓