JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
SākumsLikumi Kriminālprocesa likums36. pants
Kriminālprocesa likums3.nodaļa. Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu

36. pantsProkurors kriminālprocesā

SpēkāRedakcija pārbaudīta 2026-08-15

Likuma teksts

36. pants - 38. pantsViss likums

Prokurors kriminālprocesā

1(1) Prokurors kriminālprocesā realizē izmeklēšanas uzraudzības, izmeklēšanas, kriminālvajāšanas, valsts apsūdzības uzturēšanas un citas šajā likumā noteiktās funkcijas. (2) Likumā noteiktajos gadījumos prokurors izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu un pats veic izmeklēšanu.

Izmeklēšanu uzraugošais prokurors

1(1) Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai rīkojumu konkrētajā kriminālprocesā jāveic izmeklēšanas uzraudzība, ir uzraugošais prokurors. (2) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas laikā ir pienākums: 1) dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos; 2) pieprasīt, lai izmeklētāja tiešais priekšnieks nomaina procesa virzītāju, izdara izmaiņas izmeklēšanas grupā, ja netiek izpildīti dotie norādījumi vai ir pieļauti procesuālie pārkāpumi, kas apdraud kriminālprocesa norisi; 3) (izslēgts ar 28.09.2005 . likumu) ; 4) (izslēgts ar 12.03.2009 . likumu) ; 5) izskatīt sūdzības savas kompetences ietvaros; 6) izlemt pieteiktos noraidījumus savas kompetences ietvaros; 7) nekavējoties pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, kad izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai. (3) Izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram ir tiesības: 1) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei; 2) dot norādījumus un pieprasīt doto norādījumu izpildi; 3) veikt procesuālās darbības, par to iepriekš informējot procesa virzītāju; 4) jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem; 5) atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus, kā arī izmeklētāja tiešā priekšnieka lēmumus, kas nav saistīti ar procesam nozīmīgiem organizatoriskiem jautājumiem; 6) iesniegt ierosinājumu virsprokuroram par cita izmeklētāja tiešā priekšnieka noteikšanu konkrētajā kriminālprocesā vai kriminālprocesa nodošanu citai izmeklēšanas iestādei; 7) piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai; 8) piedalīties procesuālo darbību veikšanā.

Prokurors kā procesa virzītājs

1(1) Uzraugošais prokurors iegūst procesa virzītāja statusu no brīža, kad viņš pārņem kriminālprocesa vadīšanu un lemj par kriminālvajāšanas uzsākšanu: 1) pēc izmeklēšanas procesa virzītāja ierosinājuma; 2) pēc virsprokurora norādījuma; 3) pēc savas iniciatīvas. (2) Virsprokurors var uzlikt procesa virzītāja pienākumus citam prokuroram. (3) Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta vai tiesas apgabala virsprokurors var noteikt prokuroru par procesa virzītāju izmeklēšanas stadijā.

Praktiska atsauce

Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas

Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.

AtsauceKrimināltiesības
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.

Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓