82. pantsTiesības uz pārstāvību civilprocesā
Tiesības uz pārstāvību civilprocesā
1(1) Fiziskās personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. (2) Juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. (3) Tās valsts vai pašvaldības iestādes lietas, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, tiesā ved iestādes vadītājs vai viņa pilnvarots pārstāvis. (4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto lietas dalībnieku piedalīšanās civilprocesā neatņem viņiem tiesības uzaicināt savā lietā advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai. Šajā gadījumā advokāta pilnvaru apjomu nosaka šā likuma 86.pants , paskaidrojumus par lietas būtību viņš nesniedz. (5) (Izslēgta ar 12.02.2004 . likumu) (6) (Izslēgta no 01.01.2019. ar 14.12.2017 . likumu. Sk. Pārejas noteikumu 132. punktu) (7) (Izslēgta no 01.01.2019. ar 14.12.2017 . likumu. Sk. Pārejas noteikumu 132. punktu)
Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesībām uz pārstāvību
1(1) Fiziskās personas un juridiskās personas pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā lietas ved pašas vai ar advokāta starpniecību: 1) lietās, kas ir piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai; 2) lietās, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 euro ; 3) lietās par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu ( 30. 8 nodaļa ). (1 1 ) Lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (30. 8 nodaļa) var vest arī ar profesionāla patentpilnvarnieka starpniecību. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos lietu ved juridiskā persona pati, ja to ved tās amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, kā arī personas, kas atrodas darba tiesiskajās vai civildienesta attiecībās ar attiecīgo juridisko personu un ir tam pilnvarotas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja juridiskā persona ir koncerna valdošā vai atkarīgā sabiedrība, tad šajā daļā minētās amatpersonas, kā arī personas, kas atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar attiecīgo juridisko personu, var vest arī valdošās vai atkarīgās sabiedrības lietas. (3) Fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību. (4) Juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību. (5) Fizisko un juridisko personu lietas par rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību un šā panta pirmās daļas 3. punktā minētās lietas kasācijas instances tiesā var vest arī ar profesionāla patentpilnvarnieka starpniecību.
Persona, kura var būt par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā
1Par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā var būt jebkura fiziskā persona, ievērojot šā likuma 82. 1 pantā un 84. pantā noteiktos ierobežojumus.
Personas, kas nevar būt par pārstāvjiem civilprocesā
1(1) Par pārstāvjiem civilprocesā nevar būt: 1) persona, kura nav sasniegusi pilngadību; 2) persona, kurai nodibināta aizgādnība; 3) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas; 4) persona, kura atrodas radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar tiesnesi, kuram lieta jāiztiesā; 5) persona, kura sniegusi juridisko palīdzību strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā; 6) mediators, kurš piedalījies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā. (2) Konstatējot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, tiesa nepielaiž šādu personu lietas izskatīšanā.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓