26.1. pantsEiropas Prokuratūras pilnvaras veikt kriminālprocesu
Eiropas Prokuratūras pilnvaras veikt kriminālprocesu
1(1) Eiropas galvenajam prokuroram, Eiropas Prokuratūras Pastāvīgajai palātai, Eiropas prokuroram, Eiropas deleģētajam prokuroram ir pilnvaras veikt kriminālprocesu saskaņā ar Padomes 2017. gada 12. oktobra regulu (ES) 2017/1939 , ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (turpmāk — regula Nr. 2017/1939 ) un šo likumu. (2) Kriminālprocesos, kuros Eiropas Prokuratūra īsteno savu kompetenci, Eiropas prokurors pilda amatā augstāka prokurora un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora funkcijas līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, ciktāl tas nav pretrunā ar regulu Nr. 2017/1939 un šo likumu.
Procesa virzītājs
1(1) Procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu. Procesa virzītājs: 1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā; 2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību; 3) pats vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā; 4) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību; 5) nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības. (2) Procesa virzītāji ir: 1) izmeklēšanā — izmeklētājs vai izņēmuma gadījumā prokurors; 2) kriminālvajāšanā — prokurors; 3) sagatavojot lietu iztiesāšanai, kā arī no brīža, kad pasludināts nolēmums, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgās instances tiesā, līdz lietas nodošanai nākamajai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei — tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu; 4) iztiesāšanas laikā — tiesas sastāvs; 5) pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās — tiesnesis. (3) Pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai var izveidot izmeklēšanas grupu, kuras vadītājs ir attiecīgais procesa virzītājs.
Izmeklētājs
1Izmeklētājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona, kura ar izmeklēšanas iestādes vadītāja rīkojumu pilnvarota izdarīt izmeklēšanu kriminālprocesā.
Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības
1(1) Izmeklētājam ir pienākums: 1) izskatīt ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats, vai atteikties uzsākt kriminālprocesu; 2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības; 2 1 ) (punkts stājas spēkā vienlaikus ar normatīvo aktu, kas nosaka kompetento institūciju, kura veic riska un aizsardzības faktoru novērtēšanu nepilngadīgajam, kuram ir tiesības uz aizstāvību, un tiks iekļauts uz attiecīga normatīvā akta spēkā stāšanās dienu. Sk. Pārejas noteikumu 68. punktu) ; 3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai; 4) izvēlēties konkrētiem apstākļiem atbilstošu vienkāršāko kriminālprocesa veidu, kā arī izvēlēties un veikt tādas procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk; 5) izpildīt sava tiešā priekšnieka, uzraugošā prokurora, amatā augstāka prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus; 6) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā apturēt vai izbeigt kriminālprocesu. (2) Izmeklētājam ir tiesības: 1) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam; 2) ierosināt uzraugošajam prokuroram lemt jautājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu; 3) pārsūdzēt sava tiešā priekšnieka norādījumus; 4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus; 5) (izslēgts ar 19.09.2024 . likumu) ; 6) pārsūdzēt izmeklēšanas tiesneša lēmumus; 7) pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgo.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓