70. pants
1(1) Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru izveido valstspilsētas vai novada dome, un centrā ietilpstošās personas sasauc valstspilsētas vai novada domes priekšsēdētājs ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas. (2) Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētiskās krīzes centru, kurā ietilpstošās personas sasauc pēc attiecīgo pašvaldību — valstspilsētas vai novada domes — priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības speciālistus un energoapgādes komersantu pārstāvjus.
1(1) Ministru kabineta un pašvaldības noteiktā kārtība, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, var ierobežot energoapgādes komersantu saistības apgādāt ar enerģiju visus enerģijas lietotājus to licences darbības zonā, kā arī energoapgādes komersantu un enerģijas lietotāju līgumsaistību izpildi attiecībā uz enerģijas piegādi. (2) Energoapgādes komersanti nav atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti enerģijas lietotājiem izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā. (3) Valsts enerģētiskās krīzes laikā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram ir tiesības dot rīkojumus elektroenerģijas ražotājiem par ģenerējošās jaudas izmaiņām tehnisko iespēju robežās vai to pilnīgu apturēšanu.
1(1) Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus pilda sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk — pārvaldītājs). (2) Pārvaldītājam ir šādi uzdevumi: 1) iegādāties drošības rezerves; 2) nodrošināt drošības rezervju uzturēšanu un rotāciju; 3) administrēt drošības rezervju pakalpojuma maksu; 4) uzturēt un administrēt drošības rezervju uzkrāšanas fondu; 5) veikt uzraudzību pār aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm. (3) Ministru kabinets nosaka drošības rezervju apjomu un kārtību, kādā pārvaldītājs iegādājas un uztur drošības rezerves un veic drošības rezervju rotāciju. (4) Ministru kabinets nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pārvaldītājs, un padotības formu attiecībā uz šajā pantā minēto uzdevumu izpildi.
1(1) Par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu maksājama drošības rezervju pakalpojuma maksa. (2) Drošības rezervju pakalpojuma maksu maksā komersanti par Latvijas Republikā realizēto vai patērēto naftas produktu, izņemot aviācijas degvielu, tonnu. (3) Par drošības rezervju pakalpojuma maksas samaksas termiņa nokavējumu komersanti maksā nokavējuma naudu no laikā nenomaksātā pamatparāda rašanās dienas. (4) Pārvaldītājs uztur drošības rezervju uzkrāšanas fondu, kurā ieskaita: 1) drošības rezervju pakalpojuma maksu; 2) ieņēmumus no drošības rezervju atsavināšanas. (5) Drošības rezervju uzkrāšanas fondā uzkrātie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar šā likuma 72. panta otrajā daļā noteikto pārvaldītāja uzdevumu izpildi, un ar tām saistītos administratīvos izdevumus. (6) Ministru kabinets nosaka: 1) drošības rezervju pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību; 2) kārtību, kādā tiek administrēts drošības rezervju uzkrāšanas fonds un segti pārvaldītāja izdevumi; 3) nokavējuma naudas apmēru, tās maksāšanas un administrēšanas kārtību; 4) kārtību, kādā pārvaldītājs īsteno drošības rezervju pakalpojuma maksas piespiedu izpildi.
1Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersanti, kam izsniegta speciāla atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju energoresursu informācijas sistēmā par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓