767. pants

1Īpašie noteikumi jaunbūvēm:

2767.1. Jebkurai jaunbūvei ir harmoniski jāiekļaujas vēsturiskajā pilsētvidē un esošajā apbūvē.

3767.2. Gadījumos, ja jaunbūve tiek celta Cēsu novadam nozīmīga kultūras pieminekļa vietā, kura saglabāšana autentiskā veidā ar inženiertehniskā apsekojuma slēdzienu atzīta par tehniski neiespējamu vai, kurš gājis bojā nepārvaramas varas (piemēram: dabas stihijas vai cilvēka izraisītas nelaimes) rezultātā, izskatāma iespēja atjaunot zudušās ēkas apjomu un integrēt saglabājušās detaļas jaunajā apjomā.

4767.3. Zemes gabalos, kur zudusi vēsturiskā apbūve un nav zināms tās vizuālais izskats, pieļaujama vietas tradīcijai un īpatnībām atbilstošu arhitektonisko apjomu veidošana mūsdienīgā interpretācijā.

5767.4. Izvēloties jaunbūves apjomu, mērogu, jumta formu un ielas fasādes kompozīcijas ritmu un apdares konceptuālo risinājumu, jāievērtē šādi vēsturiskās vides raksturojumi:

6767.4.1. atrašanās vieta un svarīgākie aizsargājamās apbūves elementi noteiktā ielu un laukumu telpā;

7767.4.2. vizuālā kontekstā uztveramās apkārtējās apbūves mērogs, struktūra, apjomu kompozīcija un ritms, ārējās apdares materiāli, tonalitāte un izpildījums;

8767.4.3. konkrētās vietas plānojuma (zemes gabalu) struktūras un telpiskuma attīstības likumsakarības;

9767.4.4. kokaugu esamība, to ainaviskā un dendroloģiskā vērtība.

10767.5. Jaunbūves augstums:

11767.5.1. ēkas kores un dzegu augstumu, ievērojot vēsturisko pilsētbūvniecisko situāciju un vēsturisko faktu (kartogrāfiskais materiāls, projekts, fotogrāfijas, u.tml. liecības) analīzi;

12767.5.2. perimetrālās (slēgtas un pārtrauktas jeb atvērtas) apbūves gadījumā, jaunbūves augstumam ir jābūt pieskaņotam kaimiņu zemes gabalos esošo ēku un to jumta elementu augstumiem.