49. pantsProcesuālo termiņu nokavējuma sekas
Procesuālo termiņu nokavējuma sekas
1Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma vai tiesas noteiktā termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.
Procesuālo termiņu apturēšana
1Apturot tiesvedību lietā, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu tiesvedības apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā.
Procesuālo termiņu atjaunošana
1(1) Nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma atjauno tiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. (2) Atjaunojot nokavēto termiņu, tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
Procesuālo termiņu pagarināšana
1Tiesas vai tiesneša noteiktos termiņus var pagarināt pēc lietas dalībnieka pieteikuma.
Procesuālo termiņu pagarināšanas un atjaunošanas kārtība
1(1) Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt, un to izskata rakstveida procesā. Par pieteikuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem, vienlaikus nosūtot tiem pieteikumu par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu. (2) Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai. (3) Tiesneša noteikto termiņu var pagarināt tiesnesis vienpersoniski . (4) Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.
Aicināšana uz tiesu
1(1) Lietas dalībniekus aicina uz tiesu, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes vai atsevišķas procesuālās darbības laiku un vietu. (2) Lietas dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti. Šajā likumā noteiktajos gadījumos atbildētāju var aicināt uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". (3) Lieciniekus un ekspertus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēstēm.
Atbildētāja dzīvesvietas noskaidrošana
1(1) Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses Latvijā, prasītājam ir pienākums norādīt tiesai atbildētāja dzīvesvietas adresi, ja viņam tā ir zināma. (2) Ja prasītājam objektīvu iemeslu dēļ nav izdevies noskaidrot atbildētāja dzīvesvietu, kura nav Latvijā, tiesa pēc prasītāja motivēta lūguma var izmantot Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās procedūras atbildētāja adreses noskaidrošanai.
Tiesas pavēste
1Pavēstē norāda: 1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, adresi vai juridiskās personas nosaukumu un juridisko adresi; 2) tiesas nosaukumu un adresi; 3) ierašanās laiku un vietu; 4) tās lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta; 5) norādījumu, kādā sakarībā aicināts vai izsaukts adresāts; 5 1 ) norādījumu, ka tiks izmantota videokonference; 6) norādījumu, ka personai, kas saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam; 7) neierašanās sekas; 8) norādījumu, ka tiesvedība notiek valsts valodā un ka lietas dalībniekam, kurš nepārvalda valsts valodu, ir pienākums pašam nodrošināt tulka palīdzību, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Lietas dalībniekam ir pienākums nodrošināt tulka palīdzību arī ekspertiem vai lieciniekiem, kas izsaukti pēc viņa lūguma, ja eksperts vai liecinieks nepārvalda tiesvedības valodu.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓