11.2. pantsĀrvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrs
Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrs
1(1) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrā ieraksta ziņas par šā likuma 11. 1 panta piektajā daļā minēto izziņu, ja Akadēmiskās informācijas centrs vai augstskola, pamatojoties uz šā likuma 11. 1 pantu, ir veikusi ekspertīzi. (2) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, un to kārto un augstskolas ierakstīto ziņu pārraudzību veic Akadēmiskās informācijas centrs. (3) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrā ietver šādas ziņas: 1) tās personas, kurai ārvalstī izsniegts izglītības dokuments, vārds, uzvārds, personas kods vai, ja tāds nav piešķirts, — cita personu identificējoša informācija; 2) ārvalstī izsniegta izglītības dokumenta, kura kopija iesniegta ekspertīzei, izsniegšanas datums un cita informācija par šo dokumentu; 3) šā likuma 11. 1 panta piektajā daļā minētā izziņa. (4) Kārtību, kādā ziņas iekļaujamas Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrā, kā arī kārtību, kādā nodrošināma tajā iekļauto datu pieejamība, nosaka Ministru kabinets.
Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšana profesionālās darbības veikšanai Latvijā reglamentētās profesijās
1Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanu profesionālās darbības veikšanai Latvijā reglamentētās profesijās nosaka normatīvie akti par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu .
Maksa par izglītības ieguvi
1(1) Maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādē sedz no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem vai valsts augstskolu budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Privātā izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi. (2) Augstākās izglītības programmās valsts sedz maksu par izglītības ieguvi noteiktam studiju vietu skaitam atbilstoši attiecīgajā gadā noteiktajam valsts pasūtījumam; pārējām studiju vietām katra augstskola vai koledža var noteikt maksu par izglītības ieguvi. (2 1 ) Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt daļēju maksu kā līdzfinansējumu par izglītības ieguvi pašvaldības dibinātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs. (2 2 ) (Daļa stājas spēkā 01.09.2026. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.09.2026. Sk. pārejas noteikumu 129. punktu) (2 3 ) (Daļa stājas spēkā 01.09.2026. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.09.2026. Sk. pārejas noteikumu 129. punktu) (3) Studijām augstākās izglītības programmās studējošais var saņemt valsts kredītu. Saņemtais kredīts atmaksājams vai dzēšams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (4) Ārvalstnieks vai bezvalstnieks maksā par augstākās izglītības programmas apguvi saskaņā ar noslēgto līgumu ar attiecīgo izglītības iestādi. (5) Šā likuma 3.panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā, kā arī otrajā un trešajā daļā minētajām personām maksa par pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim.
Starptautiskā sadarbība izglītībā
1(1) Latvijas Republikas sadarbību ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām izglītības jomā nosaka starptautiskie līgumi. (2) Izglītības iestāde ir tiesīga sadarboties ar ārvalstu izglītības iestādēm un starptautiskajām organizācijām.
Izglītības attīstības pamatnostādnes
1(1) Izglītības attīstības pamatnostādnes ir dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā turpmākajiem septiņiem gadiem un ietver izglītības politikas pamatprincipus, virsmērķus un apakšmērķus, tostarp izglītības kvalitātes mērķus, galvenos pasākumus izvirzīto mērķu sasniegšanai, sasniedzamos rezultātus un rezultatīvos rādītājus, ievērojot attīstības plānošanas sistēmu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos principus. (2) Izglītības attīstības pamatnostādnes izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un iesniedz tās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalsta saņemšanas Izglītības un zinātnes ministrija virza šīs pamatnostādnes apstiprināšanai Ministru kabinetā. (3) Izglītības attīstības pamatnostādnēs turpmākajiem septiņiem gadiem izvirzīto mērķu sasniegšanai tiek izstrādāti attiecīgi rīcības plāni: pirmajiem trim gadiem, nākamajiem diviem gadiem un atlikušajiem diviem gadiem. (4) Rīcības plānus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un pirms to apstiprināšanas Ministru kabinetā iesniedz izvērtēšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓