72.4. pants

1(1) Aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves aviācijas nozares komersanti veido proporcionāli to prognozētajam aviācijas degvielas patēriņam, iegādājoties naftas produktus īpašumā vai iegādājoties naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izveidei. (2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aviācijas nozares komersantu pienākums veidot aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves un no tā izrietošās saistības aviācijas nozares komersanta reorganizācijas gadījumā pāriet iegūstošajai komercsabiedrībai. (3) Ja iepriekšējā gadā nav izpildīts šā panta pirmajā daļā noteiktais pienākums, aviācijas nozares komersanti maksā pakalpojuma maksu, kas atbilst drošības rezervju pakalpojuma maksai, kādu komersants maksātu par to Latvijas Republikā realizēto vai patērēto aviācijas degvielas apjomu, no kura tiek noteiktas aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves, kuras attiecīgais komersants nebija nodrošinājis noteiktā termiņā. Par pakalpojuma maksas samaksas termiņa nokavējumu komersanti maksā nokavējuma naudu no laikā nenomaksātā pamatparāda rašanās dienas. (4) Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā aviācijas nozares komersanti informē pārvaldītāju par tiem noteiktā pienākuma uzturēt naftas produktus kā rezervi izpildi; 2) kārtību, kādā tiek noteikts apjoms aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izveidei; 3) kārtību, kādā pārvaldītājs veic uzraudzību pār aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm; 4) pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību; 5) nokavējuma naudas apmēru un tās maksāšanas un administrēšanas kārtību; 6) kārtību, kādā pārvaldītājs īsteno pakalpojuma maksas piespiedu izpildi.

1Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā drošības rezerves, naftas produktus, par kuriem komersanti sniedz drošības rezervju pakalpojumu drošības rezervju izveidei, un aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā pārdod pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma.

1Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veikta nepieciešamās informācijas apkopošana un izvērtēšana, lai nodrošinātu optimālu enerģijas patēriņa sabalansētību, enerģētiskās krīzes novēršanas plānošanu, vadību, krīzes seku likvidēšanu un pārvarēšanu.

1Kārtību, kādā enerģijas lietotāju apgāde ar enerģiju tiek veikta izņēmuma stāvoklī vai ārkārtējās situācijās, nosaka citi likumi.

1Ministru kabinets nosaka drošības rezervju un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanas kārtību un kārtību, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības.

1(1) Enerģētikas pārvaldi veic Ministru kabinets, un to īsteno Ekonomikas ministrija un par enerģētiku atbildīgais ministrs. (2) (Izslēgta ar 13.06.2024 . likumu) (3) Energoapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās, tehniskās un drošības prasības nosaka energostandartos. Obligāti piemērojamos energostandartus apstiprina Ministru kabinets.

1(1) Par enerģētiku atbildīgais ministrs veic šādas funkcijas: 1) (izslēgts ar 10.05.2001 . likumu) ; 2) (izslēgts ar 17.03.2005 . likumu) ; 3) (izslēgts ar 17.03.2005 . likumu) ; 4) vada normatīvo aktu projektu izstrādi valsts enerģētikas politikas īstenošanai; 5) veicina enerģijas lietotājiem piegādāto energoresursu efektīvu un ekonomisku izmantošanu; 6) veicina investīciju piesaistīšanu enerģētikā, kā arī energoapgādes komersantu objektu atjaunošanā un būvniecībā. (2) Par enerģētiku atbildīgajam ministram ir tiesības pieprasīt un netraucēti saņemt viņam nepieciešamo informāciju no regulatora un energoapgādes komersantiem.