JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Dzīvojamo telpu īres likumsI nodaļa Vispārīgie noteikumi

2. pantsLikuma darbības joma

SpēkāRedakcija pārbaudīta 2026-08-14

Likuma teksts

2. pants - 9. pantsViss likums

Likuma darbības joma

1(1) Šis likums reglamentē tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku, nosakot viņu vispārējās tiesības, pienākumus un atbildību, tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus, kā arī dzīvojamo telpu īres līguma pamatnoteikumus. (2) Dzīvojamo telpu īres tiesiskajām attiecībām, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojams Civillikums un citi normatīvie akti. (3) Šis likums neattiecas uz: 1) publiskai personai vai tās kapitālsabiedrībai piederošu nedzīvojamās ēkās esošu dzīvojamo telpu lietošanu; 2) dienesta viesnīcās esošu dzīvojamo telpu un dienesta dzīvojamo telpu lietošanu, izņemot valstij piederošu dienesta dzīvojamo telpu lietošanu; 3) valstij piederošām dienesta dzīvojamām telpām, kas tiek nodotas lietošanā profesionālā militārā dienesta karavīriem vai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi; 4) dzīvojamo telpu īslaicīgu (sezonālu) lietošanu atpūtas un tūrisma vajadzībām.

Dzīvojamās telpas īre

1Dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.

Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets

1Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir dzīvoklis (dzīvojamā māja), kurā ir vismaz viena dzīvojamā telpa, kā arī palīgtelpas — virtuve vai virtuves niša un sanitārtehniskā telpa. Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets var būt arī atsevišķa dzīvojamā telpa, ja dzīvoklī nav palīgtelpu, vai arī dzīvojamā telpa dzīvoklī, ja tā nav caurstaigājama (turpmāk — dzīvojamā telpa).

Dzīvojamās telpas īres līguma subjekti

1(1) Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvojamās telpas īpašnieks vai valdītājs, mantojums Civillikuma 382. panta izpratnē, persona, kurai pieder dzīvokļa tiesība, ja ir saņemta dzīvojamās telpas īpašnieka piekrišana, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam " Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā " uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā. (2) Dzīvojamās telpas īrnieks (turpmāk — īrnieks) ir fiziskā persona. (3) Dzīvojamās telpas īres līgumu vienlaikus var slēgt ar vairākiem īrniekiem, nododot dzīvojamo telpu tiem kopīgā lietošanā.

Dzīvojamās telpas lietošanas pamats

1Dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, bet apakšīrniekam — rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas apakšīres līgums.

Dzīvojamās telpas īres līguma slēgšana

1Dzīvojamās telpas īres līgumu rakstveidā slēdz izīrētājs un īrnieks.

Dzīvojamās telpas īres līguma noteikumi

1(1) Dzīvojamās telpas īres līgumā iekļaujami šādi noteikumi: 1) lietošanā nododamās dzīvojamās telpas adrese, platība un raksturojums; 2) dzīvojamās telpas īres līguma termiņš; 3) dzīvojamās telpas īres maksas apmērs, tās maksāšanas kārtība un termiņi, īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība; 4) ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie pakalpojumi, kurus saņem īrnieks, šo pakalpojumu maksas apmērs, apmaksas kārtība un termiņi; 5) ziņas par kopā ar īrnieku dzīvojamā telpā iemitinātajām personām. (2) Dzīvojamās telpas īres līgumā var ietvert arī citus noteikumus, par kuriem izīrētājs un īrnieks vienojušies, tostarp noteikumus par: 1) dzīvojamās telpas (iekārtu, palīgēku, arī mājai, kurā atrodas dzīvojamā telpa, piesaistītās zemes) lietošanu; 2) dzīvojamās telpas apakšīri; 3) personu iemitināšanu īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā; 4) uzlabojumu, tai skaitā remontdarbu, veikšanu dzīvojamā telpā. (3) Ja izīrētājs un īrnieks vienojas par dzīvojamās telpas īres līguma notariālu apliecināšanu (notariālais akts) vai ierakstīšanu zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas īres līgumā nosaka īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ vai tādēļ, ka nav samaksāta īres maksa līgumā noteiktajā apmērā, atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu pirms līguma termiņa beigām kopā ar ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām, ja izīrētājs, izmantojot viņam likumā noteiktās tiesības, vēršas tiesā saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. (4) Noslēdzot un izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu, izīrētājs un īrnieks var sastādīt nodošanas un pieņemšanas aktu. (5) Dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus var grozīt, izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties.

Dzīvojamās telpas īres līguma termiņš

1Dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz noteiktu termiņu.

Iestādes process

Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē

Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.

IestādeAtbildībaNekustamais īpašums
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.

Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓