19.1. pantsBūvniecības ierosinātāja pienākumi un atbildība
Būvniecības ierosinātāja pienākumi un atbildība
1(1) Būvniecības ierosinātājs būvprojekta izstrādei piesaista normatīvajiem aktiem atbilstošus būvspeciālistus vai būvkomersantus (izņemot speciālajos būvnoteikumos noteiktos gadījumus), kā arī projektēšanas uzdevumā nosaka paredzētās būves lietotāja prasības. (2) Būvniecības ierosinātājam ir pienākums sagatavot projektēšanas uzdevumu un sniegt būvprojekta izstrādātājam savā rīcībā esošu informāciju par objektu atbilstoši līgumam, kā arī pēc būvprojekta izstrādātāja pieprasījuma nodrošināt priekšizpētes darbu veikšanu un projektēšanas veikšanai nepieciešamās informācijas iegūšanu, izņemot gadījumu, kad līgumā par projektēšanu pienākumu veikt priekšizpēti un iegūt informāciju ir uzņēmies būvprojekta izstrādātājs. (3) Būvniecības ierosinātājs var būt būvētājs, uzņemoties būvdarbu veicēja pienākumus un atbildību, ja viņš kā: 1) fiziskā persona būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku vai palīgēku ar kopējo platību līdz 400 kvadrātmetriem, kā arī ārtelpas labiekārtojuma elementu, pirmās grupas inženierbūvi un šīm būvēm nepieciešamos piederumus savas zemes vienības robežās un ceļu pievienojumus; 2) fiziskā vai juridiskā persona, kas veic lauksaimniecisko vai zivsaimniecisko darbību, vai kā kooperatīvā sabiedrība būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc lauksaimniecības nedzīvojamās pirmās vai otrās grupas ēkas vai palīgēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 800 kvadrātmetriem, kā arī ārtelpas labiekārtojuma elementus, pirmās grupas inženierbūvi un šīm būvēm nepieciešamos piederumus savas zemes vienības robežās un ceļu pievienojumus. Šajā punktā noteiktais apbūves laukuma ierobežojums neattiecas uz lauksaimniecības nedzīvojamās otrās grupas rūpnieciski ražotas ēkas būvdarbiem; 3) ārvalsts bruņoto spēku vienība vai tās uzņēmējs, kas saskaņā ar starptautisku līgumu uzturas Latvijas Republikā, vai Nacionālie bruņotie spēki Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos īpašumos būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc jebkuras būves un ārtelpas labiekārtojuma elementus; 4) (punkts stājas spēkā 01.07.2027. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2027. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu). (4) Ja būvniecības ierosinātājs ir būvētājs, būvuzraudzība nav nepieciešama. (5) Ministru kabinets speciālajos būvnoteikumos var noteikt citus gadījumus, kad būvētājs var veikt būvdarbus.
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓