75. pants

1(Izslēgts ar 03.02.2022 . likumu, kas stājas spēkā 01.05.2022. )

1Tiesa laulību nešķir, ja laulātie nav vienojušies par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali vai attiecīgas prasības nav izšķirtas pirms laulības šķiršanas un netiek celtas kopā ar prasību par laulības šķiršanu. Notārs laulību nešķir, ja laulātie nav apliecinājuši, ka laulība ir izirusi un nav vienojušies par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali. ( 28.10.2010 . likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011. )

1(Izslēgts ar 12.12.2002 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003. ) V. Laulības neesamības un šķiršanas sekas (Iedaļas numerācija grozīta ar 29.11.2012 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013. )

1Ja laulība atzīta par neesošu un tikai viens no bijušajiem laulātajiem, laulībā dodoties, ir zinājis, ka tā atzīstama par tādu, tad otram laulātajam, kurš to nav zinājis, ir tiesības prasīt no viņa: 1) atlīdzību par morālo kaitējumu; 2) samērā ar viņa mantas stāvokli līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai. ( 12.12.2002 . likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013. )

1Šķirot laulību vai pēc laulības šķiršanas bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai. ( 12.12.2002 . likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013. )

1Pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam atkrīt, ja: 1) pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā, kas atzīta par neesošu; 2) bijušais laulātais devies jaunā laulībā; 3) bijušā laulātā ienākumi nodrošina uzturu; 4) bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu; 5) bijušajam laulātajam, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, nav pietiekamu iztikas līdzekļu vai viņš kļuvis darbnespējīgs; 6) bijušais laulātais izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret otru bijušo laulāto vai viņa augšupējo vai lejupējo dzīvību, veselību, brīvību, mantu vai godu; 7) bijušais laulātais atstājis otru bijušo laulāto bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt; 8) bijušais laulātais pret kādu no šā panta 6.punktā minētajām personām ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību par noziedzīgu nodarījumu; 9) bijušais laulātais dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi; 10) bijušais laulātais, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, vai viņa bijušais laulātais nomirst vai tiek pasludināts par mirušu; 11) ir citi svarīgi iemesli. ( 29.11.2012 . likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013. )

1Laulātais, kura laulība atzīta par neesošu, dabū atpakaļ savu pirmslaulības uzvārdu. Ja viņš, dodoties laulībā, nav zinājis, ka laulība atzīstama par neesošu, tiesa pēc viņa lūguma var atstāt viņam laulībā iegūto uzvārdu. Laulātais, kas, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šai uzvārdā, vai arī pēc viņa lūguma tiesa vai zvērināts notārs piešķir viņam pirmslaulības uzvārdu. Pēc otra laulātā lūguma tiesa, ja tas neaizskar bērna intereses, var liegt laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, saukties laulībā iegūtajā uzvārdā. ( 12.12.2002 . likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013. )