2. pants

1Papildināt 3.nodaļu ar 14.1 un

214.2 pantu šādā redakcijā:

3"14.1 pants. Darba devēja pienākumi,

4nosūtot darbinieku veikt darbu Latvijā

5(1) Ja darba devējs nosūta darbinieku veikt darbu

6Latvijā, tad neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām

7attiecībām piemērojamā likuma šim nosūtītajam darbiniekam

8nodrošināmi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas

9paredzēti Latvijas normatīvajos aktos, kā arī darba koplīgumos,

10kuri atzīti par vispārsaistošiem un regulē:

111) maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku;

122) minimālo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;

133) minimālo darba algas likmi, kā arī piemaksas par virsstundu

14darbu;

154) noteikumus par darbaspēka nodrošināšanu, īpaši ar

16darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību;

175) drošību, veselības aizsardzību un higiēnu darbā;

186) aizsardzības pasākumus personām, kuras ir jaunākas par 18

19gadiem, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, kā arī šo

20personu darba un nodarbinātības noteikumus;

217) vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kā arī

22cita veida diskriminācijas aizliegumu.

23(2) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu

24Latvijā, ir pienākums pirms darbinieka nosūtīšanas rakstveidā

25valsts valodā informēt Valsts darba inspekciju par šo nosūtīto

26darbinieku, norādot:

271) darba devēja - fiziskās personas - vārdu, uzvārdu un adresi

28vai juridiskās personas nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru

29un adresi, kā arī citu kontaktinformāciju (tālruņa numuru,

30elektroniskā pasta adresi);

312) darbinieka vārdu un uzvārdu;

323) paredzamo nosūtīšanas ilgumu, kā arī darba uzsākšanas un

33pabeigšanas laiku;

344) darba veikšanas vietu (ja darba pienākumu veikšana nav

35paredzēta kādā noteiktā darba vietā, norāda, ka darbinieku var

36nodarbināt dažādās vietās);

375) šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos darba devēja

38pārstāvjus, norādot vārdu, uzvārdu, kā arī

39kontaktinformāciju;

406) personu, kuras labā tiks veikts darbs (pakalpojuma

41saņēmēju), kā arī pakalpojuma veidu, kas ir pamatā darbinieka

42nosūtīšanai;

437) apliecinājumu par to, ka nosūtītais darbinieks, kas ir

44trešās valsts pilsonis, likumīgi strādā pie darba devēja Eiropas

45Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai

46Šveices Konfederācijā.

47(3) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu

48Latvijā, ir pienākums noteikt Latvijā savu pārstāvi, kurš ir

49pilnvarots pārstāvēt darba devēju Latvijas valsts iestādēs un

50tiesā.

51(4) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu

52Latvijā, ir pienākums, ja nepieciešams, noteikt savu pārstāvi,

53pie kura darba koplīguma puses var vērsties nolūkā uzsākt

54koplīguma noslēgšanas sarunas atbilstoši šā likuma noteikumiem.

55Šī persona var nebūt tā pati persona, kas minēta šā panta trešajā

56daļā, un tai nav jāatrodas Latvijā, tomēr jābūt pieejamai pēc

57saprātīga un pamatota pieprasījuma.

58(5) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu

59Latvijā, darbinieka nosūtīšanas laikā ir pienākums nodrošināt

60noslēgtā darba līguma, darba samaksas aprēķinu, darba laika

61uzskaites dokumentu un darba samaksas izmaksu apliecinošo

62dokumentu glabāšanu pie šā panta trešajā daļā minētās personas un

63uzrādīšanu uzraudzības un kontroles institūcijām, kā arī, ja

64nepieciešams, to tulkojumu valsts valodā.

65(6) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu

66Latvijā, ir pienākums divu gadu laikā pēc darbinieka nosūtīšanas

67perioda beigām nodrošināt šā panta piektajā daļā minēto dokumentu

68uzrādīšanu uzraudzības un kontroles institūcijām.

69(7) Šā panta pirmās daļas noteikumus attiecina arī uz

70trešo valstu pilsoņiem, kas nodarbināti Latvijā saistībā ar

71pārcelšanu uzņēmuma ietvaros.

7214.2 pants. Darba devēja

73pienākumi, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas

74(1) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā

75Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī

76vai Šveices Konfederācijā, neatkarīgi no darba līgumam un darba

77tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma ir pienākums šim

78nosūtītajam darbiniekam nodrošināt nodarbinātības noteikumu

79izpildi, arī attiecībā uz minimālo darba algas likmi, un darba

80apstākļus saskaņā ar šā likuma 14.1 panta pirmo daļu

81atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vai darba

82koplīgumiem, kas atzīti par vispārsaistošiem. Minimālās darba

83algas likmes jēdziens nosakāms atbilstoši tās valsts tiesību

84aktiem vai darba koplīgumiem, kas atzīti par vispārsaistošiem, uz

85kuru darbinieks ir nosūtīts veikt darbu.

86(2) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā

87Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī

88vai Šveices Konfederācijā, ir pienākums izpildīt tās valsts

89administratīvās prasības un pakļauties uzraudzības un kontroles

90institūciju prasībām, uz kuru darbinieks tiek nosūtīts.

91(3) Nosūtot darbinieku veikt darbu citā Eiropas

92Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai

93Šveices Konfederācijā, attiecīgi piemērojami noteikumi par

94komandējumiem, tajā skaitā par komandējuma izdevumu

95atlīdzināšanu. Komandējuma dienas naudu, kas saistīta ar

96attiecīgo nosūtījumu, uzskata par minimālās darba algas daļu, ja

97to paredz tās valsts noteikumi, uz kuru darbinieks ir nosūtīts

98veikt darbu. Cita atlīdzība, kas saistīta ar faktisko izdevumu

99segšanu, netiek uzskatīta par minimālās darba algas likmes

100daļu."