164. pants

1Adoptēt reizē var vairākus bērnus. Adoptējot brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas) nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā. ( 29.11.2012 . likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013. )

1Personas, kas savā starpā neatrodas laulībā, nevar adoptēt vienu un to pašu bērnu. ( 12.12.2002 . likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003. )

1Aizbildnim ir tiesības adoptēt savu aizbilstamo. Adoptējot aizbilstamo, aizbildnis galanorēķinu nodod vienlaikus ar adopcijas pieteikumu bāriņtiesai. Pēc galanorēķina pieņemšanas bāriņtiesa līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu, pārstāv adoptējamā tiesības un likumiskās intereses adopcijas jautājumos. Aizbildni no pienākumu pildīšanas atlaiž pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu. ( 29.11.2012 . likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013. )

1Adopciju nedrīkst aprobežot ne ar kādiem nosacījumiem vai termiņiem.

1Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki: 1) adoptētājs; 2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu; 3) adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības; 4) aizbildnis. Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām. Piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. Piekrišanu adopcijai tās dalībnieki var atsaukt līdz brīdim, kad bērns tiek nodots adoptētāju aprūpē. (Ceturtā daļa izslēgta ar 29.10.2015 . likumu) Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, mantisko stāvokli, sadzīves apstākļiem, spēju izaudzināt bērnu, kā arī ziņas par adoptējamo, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, veselību, priekštečiem. Pēc ārzemnieka, kuram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi. ( 29.11.2012 . likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.01.2013. un 29.10.2015 . likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015. )

1(Izslēgts ar 12.12.2002 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003. )

1Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina. Tiesa var atļaut adoptētājus neierakstīt adoptētā dzimšanas reģistrā kā vecākus, ja šāds adoptētāju lūgums ir pamatots. Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. un 10.03.2005 . likumu, kas stājas spēkā 07.04.2005. )