33.1. pantsTransporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

1(1) Smagas dzelzceļa avārijas gadījumā izmeklēšanas darbības organizē, veic un kontrolē Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs — Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojā ir patstāvīga struktūrvienība, kurā ir vismaz viens izmeklētājs, kas pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma spēj veikt atbildīgā izmeklētāja funkcijas. (2) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs organizatoriski, juridiski un savu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgs no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāja, manevru darbu veicēja un dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcijas, Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras, kā arī no institūcijas, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu vai valsts pārvaldes realizēšanu dzelzceļa transporta jomā, no atbilstības novērtēšanas institūcijas un no personām, kuru intereses var būt pretrunā ar Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja uzdevumiem. (2 1 ) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētāji, izmeklējot dzelzceļa satiksmes negadījumu, neprasa un nesaņem nekādus norādījumus un neierobežoti kontrolē dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas norisi. (2 2 ) Izmeklējot dzelzceļa avārijas, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs apmainās ar informāciju un sadarbojas ar amatpersonām, kuras ir pilnvarotas veikt pirmstiesas kriminālprocesu. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs var piekļūt lietiskajiem pierādījumiem, ja ir saņemta procesa virzītāja atļauja. (3) Veicot dzelzceļa avāriju izmeklēšanu, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir tiesības: 1) brīvi piekļūt dzelzceļa avārijas vietai, avārijā iesaistītajam ritošajam sastāvam, attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai, kustības vadības un signalizācijas iekārtām; 2) nekavējoties uzsākt tiešo pierādījumu, ritošā sastāva vraku un atlūzu, dzelzceļa infrastruktūras iekārtu vai to komponentu savākšanu pārbaudei vai analīzēm; 3) piekļūt ritošā sastāva datu reģistrēšanas ierīču, balss sakaru ierakstīšanas ierīču, signalizācijas un kustības vadības sistēmas darbības reģistrācijas iekārtu saturam un to izmantot; 4) iepazīties ar upuru mirstīgo atlieku un cietušo apskates rezultātiem; 5) iepazīties ar dzelzceļa avārijā iesaistīto dzelzceļa speciālistu, citu avārijā iesaistīto personu, kā arī liecinieku nopratināšanas un aptaujas rezultātiem un liecībām; 6) iztaujāt avārijā iesaistītos dzelzceļa speciālistus, citas avārijā iesaistītās personas, kā arī lieciniekus; 7) piekļūt Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, avārijā iesaistītā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāja vai manevru darbu veicēja un par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības informācijai un dokumentācijai; 8) noteikt, kad ritošo sastāvu, tā detaļas vai atlūzas, vrakus, kravu un citus pierādījumus var aizvākt no notikuma vietas, kā arī iznīcināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 9) pieaicināt policijas darbiniekus, lai dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem veiktu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes konstatēšanu vai nogādātu šīs personas ārstniecības iestādē minēto vielu ietekmes noteikšanai. (4) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem savas kompetences ietvaros ir tiesības veikt arī citos normatīvajos aktos noteiktās darbības. (4 1 ) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs veic informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām institūcijām par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi, lai izstrādātu vienotas izmeklēšanas metodes, izveidotu kopīgus drošības ieteikumu ievērošanas kontroles principus un pielāgotos zinātnes un tehnikas attīstībai. (5) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam satiksmes negadījumu izmeklēšanai ik gadu no šā likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem piešķir finansējumu 0,31 procenta apmērā no kopējā šā likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā minētā dzelzceļa infrastruktūras finansējuma apjoma par iepriekšējo gadu, ievērojot, ka šis apjoms nedrīkst būt mazāks par finansējumu, kāds piešķirts 2022. gadam. (6) Šā panta piektajā daļā paredzēto finansējumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs piešķir pa daļām — reizi ceturksnī līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam pārskaitot daļu no šā panta piektajā daļā paredzētā finansējuma uz Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kontu. Katrā no pirmajiem trim ceturkšņiem pārskaita ceturto daļu no plānotā šā panta piektajā daļā paredzētā finansējuma. Kopējais šā finansējuma apmērs tiek precizēts, veicot pēdējo maksājumu attiecīgajā gadā. (7) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir dienesta apliecības. Dienesta apliecības paraugu un dienesta apliecības izdošanas un anulēšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.