JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Bērnu tiesību aizsardzības likumsX nodaļa. Bērna tiesību aizsardzības organizācija

65. pantsBērnu un ģimenes lietu ministra un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetence

SpēkāRedakcija pārbaudīta 2026-08-15

Likuma teksts

65. pants - 67. pantsViss likums

Bērnu un ģimenes lietu ministra un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetence

Teksts nav pieejams.

Bērnu aizsardzības centra kompetence

1Bērnu aizsardzības centrs ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas sniedz atbalstu bērnu aizsardzības jomā bērniem un šā likuma 5. pantā minētajiem bērna tiesību aizsardzības subjektiem un uzrauga bērnu tiesību un interešu ievērošanu. Bērnu aizsardzības centra vecākajiem ekspertiem ir tiesības veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes, iepriekšējas saskaņošanas un likumiskā pārstāvja piekrišanas.

Tiesībsarga kompetence

1Tiesībsargs: 1) informē sabiedrību par bērna tiesībām; 2) izskata sūdzības par bērna tiesību pārkāpumiem, īpašu uzmanību pievēršot valsts vai pašvaldību iestāžu un to darbinieku izdarītajiem pārkāpumiem; 3) iesniedz priekšlikumus, kas veicina bērna tiesību ievērošanu.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas kompetence

1Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija: 1) Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteiktajā kārtībā nodrošina bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu, izmaksājot uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda; 2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz ziņas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra.

Bērnu lietu sadarbības padome

1Bērnu lietu sadarbības padome ir konsultatīva koleģiāla institūcija, kuras mērķis ir veicināt vienotu izpratni par bērna interešu prioritātes principa ievērošanu pašvaldību un valsts rīcībpolitikās, kā arī veicināt institūciju, tai skaitā sadarbības grupu, saskaņotu darbību bērnu tiesību aizsardzībā. Bērnu lietu sadarbības padomi izveido, tās uzdevumus un sastāvu nosaka un darbības nolikumu apstiprina labklājības ministrs.

Pašvaldību kompetence bērna tiesību aizsardzībā

1(1) Pašvaldība analizē stāvokli bērna tiesību ievērošanas jomā, izstrādā un īsteno bērna tiesību aizsardzības programmu pašvaldības administratīvajā teritorijā. (2) Pašvaldība atbilstoši likumam: 1) sniedz palīdzību un atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, garantējot ikvienam pašvaldības teritorijā dzīvojošam bērnam pajumti, siltumu, apģērbu un vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu uzturu; 2) nodrošina ārpusģimenes aprūpi tiem bērniem, kuriem uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vai kurus viņu pašu interesēs nedrīkst atstāt šajā ģimenē; 3) nodrošina bērna tiesības iegūt vispārējo vidējo izglītību un sniedz viņiem palīdzību arodizglītībā; 4) organizē mātes un bērna primāro veselības aprūpi; 5) organizē vecāku izglītošanu; 6) gādā par pirmsskolas un ārpusskolas bērnu iestādēm, tautas bibliotēkām, bērnu atpūtas organizēšanu; 7) izstrādā un realizē programmas darbam ar ielas bērniem; 8) veic citus pasākumus bērna tiesību nodrošināšanā. (3) Bāriņtiesas kā aizbildnības iestādes nodrošina bērna personisko un mantisko tiesību aizsardzību. (4) ( Izslēgta ar 29.06.2008 . likumu) (5) Bērna tiesību nodrošināšanā pašvaldība iesaista sabiedrību, kā arī koordinē sabiedrisko organizāciju darbību.

Pašvaldību kompetences norobežošana

1(1) Par bērna tiesību aizsardzību atbild pašvaldība pēc bērna dzīvesvietas. Pašvaldība ņem uzskaitē katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu. (2) Par bērna dzīvesvietu šā likuma izpratnē uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo. (3) Ja bērna vecākiem vai bērnam nav deklarētas dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku faktiskā dzīvesvieta. (4) Laikā, kad bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē, viņa dzīvesvieta saglabājas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi. (5) Gadījumos, kad bērns atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamos apstākļos, palīdzību sniedz pašvaldības un valsts iestādes pēc bērna atrašanās vietas. Par bērna dzīvībai un veselībai bīstamiem apstākļiem uzskatāms drošas pajumtes, siltuma, apģērba un bērna vecumam un veselības stāvoklim atbilstoša uztura trūkums, nolaidība, kā arī vardarbība pret bērnu. (6) Ja bērns viens pats vai kopā ar vecākiem atrodas pagaidu dzīvesvietā, palīdzību un atbalstu viņam sniedz pašvaldības iestādes pēc pagaidu dzīvesvietas. (7) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos pašvaldība par sociālo pakalpojumu sniegšanu norēķinās Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā. (8) Ja aizbildnis vai ģimene, kurai ir nodots bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns, nesaņem likumā noteiktos uzturēšanas izdevumus vai sociālo palīdzību, bērnam palīdzība nekavējoties nodrošināma no valsts budžeta līdzekļiem līdz attiecīgās pašvaldības lēmuma pieņemšanai. No valsts budžeta izmaksātie līdzekļi iekasējami no pašvaldības pēc bērna dzīvesvietas.

Praktiska atsauce

Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas

Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.

IestādeLikumi
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.

Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓