1Mērķis un nepieciešamības
2pamatojums
3Atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 31. panta pirmajai
4daļai, pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās
5telpas īres maksas apmēru nosaka pašvaldība, ņemot vērā tās
6saistošos noteikumus par īres maksas noteikšanu.
7Saskaņā ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības
8(turpmāk - pašvaldība) 2021. gada 16. decembra saistošajiem
9noteikumiem Nr. 67 "Par Daugavpils valstspilsētas
10pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu
11īres maksu" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 67),
12īres maksa pašvaldības dzīvokļiem ir noteikta vairākās
13kategorijās, tostarp 0,30 EUR/m2 mēnesī
14dzīvokļiem, kas izīrēti kā palīdzība dzīvokļa jautājumu
15risināšanā, un pārējiem dzīvokļiem. Pēdējo gadu laikā
16būtiski pieaugušas būvdarbu, būvmateriālu, darbaspēka un
17uzturēšanas pakalpojumu izmaksas, kā rezultātā pašvaldības
18ieņēmumi no dzīvojamo telpu izīrēšanas vairs nesedz
19izmaksas, kas nepieciešamas dzīvojamo telpu uzturēšanai
20atbilstošā tehniskajā stāvoklī. Pašvaldībai nepieciešams
21paaugstināt īres maksu līdz 0,70 EUR/m2 mēnesī
22katrai minētai kategorijai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu
23dzīvokļu fonda pārvaldību.
24Tāpat, lai daļēji kompensētu pieaugušās dzīvojamā fonda
25uzturēšanas izmaksas, vienlaikus saglabājot pašvaldības
26atbalstu speciālistu piesaistei, dzīvojamām telpām, kas
27izīrētas speciālistiem, paredzēts paaugstināt īres maksu no
281,00 EUR/m2 līdz 1,50 EUR/m2
29mēnesī.
30Pašvaldība ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus dzīvokļu
31remontos, lai tie atbilstu minimālajām likuma prasībām. No
322023. līdz 2025. gadam izremontēti 240 dzīvokli (neskaitot
33dzīvokļus speciālistiem un bērniem, kuri palikuši bez
34vecāku apgādībās), ar kopējām izmaksām 739 089,61 EUR.
35Savukārt 2026. gadā noslēgti būvdarbu līgumi 60 dzīvokļu
36remontam uz 326 230,68 EUR. Vidējās izmaksas uz vienu
37dzīvokli svārstās no 1510,40 EUR (2024) līdz 5437,18 EUR
38(2026), kas atspoguļo būvmateriālu un būvdarbu
39sadārdzinājumu par aptuveni 90 % pēdējo gadu laikā.
40Minētais remonta izmaksu pieaugums apliecina, ka
41pašvaldības izdevumi dzīvojamā fonda uzturēšanai un
42atjaunošanai pēdējos gados ir būtiski palielinājušies. Šo
43pieaugumu ir veicinājis energoresursu cenu kāpums, tostarp
44elektroenerģijas, degvielas un siltumenerģijas izmaksu
45palielināšanās, kas ietekmēja gan būvmateriālu ražošanas,
46gan to transportēšanas izmaksas. Tāpat būtisku ietekmi
47radīja vispārējā inflācija un darba samaksas pieaugums, kā
48rezultātā ievērojami sadārdzinājās būvdarbu veikšana.
49Esošais īres maksas apmērs 0,30 EUR/m2 mēnesī
50nenodrošina pietiekamus ieņēmumus pašvaldības dzīvojamo
51telpu uzturēšanas, atjaunošanas un attīstīšanas izdevumu
52segšanai. Piemēram, par 50 m2 dzīvokļa izīrēšanu
53pašvaldības ieņēmumi veido vien 15,00 EUR mēnesī, kas ir
54nesamērīgi maz salīdzinājumā ar faktiskajām izmaksām, kuras
55nepieciešamas dzīvojamo telpu uzturēšanai atbilstošā
56tehniskajā un sanitārajā stāvoklī.
57Pašvaldības dzīvojamo telpu speciālistiem noteiktā īres
58maksa 1,00 EUR/m2 ir spēkā jau vairākus gadus un
59nav tikusi pārskatīta atbilstoši ekonomiskajai situācijai
60un faktiskajām dzīvojamā fonda uzturēšanas izmaksām.
61Pašvaldības dzīvojamo telpu īres maksa atsevišķos
62gadījumos ir būtiski zemāka nekā citās Latvijas pašvaldībās
63noteiktā dzīvojamo telpu īres maksa. Līdz ar to ieņēmumi no
64dzīvojamo telpu izīrēšanas nav pietiekami, lai segtu ar
65pašvaldības dzīvojamā fonda uzturēšanu un remontdarbiem
66saistītos izdevumus. Rezultātā nepieciešamie ieguldījumi
67dzīvojamo telpu uzturēšanā un remontā tiek finansēti no
68citiem pašvaldības budžeta līdzekļiem, kas samazina
69iespējas tos novirzīt citu pašvaldības autonomo funkciju
70izpildei. Tādējādi īres maksas pārskatīšana ir
71nepieciešama, lai nodrošinātu pašvaldības mantas efektīvu
72un saimniecisku pārvaldīšanu, kā arī veicinātu pašvaldības
73dzīvojamā fonda ilgtspējīgu uzturēšanu.
74Regulāri notiek situācijas, kad pēc īres tiesisko
75attiecību izbeigšanas dzīvojamās telpas ir nolietotas vai
76bojātas tādā apmērā, ka pirms to atkārtotas izīrēšanas
77nepieciešams veikt remontdarbus, kuru izmaksas sasniedz
78vairākus tūkstošus euro. Līdz ar to pašvaldībai ir
79jāiegulda papildu budžeta līdzekļi dzīvojamo telpu
80atjaunošanā, lai tās būtu derīgas turpmākai
81izmantošanai.
82Tāpat pašvaldība kā dzīvokļu īpašniece sedz izdevumus,
83kas saistīti ar dzīvojamo māju kopīpašuma uzturēšanu,
84atjaunošanu un attīstīšanu, tostarp piedalās dzīvojamo māju
85energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, kopīpašumā esošo
86elementu remontā vai nomaiņā, kā arī citu obligāti veicamu
87darbu finansēšanā. Laikposmā no 2023. gada līdz 2026. gadam
88pašvaldības izdevumi minēto darbu veikšanai un līdzdalībai
89dzīvojamo māju kopīpašuma uzturēšanas pasākumos sastāda 481
90407,29 EUR.
91Paaugstinot īres maksu līdz 0,70 EUR/m2,
92pašvaldība varētu ģenerēt papildu ieņēmumus ~20-35 EUR
93mēnesī uz dzīvokli, nodrošinot remontu pašfinansēšanos un
94samazinot atkarību no nodokļu līdzekļiem.
95Paredzēts, ka grozījumi Saistošajos noteikumos Nr. 67
96stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓