36. pantsKarantīna bīstamo infekcijas slimību gadījumā

Karantīna bīstamo infekcijas slimību gadījumā

1(1) Pastāvot bīstamu infekcijas slimību izplatīšanās draudiem Latvijas Republikas teritorijā, Ministru prezidents pēc veselības ministra priekšlikuma izsludina karantīnu un ar rīkojumu nosaka karantīnas režīmu. Karantīnas režīmu atsevišķā objektā (ēkā, ražotnē u. tml.) ir tiesīgs ar rīkojumu noteikt veselības ministrs. Karantīnas režīmu pēc saskaņošanas ar veselības ministru ar rakstveida rīkojumu: 1) atsevišķā objektā (ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes iestādē, izglītības iestādē, ražotnē, ēkā u. tml.) ir tiesīgs noteikt iestādes vadītājs vai objekta īpašnieks; 2) atsevišķos Nacionālo bruņoto spēku objektos Latvijas Republikā ir tiesīgs noteikt Nacionālo bruņoto spēku komandieris; 3) atsevišķā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā ir tiesīgs noteikt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks; 4) īslaicīgās aizturēšanas vietā ir tiesīgs noteikt Valsts policijas priekšnieks; 5) patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā ir tiesīgs noteikt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks; 6) aizturēto patvēruma meklētāju izmitināšanas telpā (objektā), aizturēto ārzemnieku pagaidu turēšanas telpā (objektā) vai izmitināšanas centrā ir tiesīgs noteikt Valsts robežsardzes priekšnieks; 7) pašvaldības iestādēs (tajā skaitā pašvaldības izglītības, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs) ir tiesīga noteikt attiecīgā pašvaldība. (2) Karantīna ietver: 1) izsludinātās karantīnas teritorijas robežas šķērsošanas ierobežojumus; 2) nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus attiecībā uz personām, transportlīdzekļiem, kas izbrauc no karantīnas teritorijas, un izvedamajām kravām, kā arī, ja nepieciešams, — pretepizootijas pasākumus; 3) sabiedrisko pasākumu un saimnieciskās darbības ierobežojumus izsludinātajā karantīnas teritorijā; 4) citus pretepidēmijas pasākumus, kas minēti šajā likumā un citos normatīvajos aktos. (3) Karantīnas pasākumu koordinācijai tiek izveidota komisija, kuru vada Ministru prezidents vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja karantīnu noteicis veselības ministrs, viņš arī izveido attiecīgu komisiju un nosaka tās vadītāju. (4) Karantīnu izsludina ar masu saziņas līdzekļu starpniecību. Masu saziņas līdzekļu pienākums ir sniegt nepieciešamo informāciju noteiktā laikā un apjomā. (5) Par gadījumiem, kad ar Ministru kabineta rīkojumu tiek noteikta karantīna, Veselības ministrija nekavējoties paziņo Pasaules veselības organizācijai. (6) Karantīnas pasākumu veikšanu finansē no valsts budžeta.