451. pantsTiesības iepazīties ar lietas materiāliem
Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem
1(1) Apsūdzētais, viņa aizstāvis, juridiskās personas pārstāvis, prokurors, cietušais un viņa pārstāvis drīkst iepazīties ar materiāliem, kas papildus pievienoti krimināllietai pēc tās saņemšanas tiesā, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un lūgt izgatavot to lietas materiālu kopijas, kuri aizskar šīs personas intereses un tiesības, izņemot likumā paredzētos gadījumus, bet, pastāvot objektīvai nepieciešamībai, drīkst iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un lūgt izgatavot to lietas materiālu kopijas, kuri aizskar šīs personas intereses un tiesības. Ja, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, persona ir atteikusies iepazīties ar lietas materiāliem vai saņemt šo materiālu kopijas, tas var būt par pamatu lūguma noraidīšanai. (2) Pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas pirmās vai apelācijas instances tiesā procesā iesaistītajām personām, kuru intereses aizskar konkrētais kriminālprocess, ir tiesības iepazīties ar tiem lietas materiāliem, kuri nākuši klāt lietā tās izskatīšanas laikā attiecīgajā tiesu instancē, vai arī saņemt šo materiālu kopijas. (3) Pārstāvim vai aizstāvim, kurš agrāk nav piedalījies attiecīgajā kriminālprocesā, ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem, kas attiecas uz viņa pārstāvamo vai aizstāvamo, vai arī lūgt izgatavot šo materiālu kopijas.
Tiesas sastāva nemainīgums
1(1) Tiesas sēde krimināllietā noris nemainīgā tiesnešu sastāvā. (2) Ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, krimināllietas iztiesāšanu sāk no jauna.
Rezerves tiesnesis
1(1) Krimināllietā, kuras iztiesāšanai nepieciešams ilgāks laiks, var piedalīties rezerves tiesnesis, kas lietas iztiesāšanas laikā atrodas tiesas sēžu zālē. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā. (2) Ja krimināllietas iztiesāšanas procesā tiesnesi aizstāj rezerves tiesnesis, lietas iztiesāšana turpinās. Lietas iztiesāšanu šajā gadījumā pabeidz tiesa jaunajā sastāvā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs
1(1) Tiesas sēdi vada viens no tiesnešiem, kurš piedalās krimināllietas iztiesāšanā (turpmāk — tiesas sēdes priekšsēdētājs). (2) Tiesas sēdes priekšsēdētājs vada lietas iztiesāšanu tā, lai nodrošinātu personai, kura īsteno aizstāvību, prokuroram un cietušajam vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu izmeklēšanā.
Procesuālās tiesības iztiesāšanā
1(1) Tiesas sēdē apsūdzētajam, viņa pārstāvim un aizstāvim, cietušajam un viņa pārstāvim, kā arī kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, un prokuroram ir vienādas tiesības pieteikt noraidījumus, pieteikt lūgumus un iesniegt pierādījumus, norādot, kādēļ lūgumi vai pierādījumi nebija iesniegti tiesā līdz šim, piedalīties pierādījumu pārbaudē, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus, piedalīties tiesas debatēs, kā arī citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies krimināllietas iztiesāšanas gaitā. (1 1 ) Aizstāvim un prokuroram, lai iesniegtu papildu pierādījumus, ir tiesības rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem, izņemot šā likuma 121.panta piektajā daļā un 192.pantā paredzēto. (2) Tiesa ir tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē tikai tad, ja apsūdzētais aizstāvību īsteno pats, bet tiesai rodas pamatotas šaubas par viņa pieskaitāmību vai iespējamo vainu apsūdzībā. (3) Tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību. (4) Ja tiesa iztiesāšanas laikā konstatē, ka, taisot spriedumu, var būt iemesls atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus vai juridisko kvalifikāciju, kas pasliktina apsūdzētā stāvokli, tad tiesa par to informē apsūdzēto un citus procesa dalībniekus, dodot viņiem iespēju izteikties. Pēc procesa dalībnieku lūguma tiesa pasludina tiesas sēdes pārtraukumu. Pēc apsūdzētā un citu procesa dalībnieku uzklausīšanas tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus vai juridisko kvalifikāciju.
Prokurora piedalīšanās lietas iztiesāšanā
1(1) Prokurora piedalīšanās krimināllietu iztiesāšanā ir obligāta. (2) Prokurors uztur tiesā valsts apsūdzību, pamato to ar pierādījumiem, izsaka savu viedokli par lietas iztiesāšanas laikā konstatētajiem apstākļiem, piedalās tiesas debatēs. Valsts apsūdzību vienā kriminālprocesā var uzturēt arī vairāki prokurori. (3) Prokurors var pieteikt un uzturēt pieteikumu par kompensācijas piedziņu valsts vai pašvaldības interesēs.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓