JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Euro ieviešanas kārtības likumsI nodaļa Vispārīgie noteikumi

1. pantsLikumā lietotie termini

SpēkāRedakcija pārbaudīta 2026-08-15

Likuma teksts

1. pants - 5. pantsViss likums

Likumā lietotie termini

1(1) Likumā ir lietoti šādi termini: 1) Padomes noteiktais maiņas kurss — neatsaucami fiksēts euro maiņas kurss, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk — Līgums) 140. panta 3.punktu Eiropas Savienības Padome (turpmāk — Padome) nosaka latu apmaiņai pret euro ; 2) vienlaicīgas apgrozības periods — laika posms, kurā skaidras naudas norēķinos vienlaikus lieto latus un euro ; 3) nomaiņas periods — laika posms, kurā bez maksas maina latus pret euro , ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus; 4) paralēlās atspoguļošanas periods — laika posms, kurā preču un pakalpojumu cenas norāda gan latos, gan euro ; 5) viennolūka maksājuma instruments — personalizēta ierīce vai procedūru kopums, kuru maksājuma pakalpojumu izmantotājs izmanto, lai ierosinātu maksājumu, bet kuru preces vai pakalpojuma pirkšanai izmanto tikai maksājuma instrumenta izlaidēja atrašanās vietā (telpās) vai — atbilstoši līgumam ar maksājuma instrumenta izlaidēju — arī ierobežotā pakalpojumu sniedzēju tīklā vai attiecībā uz ierobežotu preču vai pakalpojumu klāstu. (2) Termins "tiesiskie instrumenti" un termins "denominācijas maiņa" ir lietoti Padomes 1998.gada 3.maija regulas (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu izpratnē.

Likuma mērķis

1Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu euro ieviešanu Latvijas Republikā.

Euro ieviešanas diena

1(1) Euro ieviešanas diena Latvijas Republikā ir diena, no kuras Latvijas Republikai saskaņā ar Līguma 140. panta 2.punktu atceļ izņēmuma statusu. (2) Sākot ar euro ieviešanas dienu, euro vienlaikus ievieš skaidras, bezskaidras un elektroniskās naudas norēķinos. (3) Beidzoties vienlaicīgas apgrozības periodam, vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā ir euro .

Tiesisko instrumentu nepārtrauktība

1(1) Euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību, un tiesisko instrumentu nepārtrauktības nodrošināšanai tiek piemērota Padomes 1997.gada 17.jūnija regula (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz euro ieviešanu. Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro , ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Attiecībā uz tiesisko instrumentu — tiesību aktu pielāgošanu euro ieviešanai — ievēro arī šā likuma VIII nodaļas noteikumus. (2) Sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro , ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma veidojas no konvertētajām sastāvdaļām. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma nepārsniedz sākotnējo tiesiskā instrumenta kopsummu latos, kura konvertēta euro , ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. (3) Ja tiesiskajos instrumentos, kas iesākti pirms euro ieviešanas dienas, bet līdz euro ieviešanas dienai nav pabeigti (nav izpildīti), saistības starp līdzējiem ir bijušas euro valūtā, tiesisko instrumentu valūta netiek konvertēta.

Euro ieviešanas izmaksas

1(1) Tās budžeta iestādes, kuras pilnīgi finansē no valsts budžeta, euro ieviešanas izmaksas sedz no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. (2) Iestādes, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, euro ieviešanas izmaksas sedz no saviem līdzekļiem. (3) Privātpersonas euro ieviešanas izmaksas sedz no saviem līdzekļiem, izņemot valsts akciju sabiedrību "Latvijas Pasts". Valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no šā likuma izrietošās skaidras naudas nomaiņas izmaksas šā finanšu pakalpojuma sasniedzamības nodrošināšanai tiek kompensētas no valsts budžetā Satiksmes ministrijai šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

Patērētāja solis

Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība

Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.

AtsauceLikumi
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.

Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓