235. pants

1Ja starp nepilngadīgo radiniekiem neatrodas spējīgi vai arī ja spējīgie nevar uzņemties aizbildnību, vai ja viņus atlaiž vai atceļ no aizbildņa pienākumu pildīšanas, kā arī ja nepilngadīgajiem nemaz nav radinieku, aizbildņus ieceļ bāriņtiesa no citu personu vidus, un tai jārīkojas šajā ziņā pašai no sevis, tiklīdz tā dabū zināt, ka ir tādi pilnīgi bāriņi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015 . likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015. )

1Ja aizbildnis ir pagaidām kavēts uzņemties aizbildnību, līdz šo kavēkļu novēršanai bāriņtiesa ieceļ aizbildni uz laiku. ( 12.12.2002 . likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015 . likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015. )

1Neviens nedrīkst piesavināties aizbildņa tiesības pār nepilngadīgajiem un viņu mantu, kamēr nav iecelts par aizbildni. Tādēļ nekāda tādu personu darbība, kuras patvarīgi uzņēmušās aizbildnību, nav spēkā un tām jāatlīdzina nepilngadīgajiem visi ar to nodarītie zaudējumi. Tomēr vecāku testamentā ieceltie aizbildņi, kurus vēl nav apstiprinājusi bāriņtiesa, tuvākie radinieki, bet, ja tādu nav, arī citas personas var iepriekšēji ņemt nepilngadīgos savā aprūpē un pagaidām apsargāt viņu mantu, kamēr bāriņtiesa pēc šo personu paziņojuma dod attiecīgus rīkojumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. un 29.10.2015 . likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015. )

1Aizbildņus ieceļ ar bāriņtiesas lēmumu, pamatojoties uz personas iesniegumu, pēc tam, kad izvērtēta attiecīgās personas atbilstība aizbildņa pienākumu pildīšanai. ( 29.10.2015 . likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015. ) III. Personas, ko var iecelt par aizbildņiem

1Visos gadījumos bāriņtiesai ir pienākums izvērtēt par aizbildni ieceļamās personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai. ( 29.10.2015 . likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015. )

1Bāriņtiesai pienākas vispār nepielaist pie aizbildnības, bet, ja iecelšana jau notikusi, atcelt no aizbildnības visus tos, no kuru pārvaldības varētu draudēt kāds zaudējums nepilngadīgajam vai ciest viņa intereses. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003. )

1Par aizbildņiem nevar būt: 1) personas, ko vecāki testamentā noraidījuši no aizbildnības pār saviem palikušajiem nepilngadīgajiem; 2) personas, kuru intereses acīm redzami runā pretim svarīgām aizbilstamā interesēm; 3) tās bāriņtiesas locekļi, kura uzrauga attiecīgo aizbildnību; 4) nepilngadīgas personas; 5) personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta; 6) personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; 7) personas, kuras atceltas no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas aizbildņa pienākumu izpildīšanas dēļ; 8) personas, kurām atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tās nav pildījušas pienākumus atbilstoši bērna interesēm; 9) personas, kurām ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības; 10) personas, kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu; 11) ārvalstnieki, izņemot gadījumus, kad aizbildnība piekrīt bērna radiniekiem vai personām, kuras atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā. ( 29.10.2015 . likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 04.11.2021. spriedumu un 02.06.2022 . likumu, kas stājas spēkā 29.06.2022. )