242. pantsTiesas spriedums laulības šķiršanas lietās
Tiesas spriedums laulības šķiršanas lietās
1Taisot spriedumu laulības šķiršanas lietā, tiesa: 1) izspriež visus prasījumus, kuri izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām un par kuriem celtas prasības; 2) nosaka, vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds; 3) sadala starp pusēm tiesāšanās izdevumus, izņemot drošības naudu, ņemot vērā to mantisko stāvokli, taisnīguma un samērīguma principus.
Tiesas spriedums lietās par laulības neesamību
1Taisot spriedumu par laulības neesamību, tiesa spriedumā norāda: 1) laulības neesamības pamatu atbilstoši Civillikuma 60. — 67.pantam ; 2) vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds vai atstājams laulības uzvārds; 3) pie kura no vecākiem un kuri bērni paliek, ja par to pastāv strīds; 4) no kura no vecākiem un kādā apmērā piedzenami līdzekļi bērna uzturam, ja par to pastāv strīds.
Sprieduma nosūtīšana un izsniegšana
1(1) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums attiecībā uz laulības neesamību vai šķiršanu, spriedumu vai izrakstu no šāda sprieduma nosūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā glabājas attiecīgais civilstāvokļa aktu reģistrs, bet, ja laulība noslēgta pie garīdznieka, — attiecīgajai baznīcai (draudzes garīdzniekam) un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī atrodas baznīca (draudze). (2) Lietā, kurā atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas un viņa dzīvesvieta nav zināma, tiesa paziņo par laulības neesamību oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". (3) Tiesa bijušajiem laulātajiem izsniedz spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu.
Lietu izskatīšanas kārtība
1Lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.
Prasības celšana
1(1) Prasību lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām, var celt bērna vecāki, aizbildņi, bāriņtiesa vai prokurors. (2) Prasību lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, var celt Civillikuma 181.pantā norādītās personas, kā arī prokurors vai bāriņtiesa. (3) Lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, prasītājs prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā minētajam norāda: 1) saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, laiku un vietu; 2) ja prasītājs lūdz, lai saskarsmes tiesības tiktu īstenotas saskarsmes personas klātbūtnē, — ziņas par attiecīgo saskarsmes personu (fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, juridiskajām personām — nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru). (4) Ja prasība lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, tiek celta saskaņā ar Padomes 2019. gada 25. jūnija regulas (ES) 2019/1111 par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (turpmāk — Padomes regula (ES) 2019/1111 ) 29. panta 5. punktu, prasītājs prasības pieteikumam papildus šā likuma 129. pantā minētajiem dokumentiem pievieno Padomes regulas (ES) 2019/1111 29. panta 5. punktā minētos dokumentus.
Lietu piekritība
1(1) Prasību lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā pēc bērna dzīvesvietas. (1 1 ) Par bērna dzīvesvietu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo. Ja bērna vecākiem vai bērnam nav deklarētās dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta. (2) Ja lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatāmas līdz ar lietu par laulības šķiršanu vai laulības neesamību, piemērojami šā likuma 29.nodaļas noteikumi.
Pušu piedalīšanās tiesas sēdē
1(1) Lieta, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatāma, piedaloties pusēm. (1 1 ) Ja prasību par aizgādības tiesību atņemšanu cēlusi bāriņtiesa, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu. (2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā. (3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt, ka lietas izskatīšanai pietiek ar šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos. (4) Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓