1. pantsLikumā lietotie termini

Likumā lietotie termini

1Likumā ir lietoti šādi termini: 1) dizainparaugs — izstrādājuma vai tā daļas ārējais veidols, kas izriet no izstrādājuma vai tā rotājuma (ornamenta) īpatnībām, it sevišķi no līniju, apveida, krāsu, formas, virsmas struktūras vai izmantoto materiālu īpatnībām; 2) izstrādājums — jebkurš rūpniecisks vai amatniecisks darinājums, arī daļas, kas paredzētas savienošanai kompleksā izstrādājumā, iepakojums, apdare, grafiski simboli un tipogrāfijas šrifti. Datorprogrammas, kā arī pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas šā likuma izpratnē nav izstrādājumi; 3) komplekss izstrādājums — izstrādājums, kam ir vairākas sastāvdaļas (komponenti), kuras var mainīt, tādējādi izstrādājumu izjaucot un savienojot no jauna; 4) dizainers — dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs. Par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu; 5) Parīzes konvencija — 1883.gada 20.marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967.gada 14.jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979.gada 28.septembrī izdarītajiem grozījumiem); 6) Parīzes savienība — Parīzes konvencijas dalībvalstu savienība; 7) dizainparaugu starptautiskā reģistrācija (starptautiskā reģistrācija) — dizainparaugu reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1925.gada 6.novembra Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999.gada 2.jūlija Ženēvas aktu vai citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju; 8) Starptautiskais birojs — Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic dizainparaugu starptautisko reģistrāciju un kārto dizainparaugu starptautisko reģistru; 9) Dizainparaugu starptautiskā klasifikācija (Lokarno klasifikācija) — klasifikācija, kas iedibināta ar 1968.gada 8.oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu.